Decembrī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatam arī tika izsludināts konkurss. Arī šajā komisijā bija profesionāļi. Par labāko tika atzīts Juris Pūce - tiesību un vadības zinību maģistrs (ar izcilību), Latvijas Universitātes Stratēģijas nodaļas vadītājs un LU senators, Rīgas Juridiskās augstskolas valdes loceklis un LU pasniedzējs.
Ak jā. Vēl arī savus pirmos akadēmiskos grādus abi ieguva 2002.gadā, kad Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti beidzu arī es. Un pirms tam mēs esam mācījušies Āgenskalna ģimnāzijā. Šīs tad, redz, ir izrādījušās „problēmas”.
Man šķiet, ka kandidātus ir jāizvēlas koleģiāli (komisijās), vērtējot to izglītību, pieredzi un piemērotību, kas arī tika veikts. Līdz apstiprināšanai žurnālistiem un nevalstiskajam sektoram viņi būtu jāintervē, jāvētī, jātirda un jāpārliecinās par kompetenci, piemērotību, idejām un redzējumu, jāapjautā iepriekšējie darba devēji un jāizsaka viedoklis sabiedrībai. Kāpēc tā? Tāpēc, ka augstas valsts amatpersonas taču tiek meklētas. Un tieši tāda būtu kvalitatīva sabiedriska diskusija. Bet nē! Žurnālisti tad snauž un nesaspringst. „Cepiens” sākas tāpēc, ka kandidāti „nepareizajā” klasē mācījušies. Vai arī es nepareizajā?
„Atvainojos, ļoti atvainojos,
Ka es atļāvos, ka atļāvos.
Ļoti ceru - piedosit man to jūs.
Atvainojos, ļoti atvainojos.
Likās man - nevienu nenobojās,
Ka es izrunāju vārdus šos.
Atvainojos, ka es atvainojos,
Kaut ko tādu vispār atļāvos.”
/I.Ziedonis/
Dzejoli veltu visiem citiem saviem klasesbiedriem, kursabiedriem, Latvijas Studentu apvienības, Basketbola savienības vai citu nevalstisku organizāciju, kurās esmu darbojies, kolēģiem. Bet nevis tāpēc, ka kādam nevajadzētu pieņemt izaicinājumus kandidēt un darīt. Tieši pretēji. Dariet! Celieties un dariet! Arī visu citu pazīstamu un nepazīstamu cilvēku klasesbiedri. Dariet! Sēdētāju un čīkstētāju pietiek pārpārēm. Tāpat kā kritizētāju. Tikai atcerieties, ka būs jāuzvar konkursos. Bez protekcijas. Tieši pretēji kā Aināra Šlesera šofera dēla gadījumā. Tur nebija ne konkursa, ne, kā vēlāk izrādās, kompetences. Bet ir daudzi, kam ir! Gan drosme, gan kompetence, gan izglītība. Ticu un zinu to.
*Un labi, ka esmu mācījies tikai vienā, nevis, piemēram, trīs skolās.