Šāda diskusija ir ļoti nepieciešama. Galu galā nedrīkst problēmu vienkārši noklusēt, ir jāmazina riski, kas pieaugs tad, ja turpināsies noklusēšana, strausa politika un galvas slēpšana smiltīs. Milztošās problēmas, kas saistītas ar nākamā gada budžeta konsolidāciju, neatrisināsies pašas no sevis. Sociālo reformu mērogs prasa pamatīgu sagatavošanos.
Daudzi tomēr grib izlikties, ka nav sapratuši manis teikto un vaino mani pensionāru baidīšanā. Nudien, būtu vienkārši briesmīgi, ja es uzskatītu, ka pusmiljardu latu iztrūkumu var risināt uz skolotāju, ārstu un pensionāru jeb sociālās jomas rēķina. Tā tas nav un nevar būt! Gluži pretēji. Atgādināšu, ka visi mani līdzšinējie raksti un izteikumi ir bijuši vērsti uz tautsaimniecības, konkurētspējas, ražošanas īpatsvara palielināšanu, kas ir valsts ekonomikas, tajā skaitā labklājības pamats.
Vēlreiz akcentēšu „Pilsoniskās savienības” un arī savu pārliecību – pirmā reforma, kas valstī briest, ir visaptveroša nodokļu reforma – nodokļu slogs taisnīgi un solidāri jāsadala starp labi pārtikušo un nabadzīgāko iedzīvotāju grupām. Starp citu, ja labi pārtikušo skaitā ir kāda pensionāru grupa, piemēram, lielo pensiju saņēmēji, tad viskritiskākajā budžeta deficīta situācijā, viņi, iespējams, būtu gatavi aizdot naudu valstij. Valsts glābšanā jāpiedalās visiem!
„Pilsoniskās savienības” un mana nepārprotamā nostāja un priekšlikumi 2010.gada valsts budžeta nodrošināšanai ir nodokļu progresivitātes ieviešana Latvijā. Tā nodrošinātu sociālā atbalsta spilvenu visām mazāk aizsargātajām iedzīvotāju kategorijām, tostarp pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm u.c. Gan valdības koalīcijā, gan sarunās ar pašmāju un starptautiskajiem ekspertiem, vienmēr esmu apliecinājis, ka nav pieļaujama valsts kopbudžeta problēmu risināšana uz to iedzīvotāju rēķina, kuru maksātspēja ir kritiski zema. Tāpēc „Pilsoniskā savienība” ir konsekventi iestājusies par taisnīgas nodokļu sistēmas izveidi, kas nozīmē, ka Latvijā vairāk jāmaksā bagātajiem. Tas minēts jau mūsu programmā.
Diemžēl bagātnieku aizstāvju pozīcijas ir stipras, viņu iebalsotie likumi joprojām nosaka pašreizējo fiskālo politiku ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām. Rezultātā ekonomiskās krīzes smagumu joprojām iznes tieši mazturīgie. Tas ir netaisnīgi!
Kategoriski noraidu arī neseno ZZS tendenciozo paziņojumu, ka Kristovskis aicina veikt pusmiljardu latu ietaupījumu uz skolotāju algu, pabalstu vai pensionāru rēķina. Viņi labi zina, ka ne man, ne „Pilsoniskajai savienībai” nekad nav bijis šāda nodoma. To vēlreiz nepārprotami apliecināja arī „Vienotības” 29. aprīļa paziņojums. Ne es, ne PS, ne „Vienotība” negrasās risināt budžeta problēmas uz pensionāru un mazāk turīgo cilvēku rēķina.
Pēdējās dienās man daudzi jautā: kāpēc labklājības ministrs Uldis Augulis un ZZS, ko viņš pārstāv, tāpat arī šīs partijas „vēlētājs” A.Lembergs pompozā paziņojumā apcer no Kristovska intervijas izķertu fragmentu, taču bez ievērības atstāj finanšu jomas profesionāļa M.Bičevska nepārprotamas norādes? Lūk, ko 28.aprīlī „Latvijas avīzē” saka Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis: „Mūsu pašreizējais sociālais budžets nav ilgtspējīgs. To saprot visi, kas paskatās uz elementāru matemātiku – jau šogad sociālā budžeta deficīts būs pārtērēts par 300 miljoniem latu.”!!!...
Ceru, ka labklājības ministrs U.Augulis neklusēs un skaidros M.Bičevska minēto satraucošo faktu. Ceru, ka ministrs piedāvās atbildes uz jautājumiem: vai 2011.gada valsts budžeta konsolidāciju nodrošinās ekonomiskās izaugsmes atjaunošana, fiskālās politikas pasākumi, vai citi faktori? Vai mums nedraud sociālo izmaksu samazināšana? Kādas izmaiņas sagaidāmas sociālajās programmās tuvākajos trijos, četros gados?
Ir nepieciešama atklāta un atbildīga saruna.