Gleznojot pilsētvides ainas ar vienu vai dažiem cilvēku siluetiem, kam raksturīga ritmiska struktūra un neitrāli emocionāla noskaņa, Mārīte Guščika pievēršas personības un sabiedrības attiecībām mūsdienu pasaulē, pēta cilvēka eksistences nozīmi un brīvības iespējamību paša radītā vidē. Mārītes Guščikas gleznas atgādina mirkļa iedvesmā tapušus fotoattēlus, kuru mērķis nav bijis fiksēt kādu konkrētu objektu vai notikumu. Tie drīzāk vēsta par noskaņām, kas pastāv urbānajā pasaulē, kur cilvēks ir tikai viens no vides elementiem. Māksliniece izvēlas nenozīmīgus realitātes fragmentus, kas atspoguļo pelēko ikdienu un pierasto ainu. Tie izstaro biedējošo vienaldzību pret vērotāju un ir pašpietiekami savā t.s. nemainīgajā dzīves ritmā. "Man patīk šo fragmentu vienkāršība un nemainība, tie veido simetrisku ritmu, kurš nepārtraukti atkārtojas, ir paredzams un veido telpu," – saka gleznotāja.
Lai arī Mārīte Guščika aktīvi piedalās glezniecības kopizstādēs, šī ir viņas pirmā personālizstāde. Ekspozīciju veido 2008.gadā radītas lielformāta kompozīcijas.