Modra Ģelža projektētai vasarnīcai piešķirs kultūras pieminekļa statusu

Papīra avīzē bija smieklīgs bildes paraksts ".. lai pasargātu no pārbūvēm.." Dēli jau tieši ir tie, kas nosargāja, nevis no viņiem jāsargā. Drīzāk jāpadomā par ieteikumu retu reizi ielaist studentus paskatīties oriģinālu, t.i. lai ir publiski pieejams.

Vai Jūs apgalvojat, ka arhitekti tikai piesēja amatieru sacerētos projektus? Bija tikai viens izņēmums, kura rezultātu patreiz ieceļam dievišķo kārtā. Tātad piecdesmitos, sešdesmitos nekas nav radīts, tikai viena celtnīte. Kāds baiss laiks!

laiku, kas iztērēts brīnoties, varētu izmantot pašizglītībai, lai nav jārunā aplamības publiskā telpā - dailes teātris ir kultūras piemineklis

jautājums, kāpēc Martas Staņas nopelni tiek aizmirsti, nevienai viņas projektētai ēkai nav piešķirts "aizsardzības statuss" ,piemēram, kaut vai dzīvojamā ēka ar atvērto plānojumu Baseina ielā..

izsaku līdzjūtību, tiešām ir daudz interesantu mājiņu, ko viņi paši zīmēja un būvēja sev iedalītos pleķīšos, jo tolaik arhitekti galvenokārt tikai "piesēja" jau gatavus projektus,

Ēka ir jauka, tieši tāda, kāda iespējama nedēļas nogalei un tieši tā. Turklāt tās vēsturiskā vērtība ir ne jau ietekmēs, kuras ir nepārprotamas un loģiskas, bet tieši ēkas raksturā, tiem laikiem negaidītā un pārdrošā klusā individuālismā, savrupībā, lakonismā, konfidenciālas, cenzūrai nesalasāmas vēstules formātā, ja kāds vēlas - arī pofigā, kas tīkami un paradoksāli harmonē atvērtībai pret dabu. Arhitekts nav būvnieks. Arhitekts ir mākslinieks. Un arhitektūru jāmāk lasīt - kā dzeju vai mūziku. Ja lasīt nemāk, tad kioski un CT paviljoni vien rēgojas tur, kur to nepavisam un ne mazām nava.

Apskatījies kārtīgi? Tur tak viss nav no stikla, lielākā daļa ir no koka.

šausmas, šai vasarnīcai kultūras vēstures pieminekļa statusu....tā jau drīzāk ir mūsdienu arhitektūra, paskātās, kādas zviedriem modernās mājas ...tieši tādas pašas kā šī....nekāda kultūras vēsture man liekas tur nav...bet, nams ir skaists, man patīk....

Ne jau tādā ziņā elpošana. Ja saimnieks aizbrauc un atstāj to vasarnīcu aizvērtu, tad, vasarnīcai atdzīstot, visur parādīsies kondensāts un pēc tam pelējumi. Ļoti neveselīga ēka! Attiecībā uz arhitektūruu, elpošana nozīmē ūdens molekūlu difūziju caur sienām. Stikls ir nepārvarāms šķērslis ūdens molekulām.

Saulkrastu pusē un Baltezerā ir daudzi labi arhitektoniski sešdesmito gadu namiņi. Ir redzēti kompozicionāli perfekti veidoti apjomiņi ar ērtu funkcionālu plānojumu un korektu detalizāciju. Vai tos arī iekļaus pieminekļu sarakstā?

neviens jau neapgalvo, ka šāda būve ir pirmā un vienīgā pasaulē. Bet nu priekš sasmakušās padsavienības konteksta un vispār - 50-to gadu beigām - izcila. Gribētu tādā dzīvot. Starp citu, līdzīga, pacelta uz augšu par kādiem 70 cm, bija arī vasarnīca Jūrmalā, Pliekšāna ielā. Tagad diemžēl nojaukta. Kas to bija projektējis, nezinu.

mājiņai viena no stikla sienām ir pilnībā paceļama - izstādē fotogrāfijās to var labi redzēt, tā, ka elpo, elpo dziļi, mīļais

Pirms muldat, varbūt aizejat tomēr uz Rīgas Mākslas Telpu, kur Ģelža izstāde ir apskatāma jau vairākus mēnešus, tajā skaitā - šīs ēkas makets M 1:1. (Izstāde atvērta līdz 27. martam).

Vai dzīvot smirdīgā kioskā ir kultūra? Jebkurā būvmateriālu rokasgrāmatā var izlasīt, ka stiklam elpošanas koeficients ir tuvu 0.

Es gan tādā negribētu dzīvot.