Latvijas Okupācijas muzejā demonstrēs dokumentālo filmu "Kūjnieks Jānis Pūķis"

Šogad režisoram aprit 70 gadi un par godu režisora jubilejai, jūnijā muzejs demonstrē viņa filmas. Šoreiz - dokumentālo filmu "Kūjnieks Jānis Pūķis".Jānis Pūķis dzimis 1934. gada 31. janvārī Liepājā. Tēvs Jānis Pūķis - Rucavas virsmežzinis, māte Anna Šēpere šā novada etnogrāfiskās kopas dalībniece un tradīciju glabātāja.1941. gadā ģimene deportēta uz Sibīriju. Anna ar dēlu nokļūst Jeņisejas augšteces Novosjolovas rajonā. Darbs kolhoza aitu fermā abus paglābj no bada un ļauj pārdzīvot smago kara laiku.Tēvs 1942. gadā miris bada nāvē Kirovas apgabala nometnē Nr. 11. Pēc kara māte ar dēlu nelegāli bēg uz Latviju. Ceļā tiek apcietināti. Māti par bēgšanas mēģinājumu notiesā uz 16 gadiem katorgā. Jānis dzīvo un aug dažādās krievu ģimenēs.Lai atrastos tuvāk mātes katorgas vietai, Jānis iestājas ogļraču skolā Černogorskā. Diemžēl pēc neilga laika māte tiek pārsūtīta uz citu nometni Karagandā. Pēc skolas beigšanas Jāni nosūta darbā zelta raktuvēs Sajānu kalnos. Šeit Jānis piedzīvo laimes brīžus, no katorgas atgriežas sodu izcietusī māte Anna.Pēc brīvlaišanas pasludināšanas Jānis Pūķis nevilcinoties grib atgriezties Lavijā. Sieva Olga un meita Taņa nevēlas doties uz Latviju. Jānis dodas ceļā, līdzi ņemot vienīgo dārgumu - ermoņiku, ar kuru kā vienīgais sādžas muzikants nopelnīja kādu kapeiku izdzīvošanai. Līdz tuvākajai šosejai ir 60 kilometru - šo attālumu Jānis veic ar ermoņikas kasti rokās.Pēc atgriešanās Dzimtenē meklē saikni ar latviešu tautas folkloru un mūziku. Spēlējis “Dandaros”, izveidojis “Pūķa muzikantu grupu”. Šodien pazīstams ar savu tautas instrumentu muzeju Rucavā, kā arī Rucavas etnogrāfiskā ansambļa, Rucavas lauku kapellas “Paurupīte” un Rucavas tradīciju kopas muzikants.