Latviešu konversācijas vārdnīca.
Politiskās teikas – otrās Latvijas brīvvalsts laikā aizsācies tautas mutvārdu un rakstu žanrs, kam pamatā ir politisko notikumu apspriešana gan plašsaziņas līdzekļos, gan privātās sarunās. Politiskās teikas rodas no faktiem un izdomājumiem, baumām, nesaprastām un pārprastām frāzēm, meliem un naivuma . Par politisko teiku līdzautoru zināmā mērā var uzskatīt katru Latvijas iedzīvotāju. – Autora definīcija.
Mums ir jau vairāk teikas, kā Pēteris Lielais iejājis Rīgā. Šie sīkumi par jāšanu, zināms, ir tukšas pasakas, bet ka Pēteris ir Rīgā bijis, tas ir fakts. ... Tā tad tautas teikās var uzglabāties arī dažas pareizas ziņas un pat vēl no ļoti seniem laikiem.
Latviešu pasakas un teikas. Pēc Anša Lercha-Puškaiša un citiem avotiem sakopojis un rediģējis prof. P.Šmits. Rīgā, 1925., I sēj. 36-37 lp.
Arī mums ir jau sākušas veidoties teikas, kuru varoņi pretendē ja ne gluži uz Pētera Lielā statusu, tad uz iejāšanu Rīgā gan.
A.Šķēle pārņēma TP vadību no Mareka Segliņa, kurš atkāpās pirms termiņa, jo tāda esot kolēģu vēlme - redzēt TP vadībā līderi, kas iedvesmo, «valstsvīru ar saimniecisku tvērienu un spēju mobilizēt nāciju». Tas saskanot arī ar M.Segliņa pārliecību. Pēc A.Šķēles runas un arī pēc viņa ievēlēšanas vairāk nekā 600 TP biedru cēlās kājās un ilgi aplaudēja.
Neietilpa manos plānos komentēt citu partiju, tajā skaitā Tautas partijas, iekšējās lietas - kas man par daļu, lai vēl, ko grib, lai ceļas kājās, lai dzied un dejo, ja viņiem tā patīk. Tomēr M.Segliņa frāze par valstsvīru, kurš tagad nāks un mobilizēs ne tikai partiju, bet visu nāciju, dod man tiesības kā vienam no nācijas pārstāvjiem paust savu viedokli.
Vispirms gribētu pievērsties faktiem un atgādināt, ka šī tēla tā sauktā „atgriešanās” nebūt nav pirmā un, kas zina, vai būs pēdējā... Lai nejuktu gadi un laiki, ievietoju tabulu:
Premjers Laiks Ilgums
I.Godmanis 90.V – 93.VIII 39 mēneši
V.Birkavs 93.VIII – 94.IX 13
M.Gailis 94.IX – 95.XII 13
A.Šķēle 95.XII – 97.II 15
A.Šķēle 97.II – 97.VIII 6
G.Krasts 97.VIII – 98.XI 13
V.Krištopans 98.XI – 99.VII 9
A.Šķēle 99.VII – 00.V 10
A.Bērziņš 00.V – 02.XI 30
E.Repše 02.XI – 04.III 16
I.Emsis 04.III – 04.XII 9
A.Kalvītis   ; 04.XII – 06.XI 23
A.Kalvītis   ; 06.XI – 07.XII 13
I.Godmanis 07.XII – 09.II 15
V.Dombrovskis 09.II -
Pirmā Šķēles aiziešana saistās ar viņa kā Ministru prezidenta iesniegto demisiju Prezidentam Ulmanim. Skarba seja, asi vārdi televīzijā, precīzi neatceros, bet kaut kas tādā stilā – ja man neuzticas, tad nevajag, nedraudzēšos ar jums un iešu prom. Pagāja dažas dienas un, skaties un brīnies, Šķēle ir atgriezies un tiek nominēts vēlreiz! Uzticība atjaunojusies, vēlme strādāt arī. Var, protams, šajā sakarā uzdot jautājumu pašam prezidentam, kādi apsvērumi lika viņam nominēt par premjeru personu, kura nevēlējās šo darbu veikt, bet tas nemaina pirmās simboliskās atgriešanās faktu. Šo brīdi varam uzskatīt par politiskās teikas, kurā nāk, iet un atgriežas, sākuma punktu.
Tabula liecina, ka otrreiz viņš aiziet 1997.gada augustā. Kāpēc, es tā īsti neatceros.
Nākamais atmiņā ataust milzīgs plakāts uz centrālās stacijas ēkas, kurā redzamā ļoti lielā seja pauž – „Esmu atgriezies, lai strādātu!” Līdzīgi kā iepriekš, arī otrajā atnākšanā Šķēles tēlu un darbību klāj tāds noslēpumainības plīvurs – no plakātā teiktā nav īsti skaidrs, vai tad līdz šim viņš nebija strādājis? Ja viņš būtu strādājis, tad piebilde „lai strādātu” ir lieka, pietiktu vienkārši pateikt – „Esmu atgriezies!” vai arī „Esmu atgriezies, lai turpinātu iesākto!”, bet tieši šajos šķietami vienkāršajos izteicienos pamazām rodas Šķēles teiksmainums, par ko varēs pārliecināties arī turpmāk.
Atgriešanās vainagojās ar 10 mēnešiem premjera krēslā. Vai šajā posmā kas grandiozs tika veikts? Pirmajā brīdī nekas atmiņā nenāk, ja nu vienīgi līdzība ar Pētera iejāšanu Rīgā – par tiem darbiem īsti nevar saprast, bet tas, ka Šķēle bija premjers, ir fakts.
Tad viņš aiziet trešo reizi, iezīmēdams tendenci – katra nākamā aiziešana ir ilgāka par iepriekšējo, bet katra atgriešanās raksturojas ar aizvien mīklainākiem izteicieniem, piemēram, šādu –
Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kuram pēc septiņu gadu pārtraukuma atkal uzticēta partijas vadība, sestdien kongresā paziņoja par vēlmi atjaunot jēdziena «ierindas biedrs» patieso nozīmi. «Būt ierindas biedram nozīmē būt ierindā. Ir jāceļ Tautas partijas biedri jaunai, stingrai un lepnai ierindai,» sacīja A.Šķēle, kuru dēvēja par ierindas biedru laikā, kad viņš nebija politikā, bet saglabāja ietekmi partijā.
Kā izteikums, tā mīkla... Kā izprast – atjaunot jēdziena „ierindas biedrs” patieso nozīmi? No teiktā izriet, ka šim teicienam ir arī nepatiesā nozīme! Kāda tā ir, daļēji var secināt no nākamā teikuma – „Būt ierindas biedram nozīmē būt ierindā.” Lūk, te mēs esam pie mīklas atminējuma – Šķēles teiksmainās prombūtnes laikā partijā ieperinājās kontrrevolucionāri-oportūnisti, kuri kultivēja uzskatu, ka ierindas biedram NAV jābūt ierindā! Labi gan, ka viņš paspēja atgriezties, kamēr šie naidīgie elementi nepārņēma varu, tagad ar tīrīšanu palīdzību tos visus izmēzīs!
Neatbildēts paliek jautājums, vai pats Šķēle šos gadus bija ierindā un kāda, vai pietiekami stingra, bija šī ierinda? Noslēpums apvij arī vārdus – nebija politikā, bet saglabāja ietekmi partijā. Nebija politikā, tātad politiku neietekmēja, bet partijā ietekmi saglabāja... Ko tad viņš tur ietekmēja – sūtīja apsveikuma kartiņas biedriem vārda dienās vai zīmēja sienas avīzi? Labi, to lai skaidro tie, kam par to maksā, es neesmu Tautas partijas historiogrāfs.
No minētā jāsecina, ka personai, kas taisās vienot nāciju ir jābūt nedaudz mītiskai, apveltītai ar spējām aiziet uz nekurieni un pēc kāda laika no turienes atgriezties un jo vairāk tas tiek darīts, jo teiksmaināka un vienojošāka šī persona kļūst. Tad visi runās – „Vai dzirdēji, Šķēle atkal atgriezies! Nu tik sāksies, nu tik ies vaļā!” Tādas lietas visiem patīk.
Uz to pusi ir. Godmanis ir bijis premjers 54 mēnešus, Kalvītis – 36, Šķēle ir trešajā vietā – 31, tikpat ir Bērziņam – 30, bet no viņiem visiem tikai Šķēli apvij teiksmains oreols. Tagad ir saprotams, kāpēc, piemēram, Godmanis nevar vienot nāciju, jo viņš tā pa īstam nekur nav aizgājis! Bērziņš arī nekad nav atgriezies. Cerības nākotnē varētu saistīt ar Kalvīti, jo viņš nesen aizgāja, tiesa, ne sevišķi tālu, līdz „Latvijas Balzāmam”, bet tomēr!
Vai ar aiziešanu un atgriešanos vien pietiek, lai kļūtu par nācijas vienotāju? Acīmredzot, ne gluži, vajag mācēt arī iedvesmot!
Es atceros, kā Šķēle vienā Jaungada runā visus gribēja iedvesmot mācīties angļu valodu un tīrīt kurpes. Personīgi man kurpes tīrīt iemācīja mamma, šajā jomā man Šķēle neko jaunu neatklāja, bet ar to angļu valodu daudzi iedvesmojās tiktāl, ka šodien daži angļu izteicieni ir pat folklorizējušies! Lūk, ko nozīmē iedvesmojoša runa!
Nepārtrauktā tīģeru, ezīšu, kurmju, tārpu un citu zvēru pieminēšana arī noteikti ir bijusi gana iedvesmojoša, jo kā citādi apspriešanās par prezidenta kandidatūru būtu jāorganizē zvērudārzā?
Uz ko vēl Šķēle iedvesmo nāciju? Atbilde katram nācijas loceklim var būt sava, kas attiecas uz mani – nekādu dižo iedvesmu no šīs staigāšanas šurpu turpu un skarbā tonī paustajiem aicinājumiem smagi strādāt līdz šim neesmu sajutis, bet tās, saprotams, ir tikai manas problēmas.
Atliek trešā īpašība – saimnieciskais tvēriens.
Te atkal ir mīklas, jo nevar saprast, ko tieši Segliņš ir domājis ar Šķēles saimniecisko tvērienu. Privāto biznesu es principā nekomentēju (pat teikās nē), jo brīvā valstī katrs var darīt ko un kā grib un nevienam nav tiesību jaukties cita lietās. Tātad, jārunā par saimniecisko tvērienu valsts pārvaldes izpratnē.
Kādas līdz šim neatklātas un tumšajām ļaužu masām neizzināmas prātulas tad Šķēle kā teiksmainais Krīvu Krīvs nācijai atklāj?
A. Šķēle minēja piecus uzdevumus - atjaunot tautas izaugsmi, nodrošināt saprātīgu enerģijas apgādi, pašiem spēt pārvaldīt savas valsts finanses, sakārtot valsts pārvaldi, kā arī attīstīt ražošanu.
Atjaunot tautas izaugsmi. Tas ir ievērības cienīgs formulējums. Ievērojiet, nevis tikai tautsaimniecības, bet visas tautas! Tautai jāaug un jāvairojas! Noprotams, ka nācijas vienotājs drīzumā nāks klajā ar kādiem līdz šim nezināmiem reproduktīvās veselības uzlabošanas paņēmieniem, ko savā prombūtnes laikā klusībā izlolojis.
Nodrošināt saprātīgu enerģijas apgādi. Kā es to izprotu, tad šobrīd enerģijas apgāde ir nesaprātīga. Gan jau turpmāk mēs uzzināsim sīkāk par vislielākajām nesaprātībām enerģijas apgādē.
Pašiem spēt pārvaldīt savas valsts finanses. Šis izteikums tikai pirmajā brīdī šķiet parasts, jo Šķēle nedod skaidru atbildi, kam tieši jāspēj pārvaldīt tās valsts finanses - Tautas partijas ierindas biedriem vieniem pašiem vai visai nācijai?
Sakārtot valsts pārvaldi. Vārds vietā. Valsts pārvaldē kopš partijas biedra Kalvīša aiziešanas no premjera amata tiek samazinātas algas, dažas aģentūras pat likvidētas, uz valsts sekretāru galdiem mētājas visādu lisenko CV, par kuriem neviens nezina, kā tie tur nokļuvuši, vārdu sakot, kārtības nav.
Attīstīt ražošanu. Pareizi, vajag attīstīt. Beidzot viens cilvēks pasaka, tā teikt, pa lietu. Nelabvēļi gan iebildīs, ka to šī pati partija ir skandinājusi līdz apnikumam. Pagaidiet, nesteidzieties ar pārsteidzīgiem secinājumiem, kā mēs jau zinām, Šķēles vārdi tikai pirmajā brīdī izklausās viegli un visiem saprotami! Vai tad viņš teica, kādu ražošanu? Rūpniecisko, lauksaimniecisko, abas? Ir ekonomikas teorijas, kas, piemēram, uzskata, ka pakalpojumu sniegšana ir pakalpojumu ražošana.
Un kur tad vēl politiskie uzstādījumi... Valdību Šķēle negāzīšot. Varētu pārfrāzēt dziesmu par Jāni, kurš atnāca un iedzina zemē mietu – atgriezās Šķēle un nogāza valdību, pierādīja visiem, ka viņš var viens pats to izdarīt. Ir jau tajā valdībā viens otrs viņu pašu ministrs un Tautas partija kā koalīcijas partija par valdības lēmumiem ir precīzi tikpat atbildīga kā pārējas partijas! Negāzīs valdību, kuru paši izveidoja un kurā strādā, kāda neredzēta augstsirdība!
Nu ko, iedvesmotājs ar tvērienu ir kārtējo reizi atgriezies, tagad tikai nācijai atliek vēl ciešāk ap viņu vienoties un - uz priekšu, izaugsmē! Šis atgriešanās brīdis ir jāizmanto, jo, kā izriet no iepriekšējās statistikas, nākamā aiziešana var izrādīties krietni garāka par pēdējiem septiņiem gadiem. Septiņi melni kraukļi, septiņi gadsimti vācu jūgā, septiņi brāļi gulētāji, septiņi Šķēles prombūtnes gadi, folklora dzimst mūsu acu priekšā...
Paies daudz, daudz gadu, un kādā lielā laimīgā nacionāli konservatīvā ģimenē vecmāmiņa iesāks oranžo teiku: „Tas bija toreiz, kad pēc septiņiem treknajiem gadiem no trejdeviņām zemēm valstī atkal atgriezās saimnieciskais Šķēle un tad....”
Turpinājumu es nezinu, jo mūsu ģimenē un draugu lokā šī teika nav populāra.
Rīgā, 2009.gada 29.novembrī.