Nav saprotama vēlme pēc būtības „iesaldēt” vai „nolikt malā” nacionālos jautājumus, ko paredz koalīcijas vienošanās projekta III. nodaļa „Ideoloģiskās tolerances pamatnostādnes”. Šāda attieksme, uzskatot, ka valsts attīstībai ir būtiska tikai ekonomisko un sociālo jautājumu risināšana, līdzinās mājas sienu būvēšanai, pieverot acis uz to, ka satrunējuši ir paši mājas pamati. Tikai tad, ja valsts pilsoņus vieno kopējas vērtības un izpratne par valsts eksistences jēgu, var sasniegt arī valsts ekonomisko un kulturālo uzplaukumu.
Nacionālo jautājumu „iesaldēšanas” attieksme vairāku iepriekšējo valdību laikā ir novedusi pie latviešu kā Latvijas valstsnācijas pozīciju vājināšanās pašiem savā zemē. 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas latviešu valoda vēl joprojām ir pabērna lomā ne tikai starpetniskajā saziņā, bet arī masu mediju telpā. Un situācija ir krasi pasliktinājusies tieši pēdējo 5-10 gadu laikā ... Latviešu jaunieši ir spiesti doties darbā ārvalstīs, jo Latvijas darba tirgū no viņiem tiek prasītas obligātas krievu valodas zināšanas; Nepietiekoši tiek īstenotas Valsts valodas likuma prasības; Daudzas Latvijas amatpersonas ar vietējiem masu medijiem komunicē bilingvāli, pēc pirmā pieprasījuma sniedzot intervijas arī krievu valodā, tādējādi mazinot latviešu kā starpetniskās saziņas valodas lomu un rādot negatīvu piemēru arī pārējai sabiedrībai.
Šādā situācijā nacionālo jautājumu „iesaldēšana” ir izdevīga tikai tiem politiskajiem spēkiem un personām, kuras Latviju vēlas redzēt kā rusificētu divkopienu valsti, bez neatkarīgas ārpolitikas un valstiskās neatkarības pēc būtības. Runājot „Vienotības” Zemgales saraksta līderes Sarmītes Ēlertes vārdiem („Urbanoviča krievu valodas kārts”, vienotiba.lv 27.09.2010.): „Noturēt savā ietekmē postpadomju telpu ir Krievijas ārpolitikas doktrīnas mērķis. Viens no līdzekļiem, kā to sasniegt – krievu valoda. Izpildīt šīs doktrīnas mērķus Latvijā ir Urbanoviča mērķis. Tas, ka šobrīd Latvijā lielo pilsētu publiskajā telpā dominē krievu valoda, ir PSRS koloniālās politikas sekas, nevis normalitāte. Mēs dzīvojam starpstāvoklī starp nacionālu valsti un divkopienu valsti. Noteikt krievu valodai valsts valodas statusu nozīmētu nostiprināt koloniālās politikas sekas un divkopienu valsti. Tādā valstī vienmēr pastāvēs nedrošība un neuzticības spriedze. Taču pat formāli šo statusu nenosakot, bet arī neko nedarot, mēs tā vai tā tuvinām divkopienu valsts realitāti. Tāpēc tā vietā, lai noplātītu rokas un teiktu, kā ir, tā ir, dzīvojam tālāk, mums ir jāapzinās, ka koloniālisma seku pārvarēšana un nacionālās valsts nostiprināšana ir mūsu paaudzes izaicinājums (..). Būs vajadzīgi daudzi gadu desmiti, lai tiktu galā ar PSRS koloniālo mantojumu. Mēs ilgi esam dzīvojuši ar etniskās kopienas apziņu, kuras uzdevums bijis saglabāt savu patību ārēji nelabvēlīgos apstākļos. (..) Valststiesību izpratnē latvieši ir Latvijas valstsnācija. Vienīgais iemesls, kāpēc tika dibināta Latvijas valsts bija, lai latviešu tautai būtu sava valsts, ko tā varētu demokrātiskā kārtā pārvaldīt, kā tas noteikts Satversmē.”
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka 10. Saeimā ir iespējams izveidot koalīciju, kurai būtu pa spēkam šīs problēmas risināt, Nacionālā apvienība piedāvā labot koalīcijas līgumu, iekļaujot tajā šādus principus:
- Kā Ministru kabineta ilgtermiņa politiskos mērķus un prioritātes noteikt arī Latvijas enerģētiskās atkarības mazināšanu, tajā skaitā atbalstot atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitātes pasākumus; Latvijas arvien ciešāku integrāciju NATO aizsardzības sistēmā; Latviešu valodas lomas nostiprināšanu izglītības sistēmā, starpetniskajā saziņā, masu medijos, kultūrtelpā un darba tirgū; Sabiedrības saliedēšanu uz latviešu valodas un kultūras pamata; Atbalstu ģimenēm, lai pārvarētu demogrāfisko krīzi un nodrošinātu latviešu tautas pastāvēšanu ilgtermiņā.
- Pārveidot III. nodaļas koncepciju, pārdēvējot to par „Ideoloģiskās pamatnostādnes” un pamatvērtību uzskaitījumā iekļaujot Latvijas valstiskuma nepārtrauktību, Latvijas okupācijas, aneksijas un inkorporācijas atzīšanu; Latvijas pilsonības un personas politisko tiesību nesaraujamu saikni, bet nodaļas tekstu sākot ar vārdiem „Respektējot ...” un beidzot ar vārdiem pirms „Sadarbības partneri vienojas, ...” aizstājot ar sekojošu tekstu:
„Lai nodrošinātu minēto pamatvērtību saglabāšanu, kā arī efektīvu, stabilu un profesionālu Latvijas Republikas 10. Saeimas un Ministru kabineta darbību, sadarbības partneri vienojas par to, ka šīs Vienošanās darbības laikā valdību veidojošo partiju, partiju apvienību veidotās Sadarbības padomes, Saeimas vai Ministru kabineta darba kārtībā netiks iekļautas jebkādas iniciatīvas, kas būtu vērstas uz:
a) Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa izmaiņām vai oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai;
b) latviešu valodas lietojuma samazināšanu vai citas valodas (izņemot līvu un latgaliešu) lietojuma palielināšanu valsts, pašvaldību, izglītības, tiesu un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, kā arī privātajā sektorā un Latvijā reģistrētajos masu medijos;
c) nepilsoņu un personu, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību paplašināšanu, izņemot gadījumus, kad tiek paplašinātas visu Latvijas iedzīvotāju attiecīgās ekonomiskās, sociālās vai kultūras tiesības;
d) pilsonības piešķiršanas, naturalizācijas, pastāvīgās uzturēšanās atļauju iegūšanas vai viesstrādnieku piesaistīšanas kārtības atvieglošanu;
e) Latvijas okupācijas fakta un ar to saistīto apstākļu noliegšanu vai attaisnošanu;
f) kārtības, kādā ārvalstnieki vai tiem piederošas juridiskās personas var iegūt īpašumā zemi Latvijas Republikas teritorijā, atvieglošanu.
Ja potenciālie koalīcijas partneri ir gatavi ņemt vērā tos principus, kuri ir iestrādāti minētajos priekšlikumos un kuru dēļ daudzi Latvijas pilsoņi vēlēšanās izlēma balsot tieši par Nacionālās apvienības sarakstu, tad Nacionālā apvienība ir gatava kļūt par Valda Dombrovska topošās valdības dalībnieci un dalīt atbildību par tiem smagajiem lēmumiem, kuri neapšaubāmi būs jāpieņem, lai Latviju izvestu no krīzes.
Visbeidzot uzskatām, ka „Vienotības” piedāvājums valdībā iekļaut arī „Saskaņas Centru” ir kļūda, jo šis politiskais spēks savā iepriekšējā darbībā ir apliecinājis, ka nav gatavs darboties saskaņā ar Latvijas kā nacionālas valsts principiem. Uzskatām, ka arī jaunā valdība ir jāveido esošajai koalīcijai, atbilstoši tiem solījumiem, kurus deva Valdis Dombrovskis pirms vēlēšanām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka to pārliecinoši atbalstīja arī Latvijas pilsoņi 10. Saeimas vēlēšanās.
Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
Informāciju sagatavoja Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks