Mūsu solidaritāte

Būsi mani pārpratis. Kā gan, nezinot, ar ko tu esi nodarbojies un ko tu esi vai neesi sasniedzis, es tevi būtu varējis uzslavēt vai noniecināt pa tavu profesionālo līniju? Un pat, ja to zinātu, es ar to nenodarbojos. Vienkārši pēc tam, kad tu noniecināji manas tautas mentalitāti (ceru, ka saproti, ka pilnīgi nepamatoti) un pēc tam sāki sodīties par šodienas jauno paaudzi, es tev ar savu piemēru gribēju aizrādīt, ka vaina ne vienmēr ir skolniekos. Gadās, ka arī skolotāji sevi pārvērtē.

Negaidīju, ka iesāksies polemika, tomēr vēlreiz atbildēšu. Es neesmu šahists. Pēdējo reizi turnīrā spēlēju 1961. gadā. Tad izpildīju I sporta klases normatīvu. Man labāk padevās skriešana (100m - 10.8sek.) un tāllēkšana (680cm). Pēc tam bija svarīgākas lietas. Ir vairākas publikācijas speciālos žurnālos, savas profesijas lietās sasniedzu Latvijas apstākļiem diezgan daudz, pat uzrakstīju un nopublicēju 2 grāmatas. 1985. gadā, pēc novērojumiem ekstemālos atstākļos Arāvijas pussalā, piedāvāju PSRS MZA Prezidijam papētīt 3 problēmas. Divas no tām Akad. uzdevumā tika pētītas un izdarīti secinājumi, līdzigi maniem. Brīvajā Latvijā daļēji gadu dēļ, bet, galvenokārt, attieksmes dēļ pret apkārt notiekošo, atteicos no pienākošās apbalvojuma un amata (par ko vēlāk nožēloju, jo, izrādījās, Latvijā ne par ko nav jāatbild), bet vara atteicās no manis. Virkne manu priekšlikumu, kuri ļautu valstij ieekonomēt simtus tūkstošu un pat 1-2 milj. Ls gadā, varai nebija vajadzīgi. Vēl vairāk, personīgi iesniedzu ļoti augstai amatpersonai dokumentus par daudztūkstošu korupciju. Šī amatpersona (atrodas amatā arī šodien) "papīrīti" negribīgi pieņēma, bet neko nedarīja. Teiksiet, kāpēc apstājos? Neapstājos. Izrādās, Latvijā kadru reforma ir pabeigta un no malas tur mums, plebejiem, nav ko maisīties. Pret maniem piedāvājumiem pārtraukt daudzu desmitu tūkstošu latu izkrāpšanu no valsts neieinteresēju pat divus (2) tagadējās Saeimas deputātus no "Vienotības", abi no emigrācijas aprindām. Kāpēc to rakstu? Lai Tu saprastu, ka tomēr pēc intelekta, profesionālās un dzīves pieredzes, spējas redzēt, saprast un izdarīt secinājumu un, kā rāda izdarītais, kaut ko jūtamu arī reāli veikt, tīra niecība neesmu. Dažiem nepatīku tāpēc, ka redzu dziļāk un tālāk. Tādi cilvēki Latvijā nav cieņā. Attā!

Varbūt tev ir pieredze, kā mācīt šahu spēlēt, bet vai tev ir spējas un zināšanas IEINTERESĒT šahā? Kādreiz, sen, pamatskolnieka vecumā iemācījos šahu spēlēt no tēva. Viņš prata, kaut arī nepiedaījās nekādos turnīros u.tml. Bet, jāatzīstas, ka šī spēle mani nespēja aizraut (kaut arī IQ pārbaudes atzinums bija "Your Intellectual Type is Visual Mathematician. This means you are gifted at spotting patterns — both in pictures and in numbers" ; tātad fizioloģiski un psiholoģiski, šķiet, šķēršļiem nevajadzētu būt, vai ne?), arī vēlāk vidusskolas un augstskolas laikā gadījās saskarties ar šaha entuziastiem, Citiem vārdiem, man trūka stimula šai nodarbei un cita veida darbības man šķita daudz interesantākas. Vai kāds brīnums, ka samazinājusies interese par šahu šodien, tagad, kad jaunatnei ir pavērušās tik daudz un dažādas iespējas. Tā, ka vaina tomēr varbūt nav skolniekā, bet skolotājā?

Runa ir par vecāko klašu vidusskolēniem. Vienā, ne sliktākajā Latvijas vidusskolā, mēģinu iemācīt skolēnus šaha gudrībām. Man ir maza pieredze šajā lietā un daru to bez atlīdzības. Šķiet, šoreiz manam darbam pozitīva rezultāta nebūs. Pirms 25 gadiem, būdams ilgā komandējumā Arāvijas pussalā, man šī lieta padevās labi, pat nespēju visus gribošos "apkalpot". Tad šahs interesēja gan krievu, gan arābu bērniem.

Atmetot daiļrunīgo glazūru, Krastiņa bloga pamatdoma reducējas uz šādu atzinumu. Lai nodrošinātu tautas plauksmi, nepieciešams; 1) sargāties kā no mēra no SAVIEM uzskatiem un kur vien iespējams, piekrist atšķirīgiem uzskatiem, 2) ziedot, ziedot, ziedot.

Tu saki: "Dopmāju, katrs ne reizi ir dzirdējis jaunās un vidējās paaudzes cilvēkus sakām vārdus:"Man nepatīk domāt"...". Zini, KATRS tomēr nav šādus vārdus dzirdējis. Varbūt vaina varētu būt tais aprindās, kurās tu apgrozies?

Autoram paldies par rakstu. Cienu Krastiņa kunga viedokli (viedokļus). Piebilstot, vēlos teikt, ka daudz jādomā par Latvijas plašsaziņas līdzekļu lielo rosmi un sparu tikai un vienīgi negāciju producēšanā par Latvijas valsti un sabiedrību. Vai Latvijas intelektuāļi, kā, piemēram, Krastiņa kungs un citi viņa domu biedri, spētu ietekmēt masu medijus Latvijā nepakļauties savu saimnieku diktātam un publicēt rakstus pēc būtības - skatoties uz problēmām ne tikai no mazizglītota, saīguša neveiksminieka, bet arī no izglītota, domājoša un darbīga cilvēka redzes punkta? Intelektuāļi ir atmetuši ar roku masu mediju masīvajai sabiedrības apziņas degradēšanai, jo pret lielu naudu nekas nav iespējams. Un "saimnieki" paģēr, lai, piemēram, TV3 ziņās diktori ar šausmās pārviebtām sejām stāstītu par slepkavībām, neveiksmēm, ugunsgrēkiem, ļautiņu aizceļošanu, labības un kartupeļu ražas grandioziem zudumiem, par prostitūciju, par tuvojošos badu un apokalipsi, par kārtējām kaut kādām aptaujām, kas pazemo Latvijas valsti un rāda Latvijas sabiedrību vien kā deģenerātu baru un tml. Tas pats jau arī citos kanālos, portālos, laikrakstos. Latviju paši vien savām rokām esam pārvērtuši par bezgalvainu monstru, ja ļaujam plašsaziņas līdzekļos strādājošiem ik dienas apvemt (piedodiet!) savu valsti.

Interesants Jānis, šķiet, vēl viens neticības sējējs. Kam tad ir tās sabiedrības valstiskajai attīstībai derīgās idejas? Jānim, ja? Ja nav mana, tātad nederīga?

Daļēji jums piekrītu. No Cilinska gan neko negaidu, jo es savukārt viņu pazīstu kādus 20 gadus. :) Par VL jau rakstīju. Ja gribat vairāk par izglītību "civilizētajā pasaulē", tad paguglējiet Tautas foruma rakstu "Katrā cilvēkā snauž ģēnijs".

autoru, brīnos par spam komentāru...Laikam spriež pēc sevis? Novēroju, ka šajā postpadomju valstī izglītība nenozīmē inteliģenci, kultūru vai ētiku, tāpēc šī disonanse. Civilizētās valstīs izglītība bija Nr.1, lai vispār justos cilvēks sabiedrībā. Šeit tā nav. Bieži tieši profesionālisms un cēli mērķi to pielietošanā, izsauc agresīvu pretdarbību, it īpaši, ja esi viens lielā neprofesionāļu barā... Nez kāpēc gribās piekrist, ka vienīgā cerība politikā ir VL ! Lielu cieņu iedveš Cilinska kungs, vismaz raidījumos KNL. Valstī ir pretējas intereses pilsētās un laukos, bet pēdējie tiešām turās, darbojas un nepadodas.

Paldies, labs raksts. Manuprāt, arī VL būtiski neatšķiras no citām partijām, arī tai nav sabiedrības attīstībai derīgu ideju un valstisku mērķu. Viņi tikai aizpildījuši tradicionālo nacionālā vēlētāja nišu, kas TB/LNNK taukos ieaugušajiem "bukiem" slīdēja ārā. Tāds mans secinājums nav no baumām, bet personiskas saskares ar šīs grupas cilvēkiem.

Ar interesi, kā vienmēr, izlasīju Krastiņa kunga viedokli. Pārsvarā tas ir atbalstāms. Tomēr, ja nebaidīties nokļūt zem asas un bieži rupjas lasītāju kritikas, varētu lietas nosaukt savos vārdos. Protams, ir mums, tāpat kā jebkurai tautai, zināms daudzums izglītotu, gudru un godīgu cilvēku. Tomēr to kopējā "kritiskā masa" ir ļļļoti nepietiekama. Runā, pietiek ar 1-5% gudru, godīgu un aktīvu cilvēku, lai lietas sabiedriskajā un ekonomikas jomā pagriezt uz labu. Mums tādu cilvēku nepietiek. Lai gan šāda trūkuma novēršanai izglītība ir tas, ar ko jāsāk, tomēr tikai izglītības vien ir par maz. Mūsu tautas mentalitāte ir mums pašiem nelabvēlīga. Tikai viens piemērs. Dopmāju, katrs ne reizi ir dzirdējis jaunās un vidējās paaudzes cilvēkus sakām vārdus:"Man nepatīk domāt". Cilvēks no dzīvnieka atšķiras tikai ar spēju domāt. Un no tā brīvprātīgi atteikties? Nedomājošai tautai nav perspektīvas. Lai veicināt viedokļus apmaiņu, sava viedokļa salīdzināšanu ar citu, patiesības noskaidrošanai sākumā vajag vienkārši nebūt "kautrīgiem" un debatēt visur - auditorejā, trolejbusā, autobusa pieturā utt. Bet mums ir "spēkā" tautas "gudrība" - runāšana sudrabs, klusēšana zelts". Tā ir nepareiza, pat kaitīoga prātula. Ja būtu klusējuši, vai tad būtu notikusi Atmoda? Pēc Atmodam apklusām un klusējam līdz pat šim laikam. Rezultāts visiem redzams.

Nu Krastiņa kungs! Jūs laikam esiet starp tiem 90%, kam mīļākais radio ir LR2. Ziņģe no rīta, pusdienā un vakarā, priekšā un pakaļā, auto un atejā. Jūs laikam esiet starp tiem, kuri LNT var stundām ilgi līdz nākamās dienas krietnam iesākumam skatīties patriotisko dziesmu šovus - katru svētdienu ar vieniem un tiem pašiem gabaliem, un ar atkārtojumiem sestdienās. Un neapnīk! Droši vien, kamēr te kaut viens krievs vēl būs palicis, latvietis patriotisko dziņu vadīts nespēs sākt krietni strādāt, jo uber alles būs dziesma, deja un prievīte - latvietības simbols. Latvieti, nepadodies!