Ceremonijā piedalīsies LELB Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, Kurzemes bruņniecības priekšsēdētājs barons Klauss fon Hāns, Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvji, Rundāles pils muzeja direktors Dr. Imants Lancmanis, restauratori un citi muzeja darbinieki.
Restaurāciju un konservāciju veica Rundāles pils muzeja speciālisti Daira Līdaka, Arvis Druviņš, Jānis Līdaka (Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes pārraudzībā). Vispirms veikta sarkofāga tehniskā restaurācija, pēc tam notika virsmu konservācija, nostiprinot atlikušo zeltījumu un attīrot alvu no oksidācijas produktu slāņa. Visbeidzot – tonēšana, lai atjaunotās daļas neatšķirtos no senajām, un aizsargvaska uzklāšana. Sarežģītajā procesā restauratoriem palīdzēja agrāk uzkrātā bagātā pieredze.
Muzeja restauratori pilnībā atjaunojuši vienpadsmit sarkofāgus, daļēja restaurācija veikta diviem sarkofāgiem, bet jau šogad turpināsies darbs pie pārējiem.
Sarkofāgu stāvokli ir ietekmējuši gan dabiskie metāla novecošanas procesi, gan cilvēku ļaundarība. Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgam bija dažādas deformācijas, plīsumi un lūzumi, daudzas detaļas atlūzušas un zudušas, alva daudzviet stipri oksidējusies, zeltījums zudis.
Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī ir lielākā šāda apbedījumu vieta Latvijā un viena no nedaudzajām valdnieku dinastiju apbedījumu vietām pasaulē, kas atvērta apskatei. Tajā atrodas 21 metāla sarkofāgs un 9 koka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apglabāti 24 Ketleru dinastijas un 6 Bīronu dinastijas pārstāvji. Gadsimtu gaitā nežēlīgi postītas un izlaupītas, tagad kapenes atguvušas sākotnējo jēgu un izcila vēstures un mākslas pieminekļa cienīgu izskatu.
Kopš 20. gs. 70. gadiem par Kurzemes hercogu kapeņu vispusīgu saglabāšanu gādā Rundāles pils muzeja darbinieki.
Princis Kārlis Jēkabs (1654.20.X-1676.29.XII, v. st.) bija Kurzemes hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes trešais dēls, audzis deviņu bērnu ģimenē, studējis Ženēvā. 1676. gadā viņš bija kājnieku pulka komandieris Orānijas prinča armijā Holandē. Saņēmis vēsti par mātes nāvi, princis devās uz Kurzemi, bet Berlīnē, saslimis ar vēdertīfu, nomira. Apbedīts Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavā alvas sarkofāgā.
Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgs (1677) liecina par agrīnā baroka izpausmēm Latvijas dekoratīvajā mākslā. Domājams, to darinājis Liepājas alvas lējējs Heinrihs Pēmellers, tāpat kā sarkofāgus hercogam Jēkabam un hercogienei Luīzei Šarlotei. Visi trīs sarkofāgi ir ļoti līdzīgi – sešstūru prizmas formā, ar ērgļa ķetnu aptvertām lodveida kājām un zeltītiem alvas rotājumiem. Prinča un hercoga sarkofāgu apdarē dominē kara, uzvaru un miera tematika, hercogienes sarkofāgu grezno vijīgi akanti, ziedu un lapu vītnes.