Kāda demokrātija ir Latvijā?

Ja polisa ir tik liela, ka visi pilsoņi nekādi nesatilpst tirgus laukumā un viens otru nepazīst, vēlēšanu rezultātu izšķir taures ("mēdiji"). Kas var nopirkt lielākas taures un labākus taurētājus, tas arī vinnē. Vienvārdsakot, "demokrātija = naudas vara" /O. Špenglers "Eiropas noriets"/.

Taču demokrātija ir ne vien prāts un zināšanas, bet arī inteliģence un dvēsele. -------------------------------------------------- ---------------------------------------------------------- L abi teikts !!!!

un, kas būtu, ja vēlēšanas pēkšņi būtu pilnīgi atklātas???? un atbildību prasītu ne tikai no ievēlētajiem, bet arī no vēlētājiem? tad nebūtu, kur slēpties aiz 100 purniem un rādīt ar pirkstu uz 10 zagļiem - lūk vainīgie! vai nav tā, ka šodien zupas virtuves un naktspatversmes klienti pilnīgi aizklāti un likumīgi iebalso šleserus un godmaņus, kuriem t.s. 'tautas' mandāts tiek izsniegts par 5 latiem uz purnu? vai ierēdņu armija un viņu ģimenes nav balsojamā mašīna, kas nodrosina labu vietu skaitu saeimā? es gribētu redzēt to sarakstu ar uzvārdiem, KAS BALSOJA par šķēlēm, kalvīšiem, godmaņiem un gribētu zināt no kā man prasīt atbildību par tik gudriem balsojumiem vai tomēr katram purnam nevajag uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un par saviem balsojumiem ?

Igor Šuvajev, man Jānim ir PILNĪGI VIENALGA KĀ JŪS TO SAUCAT, BET MAN IR SVARĪGI, LAI 1) VĒLĒŠANAS BŪTU FAKTISKI , ĪSTI , RIKTĪGI AIZKLĀTAS, 2) LAI DEPUTĀTUS ,KURI NEPILDA SOLĪJUMUS VARĒTU TRIEKT TIKPAT VIEGLI KĀ PĒC PREZIDETA IEROSINĀJUMA 3)LAI DEPUTĀTĀTIEM TIKTU MAKSĀTAS ĪSTĀS ALGAS (pirms tam noskaidrojat kādas tās īsti ir) 4)LAI TIESNEŠUS ,KURU LIKUMU LOCĪJUMIEM TAUTA NEUZTICAS, TAUTA ARĪ VARĒTU TRIEKT . JA ŠITAS IR , TAD JŪS IGOR ŠUVAJEV (UN ARĪ CITI) VARAT RUNĀT KO GRIBAT!

Kāda muldēšana!

Es gan sliektos runāt par autoritārisma, ne totalitārisma klātbūtni Latvijas, bez maz vai visu līmeņu, institūciju demokrātijā. Elitārā autoritārisma suverēnu demokrātija. Arfī pasākumā, elite nespēja domāt par sabiedrības demokrātiju konkrētās kategorijās, bet spēja domāt vien par sabiedrību domāt vispārināti teorētiskās kategorijās, turpret5im par savām, savas elites demokrātiju spēja domāt vien konkrētās kategorijās, par savām ērtībām, algu, iekāpšanas lidmašīnā ērtībām. Un katrs mēģinājums no kādas citas sabiedrības grupas aizskart konkrētu sev svarīgu jautājumu tika uzņemta ar nesapratni un striktu pretestību. Tieši tā tas notiek arī kopumā, elitē valsts līmenī. Pa 20 gadiem ir izveidojusies pašmāju oligarhija, elite, kura gluži vienkārši nespēj domāt sabiedrības kontekstā konkrētās kategorijās. Pārāk liela ir izveidota plaisa. Un dialogs vairs nevar sanākt. Domāju, ka eliti var iemācīt saprast sabiedrības vairākuma valodu tikai radot šai elitei tādus pat apsytākļus kā pārējai sabiedrībai, tikai tad sapratne var tikt atgūta.

Kāda vēl demokrātija? Pie mums nav demokrātijas!

Kāda demokrātija ir Latvijā? Atbilde: "Nekāda!"

J. Briedes uztraukums par algu samazinaasjanu tiesnesjiem ir sjaada veida balzaciska siikumainiiba. Man liekas, ka tur ir daudz lielaakas lietas, par ko uztraukties, un tikai tad var saakt domaat par algaam. Un sjii "lielaa lieta" ir diva veida sociumi: pirmais ir inerciaalais, stihiskais, un otrs - agresiivi pastarpinaatais ar sapratneem. Tikai peedeejo var uzskatiit par demokraatiju (zemes irdinaasjanu) - viss, kas ir padomisma automaatiska paarcelsjana, buus nedemokraatija un tiraanija. Un algu jautaajums manaa dienas kaartiibaa ir ljoti taalu.

Galvenaa doma, kas te izskan skaidraak nekaa vakardienas "diskusijaa" ir taa, ka totalitaarisms var darboties demokraatijas ziimju aizsegaa, kaa tas Latvijaa arii ir. Ir vardarbiiga valodas uzspiesjana - domaasim, ka totalitaara uzvediiba ir demokraatija un ka melns ir balts. Viesiisim tik ieksjaa taisniiguma relatiivismu, un tad valdiis resursa paarspeeka taisniigums, bet ticiet man - to visu uzskatiis par demokraatiju. Padomju iekaartas gjeenijs ir taas speeja kraapt, likt noticeet. Totalitaaru iekaartu kaa paarvaldes paveidu nomaina resursa koncentraacija un taa radiitaas atkariibas pret lieliem masiiviem saaugumiem. Ir kaut kaada dabiska piekrisjana maskeetam totalitaarismam jau Balzaka kaisliibu liimenii - katram gribas savu mazo ordeniiti, amatinju, aldzinju, priviligjeejijas, bet summa ir totalitaara. Briivpraatiigi totalitaara. Tiesji taapat kaa kazino ekonomika pati no sevis nekljuust par zinaatnietilpiigu pasaakumu, taa arii totalitaara sabiedriiba pati no sevis neaug taapat vien. Tas notiek ar "motoru" paliidziibu. Turklaat aareeju un visai agresiivu.

Kopumā var piekrist. taču tas nav attiecināms uz konkrēto gadījumu. Konkrētajā gadījumā Knuts Skujinieks gandrīz 15 minūtes prātoja skaļi par šo un to, bet pārtrauktais kungs tika pārtraukts 50 sekunžu lakā 5 reizes. ir grūti kaut ko noformulēt 50 sekundēs, ja tiek 5 reizes pārtraukts. Man tieši priekšā bija pulkstenis ar sekunžu rādītāju, kur to visu varēja labi fiksēt laika nogrieznī. Un šī nebija preses konference, vai lekcija, kura prasa precīzi formulētus jautājumus, šī bija sludināta kā diskusija, kurā tiek izteikti jautājumi un viedokļi vadoties no taisnīguma principa un ētikas. Un es kā domājamais diskusijas dalībnieks biju spiests garlaikoties klausoties par šo un to un man nebija dota iespēja dzirdēt konkrēti formulētu jautājumu, dēļ tā, ka jautājuma formulētājam netika dota ne laika ziņā ne tāpēc, ka tas tika psiholoģiski ietekmēts vardarbīgi pārtraucot ar replikām īso mazāk par minūti ilgušo runu. šeit runa nav par disciplīnu, bet par demokrātiju, par demokrātisku vadības stilu. Un protams, tāpat kā latvijā kopumā, nedodot iespēju pilsoņioem izteikties un tikt uzklausītiem un respektētiem, birst logi un noteik pretošanās šādai suverēnu demokrātijai. Tieši tas pats notika arī konkrētajā pasākumā, kad degradētais nepareizo jautājumu uzdevējs varēja tikai burkšķēt no vietas un izteikties varēja tikai tad, kad iznāca no notikuma vietas. Es personiski esmu studējis psiholioģiju un praktizējies NLP, tāpēc man nav problēma izteikties arī padsmit sekundēs, ko arī izmantoju šoreiz. Bija protams patīkami vērot, kā akadēmiskie pie galda sēdošie pareizā viedokļa paudēji kļuva sarkani kā bietes :) Laikam kaut kas vilkacisks manī iekšā mīt :))

Kā jau teicu, rakstītais ir o.k. Runa ir par saturu. Pašlaik ir tā, ka ir gana daudz ES un arī pasaulē cilvēku un organizāciju, kuri vēlas, lai demolkrātijas idejas tik tiešām izplatās un cilvēki ar vien vairāk iesaistās pilsoniskas demokrātijas veidošanās procesos neformāli izglītojoties. Taču ir radies vesels slānis labi izglītotu un kompetentu cilvēku, kuri izmanto šo iespēju un piešķirtos līdzekļus, lai rakstītu kompetentus rakstus, izteiktu kompetentus viedokļus un veidotu kompetentus pasākumus. Un viss jau itkā ir labi. Taču šiem, tiešām kompetentajiem cilvēkiem, nav ne silts ne auksts no patiesā šīs darbības iznākuma. Tos interesē konkrētā darbība, kuru vēlas veikt ar minimālu spēka patēriņu saņemot maksimālu atlīdzību. šo cilvēku interese ir personiskā peļņa no savu profesionālo iemaņu izmantošanas un nav ne grama tur entuziasma, vai kripatiņas patriotiskas vēlmes pēc sabiedrības izmaiņām. Šie cilvēki vairāk līdzinās labi iestatītām augsti tehnoloģiskām mašīnām. Tiem ir dots konkrēts uzdevums, kuru tie pret atlīdzību arī veic precīzi, tā, ka nevar piesieties. Taču demokrātija ir ne vien prāts un zināšanas, bet arī inteliģence un dvēsele. Tieši pēdējo nereti trūkst gan Delnas, gan Providus un citu līdzīgu profesionālu NVO, kā arī akadēmisko ekspertu runātajā un darītajā. Viss, kas tiek apmaksāts tiek veikts uz 10, 10 baļļu skalā, bet pārējais, kas ārpus tā netiek veikts vispār. Tā vien liekas, ka ir izveidojusies akadēmisku terminatoru partija, gluži kā kino, kad terminators ieprogrammēts veic gan cilvēkam derīgu, gan arī nāvējošu darbu, atkarībā no programmas, kura tam ievadīta. Un nezinu, kas demokrātiju grauj vairāk, vai pareizi teikti bezdvēselīgi vārdi, vai dvēseliski mēģinājumi demokrātiju izmantot savu personiski merkantilo interešu labad. Vai arī tie viens otru papildina, radot jucekli, kad cilvēks skatoties uz vienu pusi redz, ka viņu apzog, bet uz otru pusi paskatoties redz, ka šī zādzība tiek profesionāli definēta, taču nekas netiek veikts, lai zagšana beigtos. Un cilvēkam rodas doma, ka zagšana nav pārttraucama vispār un nav nozīmes pat censties to darīt, ja godīgums un taisnīgums pastāv tikai tik tālu, cik ir apmaksāts.

Ja nespēja noformulēt jautājumu, mētājoties pa apziņas plūsmu turp atpakaļ tiek uzskatīta par demokrātiskas diskusijas formas pazīmi, kas obligāti jāpiekopj un pat jāatbalsta, ļaujot to praktizēt neierobežoti šādā publiskā telpā, tad varbūt šeit arī kādu problēmu varētu saskatīt. Citādi neredzu pamatu apvainojumiem par "pareizo" un "nepareizo" jautātāju izvēli. Ir disciplīna, kas jāievēro, nevis jābļaustās no vietas, traucējot runāt pat tiem, kas it kā aizstāv šo te skaļo balsi. Paldies Šuvajeva kungam par sarunām. Vērtīgi.

Nu, man , diemžēl, smagi jāstrādā savā darba lauciņā bet es nu gan nesūdzētos paklausījies augstāk uzskaitīto kundžu un kungu lekcijas - interesanti cilvēki ! Man Šuvajeva kunga sacitais vienmēr licies saistošs un interesants, bet varbūt viņam tikai tas gudrais izskats? ... :))

Jā, redz, izlasot rakstu nebija ko īpaši iepiulst, varēja tikai piebilst. Bet tagad atgriežoties no raksta beigās minētās diskusijas var secināt, ka Latvijā kopumā ir tieši tāda pat demokrātija kā šajā konkrētajā pasākumā, kurš tika nodēvēts par diskusiju :) Ierados ar dažu minūšu nokavēšanu, kas protams neliecina labi par manu prasmi ierasties precīzi. Tāpēc klusi apsēdos zālītes tālākajā stūrī. Likās dīvaini, ka atnākuši tik daudz diskutētāji, kuri cītīgi pierakstīja priekšā pie vienīgā galda sēdošo runāto. Īpatni, ka diskusija vairāk līdzinājās preses konferencei, jo pie galda sēdošie apmēram 45 min garumā pauda vispārēju viedokli par demokrātiju, pa laikam stāstīdami dažādus stāstus no dzīves par lidošanu lidmašīnā u.c. Tad tika dota iespēja uzdot runātājiem jautājumus un izteikt replikas. Un te sākās pats dīvainākais, runātājiem, kuriem bija jārunā mikrafonā, jo saruna tika kaut kādu nepaskaidrotu iemeslu dēļ ierakstīta, tika dalīti pareizajos runātājos un nepareizajos. Tā pareizie runātāji varēja runāt kaut desmit minūtes, kamēr pagura paužt vispārīgu viedokli par to kā kādreiz bijis un, ka būtu labi, ja...un tādā garā. Bet tikko tika uzdoti konkrēti jautājumi un runāts par konkrētām lietām tajā pat5 demokrātijas, tiesiskuma un taisnīguma jomā, tā runātājs jau pēc dažām sekundēm iejaucoties teiktajā tika pārtraukts un tā turpinājās, līdz diskutētājs tā arī nespēdams formulēt domu runāt pārtrauca. Jāsaka, ka šādu demokrātiju biju vērojis tikai padomju laikā, kad arī diskusijās bija pareizie un nepareizie viedokļi. Un tā palēnām nāca atklāsme, ka šis pasākums ir LU pedagogu veidots, bet klausītāju vairākums ir LU studenti, kuri pieraksta šo lekciju. Bet tādi, kuri bija atnākuši uz pasākumu domādami, ka tā ir diskusija, bija šeit patiesi lieki un pasākuma organizatoru suverenajā demokrātijā pilnīgi neiederīgi. Par pašu runātā saturu varēja vien skumji smaidīt, jo godātie pareizo runu teicēji ar akadēmiskajiem grādiem runāja pa brīžam aplamības, piemēram minot anarhiju, kā nesakārtotības apzīmējumu, kas katram, kuram kaut cik zināmas sociālas un politiskās zinātnes zina, ka anarhija ir vien tādas varas forma, kurā noteicošo lomu spēlē katra indivīda godprātība un solidaritātes apziņa, kas protams mūsu sabiedrībai ir visai tāls un varbūt pat nesasniedzams mērķis. Tieslietu speciāliste klāstīja par tiesnešu absolūto godīgumu, līdz pati sapinās argumentos un atzina, ka ir tiesneši, kurus viņa nezinot vai ir sveicināmi, vai nē. Pēcāk tapa skaidrs, ka šis ir angažēts un apmaksāts pasākums, kurā nebija ne mazākās domas tiešām izdiskutēt par Latvijas demokrātijas problēmām un virzīties uz to risināšanu. Būtu gan jauki, ja šādu pasākumu organizētāji nemaldinātu cilvēkus, kuri dažs bija ieradies no Latvijas attālākiem nostūriem un jutās ga vīlies, gan sašutis par šādu šmaukšanos. Gods kam gods, sašutumu bija iespēja remdēt ar kādu par EK piešķirtš naudas atlikumu šim pasākumam iegādātu vīna glāzi. Tāda lūk demokrātija, tieši kā Latvijā kopumā.