Ikdienā mēs bieži saskaramies ar likumiem, kuros neredzam loģiku, tas nozīmē, ka to pieņemšanā izšķiroša loma bijusi interesēm. Ja vēlamies atrast lielākos korupcijas perēkļus, tad ir „jāparokas” dziļāk neloģisku likumu pieņemšanas procesos.
Es, piemēram, nekādi nevaru saskatīt loģiku Sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumu dotēšanā no valsts puses. Sarunā ar Saldus pasažieru pārvadājumu uzņēmuma vadītāju uzzināju, ka Latvijā pēdējo 20 gadu neatkarības laikā nav paguvuši tikt līdz diferencētai valsts dotācijai, kāda eksistē lielākajā Eiropas daļā. Latvijā visiem pārvadātājiem maksā vienādu dotāciju 20 santīmu par nobraukto kilometru. Latvijā dotācija ir vienāda gan tam autobusam, kas brauc pa labiem ceļiem un ir pilns ar pasažieriem Rīgā un lielpilsētās, gan tam autobusam, kurš brauc laukos pa sliktas kvalitātes ceļiem un ar pustukšu autobusu. Ja Rīgā ar to var vēl iztikt, tad reģionos pasažieru pārvadājumu uzņēmumus grib mērķtiecīgi iznīcināt. Droši vien tas ir kāda interesēs, lai pavērtu ceļu vienai lielai ārvalstu kompānijai.
Latvijai un reģioniem ir nepieciešams aizstāvēt un atbalstīt savus vietējos uzņēmumus, nevis tos iznīcināt. Varam jau papētīt, kurš ilgtermiņā ir vadījis Satiksmes ministrijas darbu un kādas šeit ir bijušas intereses. Bet uzreiz ir skaidrs, ka tās noteikti nav bijušas lauku iedzīvotāju un vietējo uzņēmēju intereses.
Valstij ir jānodrošina kvalitatīvs sabiedriskais transports visā valsts teritorijā un beidzot ir jāsāk ar koeficientu sistēmu diferencēt pasažieru pārvadājumus tā, lai arī laukos iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus un lai reģionus apkalpojošos uzņēmumus neiedzītu bankrotā.
Braucot pa lauku ceļiem, ir nepieciešami 2,5 reizes dārgāki autobusi, nekā braucot pa asfalta seguma ceļiem, bet valsts dotācijas visā Latvijā ir vienādas. Jautājiet, kam gribat – vai šāda pieeja ir loģiska un vai tā sekmē pasažieru pārvadājumus lauku teritorijās? Nē šeit nav loģikas, tātad meklēsim intereses !
Šobrīd Satiksmes ministrija un valsts SIA „Autotransporta direkcija” jau meklē variantus, kā vēl varētu jau esošo dotāciju sabiedriskā transporta pakalpojumu veicējiem samazināt. Pirmkārt, samazinot valsts atbalstu, pieaugs biļešu cenas un vairāki ne tik pilnie lauku reisi tiks pat slēgti, un, otrkārt, pieaugs nelegālo pārvadājumu apjoms, no kuriem nodokļi valsts kasē neienāks. Ja nu ir kas jāmaina, tad beidzot jāizveido diferencēta dotāciju piešķiršana atkarībā no ceļu kvalitātes, pasažieru blīvuma un ienākumu līmeņa dažādos Latvijas reģionos.
Cerēsim, ka beidzot Loģika ņems virsroku! Ticu, ka to politiķu un valsts ierēdņu laiks, kuri līdz šim ir pieņēmuši daudz lēmumus kādu savtīgu interešu vadīti, ir pagājis. Latvijai turpmāk nepieciešami godīgi un uz loģiku balstīti lēmumi!