Tikai pirms četriem gadiem atjaunotās, leģendārās komandas nākotne ir apdraudēta bezatbildīgas un paviršas vadības dēļ. To, ka šiem burtiem piemīt maģisks spēks basketbola pasaulē, pierāda gan 50./60.-to gadu trīs Eiropas klubu čempionu tituli, gan Latvijas labākās komandas slava 2007.gadā pēc septiņu gadu pārtraukuma, kad tas nebija izdevies nevienai Rīgas komandai. Bet ASK to izdarīja, ļaujot līdzjutējiem ticēt, ka šis klubs ir kaut kas nopietns un uz palikšanu.
Un tam bija pamats - Latvijas čempioni, Lietuvas valstsvienības galvenais treneris Ramunas Butautas pie stūres, tūkstoši līdzjutēju tribīnēs un Rīgas dome kā dibinātājs. Ir pagājuši vien divi gadi un Jāņa Birka (TB/LNNK) darba rezultāts ir skaudrs – Rīgas stiprākās komandas atslēgas glabājas jau pie citiem, ASK spēlētāji mēnešiem nesaņem algu, sponsori ir novērsušies un skatītājs vairs nepiepilda pat desmit reižu mazāku zāli.
Kluba vadība, skaidrojot iemeslus, maldās tālēs, piesaucot ekonomisko krīzi, „ļaunā lietuvieša” (domāts – R.Butautas) finansiāli neapdomīgos lēmumus komandas komplektācijā un konkurentu sazvērestības.
Taču situācija ir gaužām vienkārša. Veidojot sastāvu pagājušā gada augustā komandas vadība nevarēja zināt, ka Latviju skars tik nopietna ekonomiskā krīze. Taču novembrī jau daudz kas no šodienas realitātes bija skaidrs. Tai brīdī nekavējoties bija jāsamazina izdevumi. Tas, kā mēs varējām atļauties dzīvot pirms gada, ir kas neiedomājams jaunajā situācijā. Tālredzīgi vadītāji šādās krīzes situācijās rīkojas un rezultātā pat iegūst. Krīze tiem kļūst par iespēju. Taču ne tagadējai Rīgas domes vadībai. Tēvzemiešu menedžeri ļāva situācijai risināties pašai. Netika pieņemti svarīgi lēmumi samazināt izdevumus, ļaut izlases spēlētājiem meklēt darbu citviet Eiropā u.tml. Tā vietā tika solīts, ka nauda parādīsies te no viena valsts uzņēmuma, te cita pašvaldības uzņēmuma. Taču rezultāts ir kā uz delnas – faktisks bankrots.
Atliek vien cerēt, ka atbildīgu lēmumu nepieņemšana (tikai tāpēc, ka ir priekšvēlēšanu laiks), lai jau šobrīd samazinātu domes izdevumus, pirmkārt, jau administratīvos, kas šobrīd ir trekno gadu rekords 78 milj. latu apmērā, nenovedīs pie Rīgas pilsētas maksātnespējas. Nedarīšana, visnotaļ apzināta bezdarbība dažreiz ir tikpat kaitnieciska un bīstama kā aktīva ļaunprātība.