Krista Svalbonas atzīst, ka viņu vienmēr ir saistījušas domas par mājām un pārcelšanos, jo viņas vecāki ASV ieradās kā imigranti un bēgļi. “Mani vecāki ir dzimuši Latvijā un Lietuvā, pēc Otrā pasaules kara beigām viņi astoņus gadus pavadīja pārvietoto personu nometnēs Vācijā, līdz beidzot viņiem ļāva emigrēt uz ASV. Esmu izpētījusi daudzus arhīva materiālus un izstādē Pārvietošana no jauna iztēlojos un atklāju savu vecāku bēgļu ceļa vēsturi,” stāsta autore.
2019. gadā, ceļojot pa ASV un Kanādu, Krista Svalbonas ir intervējusi un fotografējusi 100 bijušos Baltijas bēgļus Ziemeļamerikā. Māksliniece veido pārdomātas darbu sērijas, pielietojot dažādas tehnikas. Izmantojot fotogrāfiju kā realitātes dokumentāciju un pievēršoties nopietnam tēmas izpētes posmam, viņas mākslas darbos izkristalizējas mājas un dzimtenes aktuālie jautājumi.
Stāstot par izstādes tapšanu, Krista Svalbonas atklāj: “Manas ģimenes bēgļu gaitas saistās ar vēstures posmu, kad daudzi devās prom no savām mājām un dzimtenes, jo viņiem nebija pieņemams valdošais politiskais režīms. Manu vecāku bērnības mājas bija bezpersoniskas, citām civilajām un militārajām vajadzībām celtas būves, kas tika pielāgotas, lai tajās izmitinātu tūkstošiem pēckara bēgļu. Vecāku atmiņās šis mājoklis vienmēr bija kā pagaidu dzīvesvieta un es nevarēju iedomāties, ka pati kādreiz ieraudzīšu šīs ēkas. Izpētot arhīvu materiālus, man izdevās atrast, apmeklēt un nofotografēt daudzas reālas ēkas bijušo pārvietoto personu nometņu vietās Vācijā.
Šodien šīs ēkas neliecina par pēckara bēgļu nemierīgo dzīvi, kuri gadiem ilgi bija iestrēguši nenoteiktībā un nezināja, kāda nākotne viņus gaida. Lai labāk izprastu viņu grūtības, es izpētīju Baltijas bēgļu vēstuļu arhīvu, kurā apkopotas Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas un Apvienotās Karalistes valdībām sūtītās vēstules. Tajās viņi lūdz pārtiku, gultas veļu un medikamentus un cenšas izskaidrot, cik baiss liktenis viņus sagaida, ja viņus repatriēs uz Padomju Savienību.
Šos sāpīgos stāstus, kas ir bēgļu piedzīvoto kara traumu atbalss, es atainoju fotogrāfijās. Darbi ir teksta un attēlu sintēze, kur bēgļu vārdi veido kopattēlu un no mežģīnēm līdzīga teksta ēku attēli kļūst trausli kā cilvēku dzīvības, kas tajās bija izmitinātas. Katrs no šiem daudzslāņainajiem gabaliņiem kļūst par puzli, kuru es cenšos salikt, kamēr vēsture nav zudusi uz visiem laikiem. Tā ir manas personīgās pieredzes, manu vecāku un viņu paaudzes zūdošo atmiņu kompozīcija. Es vēlos izgaismot šo gandrīz aizmirsto vēsturi, kas vienlaikus runā arī par mūsdienu piespiedu migrācijas procesiem.”
Izstāde Lūznavas muižā apskatāma no 10. janvāra līdz 12. februārim.
Krista Svalbonas ir ieguvusi mākslas bakalaura grādu fotogrāfijā un mākslas maģistra grādu starpdisciplinārajās studijās. Viņas darbi ir bijuši apskatāmi vairākās izstādēs, tostarp Jūtas Laikmetīgās mākslas muzejā, Spartanburgas Mākslas muzejā Dienvidkarolīnā, Hovarda Jezerska galerijā Bostonā, Klompčingas galerijā un ISE Kultūras fondā Ņujorkā. Viņas darbi ir iekļauti daudzās privātkolekcijās, kā arī Cēsu Mākslas muzejā Latvijā, Grega Mākslas un dizaina muzejā Ziemeļkarolīnā un Vudmeres Mākslas muzejā un Tempļa universitātē Filadelfijā. Saņemti apbalvojumi: Fotogrāfijas mākslas centra mākslinieka grants (2022), Baumaņa radošo projektu grants (2020), Rondas Vilsones balva (2017), Tuklīšu (Puffin) fonda grants (2016), Bemis stipendija (2015) u. c. 2022. gadā Svalbonas sērijas Pārvietošana (Displacement) personālizstādes notika Kopenhāgenas fotogrāfijas festivālā Dānijā, Tallinas pilsētas muzejā Igaunijā un Tekstila un rūpniecības muzejā Augsburgā, Vācijā. Viņa ir asociētā profesore fotogrāfijā Svētā Jāzepa Universitātē (St. Joseph's University).