Latvenergo iecerētā TEC-2 rekonstrukcijas projekta ietvaros meklē celtniekus ar turku valodas zināšanām. Šādam uzstādījumam rezultātu nav grūti prognozēt – visticamāk, celtniekiem no Latvijas būs jāsamierinās ar vietu aiz svītras. Tas ir diskriminējoši. Tad jau nākamo reizi prasībās var iekļaut cilvēka auguma, svara un dzimuma kritērijus, tā, iespējams, labus speciālistus nepielaižot pie darba paša mājās.
Diemžēl celtniekiem tik viegli nav tikt pie darba arī LNB projekta būvniecībā, neskatoties uz to, ka tieši būvniecībā strādājošos krīze skārusi vissmagāk. Arī tur tiek piesaistīti viesstrādnieki, lai gan mūsējie noraida pārmetumus, ka Latvijā nebūtu speciālistu, kuri varētu veikt, piemēram, LNB vajadzīgos betonēšanas darbus. Kopskaitā būvniecībā bez darba palikuši 9620 cilvēki.
Lai piedod man AirBaltic, bet man joprojām nav skaidra motivācija vērienīgu darbinieku atlasi veikt Igaunijā, zinot, ka Latvijā bez darba ir vidēji 20 000 jaunieši. Ar ko mūsu meitenes vai puiši ir sliktāki par igauņu stjuartiem formās? Ja tik atklāti brīvajām vakancēm priekšroka tiek dota kaimiņvalstij, tad jau mums, airBaltic klientiem, nekas cits neatliek kā boikotēt uzņēmumu, lidojumiem izvēloties Rynair, Finnair, Chezh Airlines vai kādu citu.
Skumji, ka visos trijos gadījumos tiek klaji ignorētas sabiedrības un valsts intereses, jo īpaši ņemot vērā to, ka AirBaltic 52,6% akciju pieder valstij. Neapstrīdot viesstrādnieku prasmes, man nav atbildes, kāpēc mēs paši radam labu augsni cilvēku izbraukšanai no Latvijas? Manuprāt, esam palaiduši garām labu izdevību rīkoties pretēji – mudināt atgriezties un palikt mājās Īrijā vai Anglijā strādājošos. Līdz šim bijām runājuši tikai par vietējo ražotāju aizsardzību. Acīmredzot ir pienācis laiks pastiprināt pasākumus, kas aizsargās vietējos darba ņēmējus.