Izstādē būs apskatāmi piecu starptautiski atzītu jaunās paaudzes poļu mākslinieku – Martinas Čehas, Annas Gžimalas, Martinas Boroveckas, Julitas Malinovskas un Bartoša Čarnecka – darbi.
Jaunā poļu glezniecības paaudze ir viena no nozīmīgākajām un dinamiskākajām parādībām Polijas laikmetīgajā mākslā. Lai gan šī kustība aizsākusies salīdzinoši nesen, tā jau ir guvusi plašu starptautisku ievērību.
Izstādes mākslinieki pārstāv dažādas laikmetīgās glezniecības pieejas, tomēr viņus vieno svaigs un pārliecinošs skatījums uz mākslas lomu mūsdienu sabiedrībā. Viņu darbos vairs nav vēsturisko robežu un reģionālo īpatnību – tajos ienāk jauna enerģija un globāla perspektīva. Izstāde piedāvās unikālu iespēju iepazīt šo mākslinieku dažādās gleznieciskās pieejas – no emocionāli uzlādētiem un ekspresīviem darbiem līdz ironiskiem un intelektuāliem glezniecības eksperimentiem.
Poļu kurators un mākslas kritiķis Kšištofs Staņislavskis (Krzysztof Stanisławski), kurš mākslas procesiem seko līdzi jau vairāk nekā 40 gadus, šo jauno mākslas atmodu raksturo kā unikālu fenomenu Polijas mākslas ainavā. “Līdzīgu parādību varēja novērot tikai vienu reizi -1980. gados, kad Jaunā ekspresija kļuva par neatkarīgas mākslas vilni, nostājoties pret komunistiskās varas politiskajiem un kultūras ierobežojumiem. Toreizējie "poļu mežonīgie mākslinieki" šodien ir cienījami profesori vadošajās mākslas augstskolās, un daudzi no viņiem ir izveidojuši ievērojamas starptautiskas karjeras,” viņš norāda.
Izstādes mākslinieki:
Martina Čeha (Martyna Czech 1990)
Viens no izstādes spilgtākajiem vārdiem un jau atzīta jaunās paaudzes māksliniece. Viņas darbi ir provokatīvi, emocionāli un tieši – tie pievēršas jaunu sieviešu dzīves realitātei, emocionālajām cīņām un attiecībām. Čeha glezno ar asiem, nereti šokējošiem vizuālajiem paņēmieniem, atklājot eksistenciālās tukšuma sajūtas mūsdienu sabiedrībā.
Anna Gžimala (Anna Grzymała 1997)
Glezniecība kā stāsts – tā var raksturot Annas Gžimalas darbus. Viņa veido pasakainas, vizuāli bagātīgas kompozīcijas, kas apvieno glezniecību ar literatūru, radot daudzslāņainu vēstījumu.
Martina Borovecka (Martyna Borowiecka 1989)
Borovecka rada glezniecības un reklāmas sintēzi, ironiski komentējot patēriņa kultūru. Viņas darbos klasiskās portretu un žanra ainas mijas ar greznu zīmolu reklāmām, radot satīrisku pasauli.
Julita Malinovska (Julita Malinowska 1979)
Pludmales, cilvēku ķermeņi un ikdienas vaļsirdība – Malinovskas darbi attēlo atpūtas un privātās dzīves mirkļus, kas šķietami ir viegli un bezrūpīgi, bet patiesībā slēpj dziļu socioloģisku vērojumu. Viņas gleznās cilvēki atrodas neformālā vidē, peldkostīmos, dažādās pozās un situācijās, parādot ķermeņa realitāti tā, kā to parasti neattēlo mākslas kanonos. Viņas darbi piedāvā delikātu, bet kritisku skatījumu uz ķermeņa tēlu mūsdienu kultūrā.
Bartošs Čarneckis (Bartosz Czarnecki 1988)
Čarneckis rada analītisku un tehniski izsmalcinātu glezniecību, kas balstās vecmeistaru darbu interpretācijās. Viņš eksperimentē ar audekla virsmu, meklējot mūsdienīgu skatījumu uz klasisko mākslas mantojumu.
Izstādes atklāšana notiks 27. martā plkst. 17.00 LMA Aulā.