Modernisma iedīgļi Latvijā ir atrodami teorētiskajos darbos par tālaika mākslas principiem, kurus jau XX gadsimta sākumā ir sarakstījis Voldemārs Matvejs. "Praksē šos principus īstenoja pavisam jauna latviešu mākslinieku paaudze, kas piešķīra modernismam savu īpašo stilu, kurš atspoguļoja tā laikmeta Latvijas sarežģīto īstenību. 1920. gadā Rīgas pilsētas mākslas muzejā notika pirmā Rīgas modernistu grupas izstāde. Lekcijā tiks pārrunāts, kas ietekmēja šos māksliniekus, kā arī tiks apspriesti Latvijas modernisma spilgtāko pārstāvju Jēkaba Kazaka, Konrāda Ubāna, Valdemāra Tones, Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas, Martas Skulmes, Oto un Ugas Skulmju, Ģederta Eliasa, Ludolfa Liberta, Sigismunda Vidberga, Niklāva Strunkes, Leo Svempa un Jāņa Liepiņa darbi,” stāsta Nataļja Jevsejeva un papildina, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas radošajai savienībai. „Ne bez pamata dzīvesbiedru darbiem ir veltīts vesels muzejs. Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas daiļrades sākums ir saistīts ar Penzas mākslas skolu: Romans tur ieradās kopā ar biedriem 1. pasaules kara sākumā, kad frontes līnija strauji tuvojās Rīgai, bet Aleksandra - no senās krievu pilsētas Novozibkovas. Jāteic, ka jaunizceptie studenti, kas aizrāvās ar jauno franču mākslas virzienu, tas ir, modernismu, visai skeptiski izsacījās par Penzas skolotājiem, jo izglītība Penzā bija ļoti akadēmiska. Tiek uzskatīts, ka Romana Sutas daiļradi lielā mērā ietekmējuši tālaika franču mākslinieku darbi no Sergeja Ščukina kolekcijas un Ermitāžas apmeklējums Sanktpēterburgā, kas notika Penzas mākslas skolas rīkoto ekskursiju laikā. Tam sekoja brauciens uz Parīzi, kas nopietni ietekmēja abus māksliniekus - gan Aleksandru, gan Romanu. Par to un vēl daudz, daudz ko citu mēs runāsim lekcijā,” piebilst mākslas zinātniece.
Sarīkojuma dalībniekiem būs iespēja diskutēt un iztaujāt lektori, kā atsevišķas personas un procesi ir ietekmējuši attiecīgo laikmetu un, protams, Latvijas mākslu. "Uz šīs patriotiskās nots mēs vēlamies ne tikai pabeigt mākslas lekciju ciklu, bet arī rezumēt multimediju izstādes darbību, kurā var aplūkot 16 labāko modernisma laikmeta mākslinieku vairāk nekā piectūkstoš absolūti satriecošu gleznu.
Rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem tikai līdz svētdienai, 13. oktobrim, ir iespēja apmeklēt izstādi un skatīt Kloda Monē, Edgara Degā, Pola Gogēna, Anrī Ruso, Gustava Klimta, Vinsenta van Goga, Franča Marka, Vasilija Kandinska un Kazimira Maļeviča darbus, pilnīgi ienirstot neparastajā gaisotnē, ko veido modernās augstas izšķirtspējas un Dolby Surround tehnoloģijas. Tad izstāde tiks slēgta, lai pēc pāris mēnešiem atkal vērtu durvis, bet jau ar pavisam citu saturu,” komentē viens no izstādes rīkotājiem Jurijs Getalo.
Ieeja bez maksas.
Vietu skaits ir ierobežots. Lai reģistrētos, vārds, uzvārds un tālruņa numurs ir jānosūta uz e-pastu [email protected].