Es cenšos pirkt Latvijā ražoto pārtiku, bet viņi izvēlas to, kas sanāk lētāk un bieži tie ir Lietuvas produkti. Mums ir tikai legāli ienākumi, parasti mēs norēķināmies ar maksājumu kartēm.
Mēs esam tik dažādi
Tai pašā laikā, ik dienu iepērkoties RIMI, redzu joprojām daudz cilvēku, kas piekrauj pilnus iepirkumu ratus ar visu iespējamo, bet pie kases norēķinās ar skaidru naudu, iedodot kasierītei pat tik lielas naudas zīmes, ka jāsauc galvenā kasiere, lai varētu samainīt. Lai cik tas dīvaini nebūtu, bieži tie ir pensijas vecuma cilvēki, kas visbiežāk savā starpā un ar kasieri sarunājas krieviski. Nevis VID ģenerāldirektores N.Jezdakovas minētie vīrieši ap 40 (kas esot lielākie nodokļu nemaksātāji), bet to gan var saprast, jo ne jau katrs uzņēmējs pats dodas iepirkties. Bez tam, katram ir gadījies veikalā redzēt ģimenes, parasti ar vienu bērnu, kas izvēlas tikai to "labāko" (bieži arī dārgāko), bet bērns niķojas, krīt gar zemi, dusmojas, ka tam neļauj grābt visu, ko sadomā.
Un ir pensionāri, kas rūpīgi pēta cenas un salīdzinot izvēlas lētāko (bieži Lietuvas) preci, iepērkas tirgū, "Super netto", biežāk "MAXIMA" veikalā nevis "RIMI", pērkot tikai nepieciešamāko. Un tie, kas vispār nepērk neko, bet mēdz ienākt veikalos, pastaigāt un aiz sevis atstājot nemazgātu apģērbu smārdu.
Pie kases stāvot, vērojot pircējus, domāju, par valsts iespējām vai nespēju kaut ko regulēt ar nodokļiem.
Nu kā var nesolīt, bet..
Latvijas vēstnesī (18.08.2010.) lasu, ka pētījuma "Nodokļu reforma Latvijā - vai tā varētu būt taisnīga?" prezentācijā Rīgas Ekonomikas augstskolā diskusijā piedalījās arī politiskie konkurenti - Aigars Štokenbergs, Andris Šķēle un Atis Lejiņš.
Lasot par viņu priekšlikumiem nodokļu jomā, atcerējos I.Godmaņa sacīto 2008.gada 21.februārī akcijas
"Iespējamā misija" ietvaros vadot ekonomikas mācību stundu Rīgas Valsts 1. Ģimnāzijā:"".. kad notiek recesija, privātais patēriņš mazinās. Kad ir grūti ar investīciju ieplūšanu, tad ir tas variants, ka valdībai jāstimulē ekonomika [..] un tad ir tas brīdis, kad nodokļi jāsamazina un kad var palielināt valsts izdevumus. Visas valdības rīkojas otrādi tad, kad ir labie laiki, tad vēl samazina nodokļus, bet tad, kad ir sliktie laiki un neienāk nauda, tad, domājot, ka tā varēs iegūt naudu, ceļ uz augšu nodokļus un dabū pilnīgi pretēju efektu." Nepaiet ne gads un Godmaņa vadītā valdība dara to, ko viņš pats nosaucis par nepareizu - palielina nodokļus." (Linda Rasa) http://www.youtube.com/watch?v=K31ePC5tcLw
Tagad, G.Ulmaņa jau pasludinātais finanšu minstrs A.Šķēle izteicies: "ka ir saglabājamas samazinātās PVN likmes, bet papildus ieviešot 10% PVN likmi vismaz vienam maizes un svaiga piena izstrādājumam: "Mēs neatvēzējamies tik plaši kā visai pārtikai, ko piedāvāja šodien BICEPS pētnieki."" (Latvijas vēstnesī ,18.08.2010.)
"Maizes un gaļas cenas noteikti palielināsies, arī piena produkti kļūs vēl dārgāki,» skaidro Gulbe, akcentējot, ka pārtikas sadārdzināšanos tomēr bremzēs ražotāju sīvā konkurence reģionā, kā arī iedzīvotāju zemā pirktspēja... ja cilvēkam nebūs naudas, viņš vienkārši attiecīgo produktu nepirks un meklēs lētāku aizvietotāju (Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe, 20.08.2010.,Apollo)
Lielākajai daļai jeb 67,2% darba ņēmēju mēneša darba samaksa pamatdarbā pēc nodokļu nomaksas šā gada otrajā ceturksnī bija līdz 300 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopojums.
No komentāriem: Edgars 10:39, Apollo, 20.Aug. "Uz priekšu ar savu debilo cenu politiku! Getliņu izgāztuvei pieaugs darba apjoms, lai pieņemtu transportu ar precēm, kam notecējis derīguma termiņš!!!"
Ministru prezidents Dombrovskis visnotaļ asi komentēja pētījumus, kuros ieteikts mazināt nodokļus. Uz jautājumu, vai, piemēram, nevarētu mazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, premjers sacīja, ka «tas nav darīts pat treknajos gados». (Apollo 18.08.2010.)
I.Godmanis toties saka, ka: "par nodokļiem ir jādomā. Kamēr Latvijā dividenžu nodoklis ir 10%, Igaunijā tas ir 26,6%, 20% ir Lietuvā" (9. jūnijs 2010., Apollo)
Ko par nodokļu politiku domājam "Pēdējā partijā" ?
- Samazinot PVN, ir iespējams palielināt apgrozījumu, bet ir jādomā par pārtikas grozu, kas tieši ir tās preces, kuras visvairāk pērk tieši lielākā pircēju daļa, pensionāri un tie 67%, kuru ienākumi nav lielāki par Ls 300. Samazinot nodokļa likmi šai produktu grupai, tā būs ievērojami jāpalielina citām, ne tik svarīgām patēriņa precēm. Vasarā, sevišķi zemeņu laikā, atcerējos, ka citās valstīs ir arī samazināta un pat 0 % likme sezonas augļiem un dārzeņiem, kas nav ilgstoši uzglabājami.
- Palielinot nodokļu progresivitāti, pirmkārt ir jānodrošina normāla neapliekamā minimuma noteikšana. Nedrīkst vispirms to pacelt uz Ls 90 un pēc pusgada samazināt uz Ls 35. Nodokļa progresivitāte acīmredzot būs jāpiemēro arī lielajām pensijām un te ļoti svarīgi noteikt pamatotu neapliekamo pensijas līmeni, kas spēj nosegt ikdienas vajadzības.
- Ja jau visā pasaulē ar lielākiem nodokļiem apliek tos, kam ir dārgākie mājokļi, tad beidzot arī Latvijā tas jāņem vērā.
- Ne jau partijas izstrādā nodokļu variantus. Tam ir pietiekami daudz mācītu speciālistu ministrijās un ekspertu, kas par priekšlikumu izstrādi un variantu piedāvāšanu saņem atalgojumu. Deputātu pienākums Saeimā tomēr ir cits. No piedāvātajiem variantiem izvēlēties tādu nodokļu grozu, lai vilks (tas ir valsts budžets) būtu paēdis un kaza (tas ir nodokļu maksātāji) paliktu dzīva.
- Lai nebūtu tā, ka pēc vēlēšanām Saeimā atkal būtu manipulējamas marionešu partijas, kas teiktu - aizmirstiet, mīļā tauta, ko vakar sacīju, šodien ir cita situācija. Ekonomiskie likumi ir viena lieta, bet visas valdības rīkojas pretēji.