Kāpēc izvēlējāmies Čiekurkalnu?
Čiekurkalns likās viens no variantiem, kur varētu meklēt nākamo mājvietu. Zaļš, samērā kluss rajons ar zemu apbūvi, vidēji 3-4 stāvu mājas. Taču šeit, salīdzinot, piemēram, ar Purvciemu un Pļavniekiem, dzīvokļu piedāvājums bija krietni ierobežots, pārsvarā pieejami dzīvokļi ar daļējām ērtībām, krāsns apkuri. Tādu negribējām. Apstākļi nespieda, un varējām gaidīt, kad parādīsies kāds piemērots dzīvoklītis tieši mums. Gribējām dzīvokli jaunajā projektā, jo, salīdzinot cenas, jaunajiem dzīvokļiem tās neko daudz neatšķīrās no blokmājām un ķieģeļu hruščovkām.
Mūsu dzīvoklis nāca kā zibens no skaidrām debesīm. Kārtējo pēcpusdienu ložņājot internetā, meklējot kārtējos jaunumus nekustamo īpašumu tirgū, pavisam nejauši uzdūros informācijai, ka sākusies dzīvokļu pārdošana jaunajā projektā Čiekurkalnā. Tās pašas dienas vakarā dzīvoklītis jau bija rezervēts, un sākās lielais gaidīšanas laiks! Rezervācija notika pagājušā gada aprīlī, un dokumentus kā pilntiesīgi īpašnieki nokārtojām šā gada februārī.
Ķilavu maizes un pirmais mulsums
Te nu mēs esam. N-tās baltās sienās ar atslēgām kabatā. Kā vienīgais aksesuārs pie sienas ir domofons un vadu gali. Būtībā nav nekā, bet sajūta ir fantastika - beidzot IR!!! :) :) Pirmā sālsmaize izvērtās ar pamatīgu ķilavu maižu pārēšanos un gudru spriedelēšanu par lieliem nākotnes plāniem, kaut arī nevienam no mums nav pat mazākās, sajēgas par būvniecību un remontdarbiem! :)
Redzot visu dzīvē, neviļus radās jautājums - kur tad ir tie 60 m2? Tieši tik liels ir mūsu jaunais dzīvoklis. Galvā zīmētais dzīvokļa iekārtojums diezgan būtiski atšķīrās no reāli iespējamā. Te nu mēs nonācām pie pirmā lielā darba - starpsienas nojaukšanas. Likās muļķīgi, ka vannas istabai bija atvēlēti tikai 4,2 m2, kas automātiski nozīmēja to, ka vanna mums nespīd. Bet vanna tak ir tik forša lieta...
Nolēmām pievienot vannas istabai mistisku un neizprotamu nišu, kurā nevar novietot pat omītes zaptes burkas, toties tā ļoti labi noderēja kā papildus vieta vannas istabā. Pēc apvienošanas tagad tajā var izvietot gan vannu, gan podu. Pietika vietas arī izlietnei un veļas mašīnai, bidē šoreiz izpaliks...
Sienu nojaucām stundā, saskaņojām - mēnesi
Arī mazas, nenesošas sienas nojaukšana prasīja saskaņošanu ar būvvaldi un apsaimniekotāju vai būvnieku, kas mūsu gadījumā izrādījās viens un tas pats. Bija nepieciešams sertificēta arhitekta dzīvokļa pārplānojums ar izmaiņām un 10 dienas iesnieguma apstiprināšanai būvvaldē. Kopsummā šis pasākums ievilkās uz mēnesi, jo nekas nenotika, kā plānots. Līdz ar to neko nopietnu nevarējām iesākt. Sienu nojaucām nepilnā stundā, gružus vedām veselu dienu. Labi, ka bija čakli palīgi un tikai otrais stāvs. Darbs visnotaļ putekļains un nepatīkams.
Cik elektrības rozetes vajadzīgas?
Tagad esam nonākuši līdz nākamajam lielajam darbam - elektrības un visu pārējo vadu savilkšanai pa dzīvokli. Ir diezgan grūti paredzēt un iztēloties tukšajās sienās visu slēdžu, rozešu un citu elektrisko ierīču iespējamo atrašanās vietu, jo pēc tam atrašanās vietu un daudzumu mainīt būs pārāk sarežģīti. Un būtu stulbi, ja vēlāk dzīvokli krustotu n-tie pagarinātāju vadi. Šeit saskārāmies ar pirmajām domstarpībām. Mārtiņa princips - jo vairāk rozešu, jo labāk, gan jau noderēs. Bet Ilzei šķita, ka katrai rozetei vajadzīgs nopietns pamatojums. Beigās nonācām pie kopsaucēja - katrā istabā pa divām liekām rozetēm.
Katrā ziņā, šis izrādījās grūtāks pārbaudījums nekā sākumā likās. Bet nu ir godam paveikts. Cik tas viss veiksmīgi būs saplānots, mēs redzēsim, kad sāksim ikdienā lietot.
Šobrīd un visu nākamo nedēļu ritēs elektrības darbi. Par sekmēm, jaunām idejām, pārdomām, atziņām un secinājumiem nākamajā remonta seriāla sērijā jaunnedēļ. :)