Izstāde Tēlniecība. No Terpja līdz Mazūrijam

Šo periodu iezīmē A.Terpilovska kā pedagoga (Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības katedras pedagogs no 1971.gada) devums vairāku tēlnieku paaudžu izglītošanā, un K.Strauts kā viens no pēdējiem viņa studentiem.Izstādes koncepciju ir veidojis tēlnieks, biedrības Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) prezidents Igors Dobičins, kura viena no darbības prioritātēm ir aktualizēt un popularizēt tēlniecības nozari. Izstādē viņš eksponē savrupu skatījumu: Latvijas tēlniecības skola – A.Terpilovska pedagoga un mākslinieka personība – divdesmitā gadsimta 70.-90.gadu tēlniecības formveides aspekti audzēkņu darbos. Šīs ekspozīcijas mērķis ir uzrādīt tā laika mākslas paradigmas, izglītības nozīmīgumu un radošās izpausmes, respektējot izstādes apjomu, kurā kā svarīga laikmeta liecība neiekļaujas monumentālā, monumentāli dekoratīvā, memoriālā un medaļu māksla. A.Terpilovska daiļradei raksturīga lakoniska plastika, ritmizēts masu kārtojums, stilistiski mazliet vispārināts, vienkāršā kompozicionālā uzbūvē balstīts precīzs tēlu un sižetu atveidojums. Radošā darbība ir bagāta: monumentālie darbi ar vērienīgumu dinamiski saspringtā formas valodā, tiešs vērojums portretos, un gan liriska, gan atjautīga humora noskaņa žanrisko sižetu un folkloras, mitoloģisko tēlu plastiskajā skaidrībā. Līdzās radošai darbībai A.Terpilovskis 27 gadus (1971 – 2002) ir bijis LMA Tēlniecības katedras pedagogs ar stingru nostāju un izpratni, kas balstīta tradicionālā tēlniecības formveides, žanru, sižetu un materiāla izjūtā. Izstādes intriga ir izvērtēt skolas, A.Terpilovska kā pedagoga un katra autora pozīciju: pielāgošanos vai atgrūšanos no ierastā. Izstādes koncepcija attīstīta izmantojot LMS muzeja krājuma iespējas, kas ir veidots no LPSR Mākslas fonda iepirkumiem (līdz 1991.gadam), kā arī izvērstākam un precīzākam attiecīgā tēlniecības procesa atspoguļojam ekspozīcija papildināta ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un autoru īpašumā esošajiem darbiem. Ekspozīcija rosina ieskatīties gan vispārpieņemtajās, klišejiskās tēmu variācijās, gan avangardiski stilistiskajos meklējumos: reālismā balstītie portreti (A. Terpilovskis, G.Stepanovs u.c.), koktēlniecības iespējas (Z.Galūns, V.Kurzemniece, M.Veilande u.c.), jauni apjoma, telpas un kustības mijiedarbības meklējumi mazās formas tēlniecības improvizācijās (Ligita Ulmane-Franckeviča, D, Nīcmane u.c.), dažādie materiālu apstrādes paņēmieni, kur jāizceļ 70. gados aizsāktā tiešās kalšanas metode un paplašināta akmenstēlniecības tematika ar metaforisku tēlainību (O.A.Feldbergs, O.Breģis, J.Zihmanis u.c.), modernismā balstīto abstrahētu formu meklējumi (A.Vārpa, I.Dobičins u.c.), laikmetīgie strāvojumi (A.Neretniece) un 90.gadu LMA studentu sniegums ar izjustu formas plastiku un konceptuāliem risinājumiem mūsdienās (K.Panteļejevs, A.Bikše, O.Šilova u.c.). Izstādē parādīts, kā, mijiedarbojoties laika garīgajam strāvojumam, varas pieprasījumam un   izglītības pamatīgumam, veidojas mākslinieku iespējas un vēlēšanās, apjukums un bailes atrauties no ierastā, un sajūtot laikmetu, veidot citu skatījumu.