„Pilsoniskā savienība” pret savu gribu ir pretstatīta kultūras jomas ļaudīm. Izrādās, pirms pāris nedēļām Nacionālās kultūras padome ir iepazīstinājusi kultūras iestāžu vadītājus ar Finanšu ministrijas gatavoto pārskatu – funkciju vērtējumu 2010.gada valsts budžeta kontekstā. Diemžēl Finanšu ministrijas pielietotās, un jāatzīst – bezjēdzīgās metodoloģijas rezultātā „Pilsoniskās savienības” izteiktais atbalsts kultūras jomai ir izrādījies zemāks kā citām valdības koalīcijas partijām! Rezultātā nosodījuma vilnis sācis ceļot pa dažādu kultūras iestāžu kabinetiem un sapulcēm.
Neticami! Kā gan tas iespējams, ja „Pilsoniskā savienība” ir vienīgā valdību veidojošā partija, kas ir ierosinājusi un prasa 2010.gada budžetā atrast trūkstošo miljonu latu dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanai, tautas mākslas kolektīvu darbības nodrošināšanai? Kā gan tas iespējams, ja redzami PS politiķi ir tādi gara un kultūras dzīves darbinieki kā Janīna Kursīte, Sandra Kalniete, Ieva Akuratere, Dainis Stalts vai tautsaimniece Anna Seile? Kā gan tas iespējams, ja PS Rīgas Domes frakcijas deputāti ir vienīgie, kas atteikušies no vairāku desmitu tūkstošu latu lieliem deputātu bonusiem, pieprasot šos līdzekļus novirzīt Rīgas mūzikas skolu darbības nodrošināšanai?
Absurdi! Absurdi tādēļ, ka „Pilsoniskās savienības” nosodījuma pamatā tiek ņemts viens Finanšu ministrijas noteikts aritmētiski vidējais vērtējums trīs atšķirīgām jomām – kultūrai, sportam un atpūtai, kas ierēdņiem vien zināmu, iekšējai lietošanai paredzētu apsvērumu dēļ, ir samestas vienā katlā. Līdzībās runājot, esošā vērtējuma sistēma tiecas noteikt absurdu vidējo temperatūru slimnīcā, saskaitot gan ārstējošā personāla, gan karsonī esošo slimnieku, gan arī virtuves darbinieku un apmeklētāju temperatūru. Diemžēl šādas dumjības rezultāts – bezjēdzīga vērtējuma surogāts, kas izrauts no konteksta, nu jau ir sācis ceļot pa dažādu nozaru profesionālajām sanāksmēm pretstatot un tracinot cilvēkus.
Droši vien tā ir tikai sakritība, taču līdzīgi savas sajūtas par šo laiku, par pašreiz notiekošo savā 2.oktobra „Dienas” slejā iekrāsojusi rakstniece Gundega Repše: „Pretstatīt aktiera mūžu un uz orgānu transplantācijas operāciju gaidošu slimnieku. Pretstatīt veģetārismu un lopkautuves. Pretstatīt nesamaksātus kredītus valsts izzagšanai. ... Sabiedrību varai.”
Kāpēc tas notiek? Izskaidrojums ir vienkāršs. Pašreiz ekonomiskās krīzes situācijā lēmējiem ir jāizšķir, kam vairāk ir nepieciešami pieejamie, rūkošie finanšu līdzekļi. Kam vairāk naudas atvēlēt, kuru atbalstīt? Aktieri, skolotāju vai medmāsu, jaunu lauksaimnieku vai zem iztikas minimuma dzīvojošu pensionāru? Protams, izvēlei jābūt taisnīgai un pamatotai. Izšķiroties atmest šķietami mazāk noderīgo, ir ļoti rūpīgi jāizsver, kura joma, nozare, funkcija, nodarbe sevi tiešām neattaisno, kuru uz laiku varētu ierobežot.
Tas ir tas, ko veidojot 2010.gada valsts budžeta projektu, valdība ir mēģinājusi darīt. Iecere pašos pamatos bijusi laba – ministrijas, sociālie partneri – Darba devēju konfederācija, Pašvaldību savienība, Rūpniecības un tirdzniecības kamera, Arodbiedrību savienība, arī valdību veidojošās koalīcijas partijas vērtē un nosaka prioritātes vairāk kā 1300 visdažādāko valsts funkciju un apakšfunkciju dalījumā. Taču mērķis: izveidot objektīvu ainu, diemžēl nav ticis sasniegts. Iespējams tāpēc, ka Valsts kancelejas sagatavotie metodiskie norādījumi satur daudz neskaidrību, neprecīzi definētu funkciju, dublējošu aprakstu. Iespējams tāpēc, ka Latvijā šāda pieeja tikusi realizēta pirmo reizi. Taču gala rezultātu ar to nebūtu jāattaisno. Un atbilde uz jautājumu, kāpēc tā notiek, ir skarba: tāpēc, ka ierēdņi nepārdomāti, pat bezjēdzīgi turpina summēt un noformēt apšaubāmas metodikas ceļā gūtos rezultātus. Tāpēc, ka valdības iekšējai lietošanai paredzētie surogātaptaujas rezultāti, bez paskaidrojuma raksta, izrauti no konteksta, tiek izmantoti atbilstoši katra lietotāja izpratnei vai aizvainojuma pakāpei.
Rezultātā ļoti nepatīkamu, turklāt nepamatotas nožēlas pilnu nosodījumu Nacionālā teātra kolektīva 29.septembra sanāksmē nācies izpelnīties „Pilsoniskajai savienībai”. Vai tas būtu iespējams, ja teātra vadība zinātu, ka, vērtējot valsts funkcijas „Kultūra” vienu no 60 apkašfunkcijām „Teātra izrāžu veidošana un nodrošinājums”, „Pilsoniskā savienība” ir devusi iespējami augstāko vērtējumu 5, kas nozīmē prasību finansējumu teātriem saglabāt 100% apjomā? Taču teātra vadība to nezina. Tāpat kā citu neskaitāmu kultūras jomu pārstāvji, kuru atbalstam „Pilsoniskā savienība” ir prasījusi saglabāt finansējumu 60-100% apjomā. Iznākumā rakstnieces Gundegas Repšes iepriekš pieminētais „aktiera mūžs ir pretstatīts ne tikai uz orgānu transplantācijas operāciju gaidošam slimniekam”, bet arī „Pilsoniskajai savienībai” un tās domubiedru centieniem godprātīgi izpildīt Finanšu ministrijas ierēdņu gatavotu anketu. Domāju, ka cilvēku sarīdīšana savā starpā nebija ne finanšu ministra Eināra Repšes, ne arī rūdītāko Finanšu ministrijas speciālistu iecere. Taču tā ir sanācis.
Un tomēr – kā tas ir iespējams, ka funkcijas „kultūra, sports un atpūta” griezumā „Pilsoniskās savienības” vērtējums noslīd 30% līmenī, kas ir zemāks kā citām valdības koalīcijas partijām?
Izskaidrojums ir ļoti vienkāršs. Ņemot vērā valdības prasību dramatiski, vairāk kā par 50% samazināt finansējumu „Pilsoniskās savienības” ministra Imanta Lieģa vadītajai Aizsardzības ministrijai, šīs ministrijas līdzekļi vairs netiks atvēlēti valsts apakšfunkcijas "sports" mērķiem. Sporta finansējuma no Aizsardzības ministrijas budžeta pārtraukšana, jeb 0% atvēlēšana sportam, ir piespiedu rīcība krīzes situācijā. Skaidrs, ka primāri ir jāsaglabā valsts aizsardzībai un drošībai vitāli nepieciešamās funkcijas. Diemžēl kopējā Finanšu ministriju interesējošā „kultūra, sports un atpūta” surogātvērtējuma kontekstā „Pilsoniskās savienības” vērtējums automātiski slīd uz leju līdz 30%, kas uz citu partiju vērtējumu fona izskatās nelādzīgi.
Vērts paskaidrot, ka līdz šim Aizsardzības ministrija tika līdzfinansējusi vairākus desmitus sporta veidu federāciju, veselu virkni valsts vadošās sporta komandas un būvējusi sporta celtnes gandrīz visām Latvijas pašvaldībām. Savelkot jostu, tas nebūs iespējams. Jāpiebilst, ka „Pilsoniskās savienības” deputāti, līdzīgi kā Valsts kontrole un KNAB, ir bijuši kritiski pret Latvijas Olimpisko komiteju, kas būvējot vērienīgus sporta objektus, lietojot valsts budžeta līdzekļus, izdarījusi nopietnus pārkāpumus.
Ar pārliecību varu teikt, ka savos Finanšu ministrijas aptaujai dotajos vērtējumos „Pilsoniskās savienības” Saeimas deputāti un viņu palīgi ir centušies pieņemt izsvērtus un adekvātus lēmumus par visām, tajā skaitā kultūras jomu, apliecinot profesionālu attieksmi un sabiedrības vērtību izpratni. Diemžēl Finanšu ministra Einara Repšes labā iecere diez vai ir atzīstama par veiksmīgu, jo, nemākulīgi vienkāršota, ir sacēlusi nejēdzīgu jezgu.
Rīgā, 04.09.09.