Vienā no apakškomisijas sēdēm skatījām dažādus korupcijas reitingus, kuros Latvijas situācija liekas kļūstam arvien sliktāka.
Tā, piemēram, Pasaules bankas korupcijas kontroles rādītāji Latvijai pasliktinājās tieši tad, kad notika minētās komisijas likvidēšana, tas pats arī ar Freedom House korupcijas indeksu. Transparency International Korupcijas uztveres indeksā arī caurmērā esam zem vidējiem rādītājiem.
Protams, pastāv viedoklis, ka šie reitingi kā tādi nav svarīgi, jo Latvijā vienmēr bijusi īpaša situācija visās jomās, salīdzinot ar Eiropas standartiem – tomēr es negribētu tam piekrist. Kas ir daudz svarīgāk, tieši šos rādītājus vispirms skatās potenciālie investori – kuram no tiem gan gribas investēt valstī, kur liela daļa naudas aiziet nezināmā virzienā? Piemēram, Baltijas reģionā ārvalstu investors tad drīzāk izvēlēsies nevis Latviju vai Lietuvu, kur situācija ir līdzīga, bet gan Igauniju, kuras korupcijas rādītāji ir daudz optimistiskāki.
2008. gada sabiedriskajā pētījumā KNAB secinājumos norāda, ka Latvijā acīmredzami nav pietiekami augsts tiesiskās apziņas līmenis – taču tas attiecas ne tikai uz valsts amatpersonām, bet visu sabiedrību kopumā. Un šī problēma pastāv, pat neskatoties uz faktu, ka sabiedrība ir informēta par korupcijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Plaukst ofšoru darījumi, masveida objektu un teritoriju privatizācija, izvairīšanās no godīgiem nodokļiem, KNAB ir apzināti novājināts, pretkorupcijas komisija bijusi likvidēta… Paradīze blēžiem.
Šī gada 9. decembrī „Delna” gatavojas publicēt jaunus pētījuma datus par Latvijas sabiedrību – redzēsim, ko būs nesis šis gads. Katrā ziņā, pretkorupcijas apakškomisijas atjaunošanu Saeimā uzskatu par labu pirmo soli uz Latvijas korupcijas rādītāju samazināšanu 2011. gadā.