Mākslīgās budžeta spīles

Saprotamu iemeslu dēļ Rīgas pašvaldības 2010.gada izglītības budžets ir mazāks par pagājušā gada budžetu. Taču kopumā samazinājums nav uzskatāms par dramatisku, kaut arī finansējuma apjoms noslīdējis 2006.gada līmenī. Atgādināšu, ka minētais gads Rīgas izglītības jomā bija ražīgs: bērnudārzu tīkls paplašinājās par 720 vietām; Rīgā sāka darboties vienota ilgstoši slimojošo bērnu izglītošanas sistēma, arī vairāki pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas centri, slēpošanas trase Uzvaras bulvārī; centralizēti organizētu remontdarbu gaitā bija uzlabota 266 izglītības iestāžu infrastruktūra, sakārtoti stadioni pie daudzām skolām, īstenoti daudzi citi projekti (sk.: Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments. Gadagrāmata 2006. Rīga, 2007, 163. lpp.). Tiesa, mehāniski salīdzināt 2010. un 2006.gada budžetu nebūtu pareizi, jo notikušas dažādas pārmaiņas, kas atšķirīgi ietekmē budžeta programmas un budžeta struktūru. Piemēram, no vienas puses, aizvadīto gadu laikā ir palielinājusies minimāla darba alga no 90 līdz 180 latiem, pieauguši komunālie izdevumi, jo palielinājušies komunālie tarifi u.tml. No otras, budžeta izdevumus ietekmē skolu skaita samazinājums – relatīvi mazāki kļuvuši administratīvie, uzturēšanas u.c. izdevumi. Tomēr kopumā finansējuma apjoma samazinājums atsevišķām budžeta programmām, kuras satura ziņā palikušas nemainīgas, ir, kā jau minēts, neizbēgama parādība. Tāpēc galvenais šajā kontekstā ir jautājums, vai samazinājuma proporcijas ir vispusīgi izvērtētas un vai kopējais izglītības budžeta samazinājums atbilst nostādnei, ka izglītība Rīgas pašvaldībā ir prioritāte. Par to, ka Rīgas 2010.gada budžetā nav paredzēts pabalsts ģimenēm, ja bērnam vietu trūkuma dēļ nav iespējams apmeklēt bērnudārzu, ir jau visai plaši diskutēts, tāpēc pievērsīšos citām, mazāk analizētām problēmām.Manuprāt, ļoti nopietna kļūda pieļauta sakarā ar to, ka ir likvidēta izglītības iestāžu remontdarbu programma (2006.gadā Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta budžetā šim nolūkam bija atvēlēti 3,5 miljoni latu). Pusceļu šajā tuvredzīgajā rīcībā nogāja jau iepriekšējā dome A.Ludviga un J.Birka personā, iniciējot Inženiertehniskās nodaļas likvidēšanu minētajā departamentā un uzticot atbildību par skolu un bērnudārzu remontu Īpašuma departamentam. Tagad pārvarēts pēdējā „barjera” un remontdarbu programma ir svītrota no budžeta, līdz ar to atsakoties no kārtējo remontu un pirmsavāriju darbu veikšanas vispār. Īpašuma departaments turpmāk nodarbosies tikai ar atsevišķu vērienīgu renovācijas projektu īstenošanu, kā arī finansēs avārijas darbu veikšanu, kuri turpmāk, protams, notiks arvien biežāk, vienlaikus apgrūtinot izglītības iestāžu ikdienas darbību. Lieki pat piebilst, ka tā ir tuvredzīga un bezatbildīga rīcība.Jau otro gadu Rīgas domes valdošā koalīcija atsaka finansējumu mācību grāmatu iegādei. Līdz ar to skolu bibliotēku līdzdalība mācību procesā principiāli samazinās, jo to fondi netiek papildināti ar jaunām mācību grāmatām. Tas nelabvēlīgi ietekmē izglītības kvalitāti, palielina vecāku izdevumus par mācību grāmatu iegādi un skolu izdevumus par mācību materiālu kopēšanu, kaut arī, tā saucamie, „brīvie līdzekļi” ir samazināti.Iepriekšējos gados tērēti diezgan lieli līdzekļi, lai pie vispārizglītojošajām skolām atvērtu brīvā laika centrus, kuri paredzēti skolēnu brīvā laika pavadīšanai. Šie centri darbojās arī sestdienās. Tiem ik gadu paredzēja nelielus līdzekļus aprīkojuma iegādei un to uzturēšanai, kas sekmēja dažādu aktivitāšu veikšanu, lai centra darbību padarītu bērniem un jauniešiem interesantāku. Šī salīdzinoši nelielā nauda (7500 latu visiem brīvā laika centriem 2009.gada budžetā) vairs nav atvēlēta.Minēšu vēl dažas citas programmas, kurām bija nepieciešami visai niecīgi līdzekļi, bet kuru nozīme ir būtiska. Tāda, piemēram, bija _Jaunatnes līdzdalības veicināšanas programma _(2009.gadā 1758 latu apjomā), kura bija paredzēta jauniešu projektu konkursiem, veicinot jauniešu aktivitātes un integrēšanos sabiedrībā. 2010.gadā šī programma vairs netiek turpināta. Tāds pats liktenis ir paredzēts arī vēl citai aktivitātei, proti, programmai _Atzinība pedagogiem_ (2009.gadā tikai 1012 latu). Tā ir jāuzskata par pieklājības programmu, jo šī nauda paredzēta pedagogiem, kuri sasnieguši ievērojamu vecumu un kuriem Rīgas pašvaldība izsniedz Atzinības rakstus par skolā nostrādāto mūžu. Katram skolotājam tie bija daži desmiti latu viņu dzīves jubilejā. Iepriekš minētais finansējuma apjoms liecina, ka ne jau finanšu, bet gan labas gribas trūkums liedza turpināt šo programmu. Jaunajā budžetā būtiski samazināts finansējums vasaras, tostarp sporta, nometnēm. Tas nozīmē, ka šovasar par vairākiem tūkstošiem palielināsies to bērnu un jauniešu skaits, kuri bezdarbībā klaiņos pa pilsētas ielām un parkiem. Rodas jautājums, vai bija iespējams atrast līdzekļus iepriekš minēto programmu nodrošinājumam? Neapšaubāmi! Neizvērsīšu šeit diskusiju par apšaubāmās Rīgas atpazīstamības un investīciju piesaistīšanas programmas 2 miljonu latu apmērā pamatotību, jo par to jau daudz spriests. Ja vien būtu vēlme, līdzekļu ietaupījumus, visticamāk, bija iespējams atrast arī no vērienīgo renovācijas projektu īstenošanai paredzētā finansējuma. Piemēram, pašlaik vairāk kā 18 miljonu latu tēriņš (2010.gada budžetā 8,2 miljoni) paredzēts M.Čehova Rīgas krievu teātra rekonstrukcijai, un drīzumā „zelta tiltam” pievienosies arī „zelta teātris”. Pavisam noteikti līdzekļus bija iespējams atrast no piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas skolai līdzekļiem, jo valsts mērķdotācija šim mērķim tika apstiprināta pēc tam, kad līdzekļi šai vajadzībai jau bija paredzēti pašvaldības budžeta projektā. Pat ja pieņemam, ka man ne visos iepriekš minētajos gadījumos ir taisnība, arī tad visai asi izvirzās jautājums par to, kā tiek veidots Rīgas pašvaldības budžets, cik mērķtiecīgi un atbildīgi nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota. Iedibinātā prakse, ka pašvaldības budžeta sagatavošana notiek paslepus, izolēti, „četrās sienās” bez debatēm un ieinteresētas atšķirīgu viedokļu uzklausīšanas un demokrātiskas apspriešanas ne vien Rīgas domes, bet pat Izglītības, kultūras un jaunatnes komitejā sēdēs, nav eiropeiska prakse. A.Šlesers Rīgas domes sēdēs vairākkārt savā bravurīgajā tiešumā ir skandinājis, ka rīdzinieki _SC _un LPP/_LC _ir dāvājuši lielu uzticību un tāpēc domes vadībai ir visas tiesības brīvi valdīt un brīvi rīkoties, tajā skaitā ar nodokļu maksātāju naudu. Pārliecināt, ka tā tas tomēr nedrīkst notikt nav iespējams tikai ar opozīcijas aktivitātēm, nepieciešams arī pilsoniskās sabiedrības atbalsts. Viena no šādām atbalsta izpausmēm varētu būt uzstājīga prasība izstrādāt pašvaldības budžetu (vai budžeta grozījumus) sadarbībā ar sociālajiem partneriem. Pašlaik rīdziniekiem nav pieejama pat detalizēta un saprotama informācija par pašvaldības budžetu. Rīgas domes mājas lapā pašvaldības budžeta failu ir visai sarežģīti atrast.