Kas tad īsti ir ģenētiski modificēts organisms jeb ĢMO? Saskaņā ar Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu, tāds ir "jebkurš dzīvs organisms ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju, kura iegūta, izmantojot likumā noteiktās ģenētiskās modifikācijas metodes" – tātad, organisms, kuram veiktas manipulācijas gēnu līmenī. Galvenā atšķirība starp parastiem un ģenētiski modificētiem organismiem ir avotā, no kura nāk organisma pazīmes: ĢMO viena vai vairākas pazīmes nāk no citām, bieži vien visai atšķirīgām sugām, veidojot kombinācijas, kas dabā nebūtu iespējamas, kamēr pārējām būtnēm – no tās pašas vai kādas tuvu radniecīgas sugas.
Jau laikā, kad biju Latvijas Saeimas deputāte, vērsos pie Latvijas Ekonomikas, Zemkopības un Vides ministrijām ar lūgumu izstrādāt savstarpēji saskaņotus likumdošanas priekšlikumus, kā veidot un saglabāt Latviju brīvu no ĢMO. Tomēr nācās konstatēt, ka ministrijām toreiz pietrūka varēšanas vai varbūt arī – gribēšanas un sapratnes, kā Latvijas attīstībai vajadzētu virzīties.
Pieļauju, ka tiem, kuri pieņem lēmumus par vai pret ĢMO ieviešanu, nav pietiekamas informācijas par to, kas īsti un kā ietekmē tos, kuri šādus organismus izmanto uzturā, kā mainās apkārtējā vide un cik ilgi šīs sekas ir novērojamas, kā (un vai) tās ir novēršamas. Kamēr nav viennozīmīgas informācijas, atbalstoša lēmuma pieņemšana par ĢMO ir ne tikai riskants solis, nolemjot eksperimentam iedzīvotājus, bet arī neapdomīgs lēmums, riskējot ar mūsu valsts ekonomikas attīstības iespējām, relatīvi nesabojāto apkārtējo vidi, mūsu zemnieku konkurētspēju un ienākumu gūšanu, piedāvājot ekoloģiski tīrus produktus.
Šīs bažas apstiprina arī Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītājas Intas Laganovskas-Dīriņas izteikumi, paužot, ka "jau patlaban arodslimību ārsti saskaras ar problēmām, ko ir izraisījušas vielas, kas ir atļautas un atzītas par nekaitīgām, taču tās uz cilvēkiem atstāj graujošu ietekmi".
Piesardzību vajadzētu raisīt arī tam, ka vēl nav īsti pamatotu secinājumu par ĢMO iespējamo ilgtermiņa ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Latvijas Universitātes zinātņu prorektors, Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras vadītājs profesors Indriķis Muižnieks, jautāts pēc viedokļa par ĢMO ietekmi uz veselību, gan minēja, ka "izvērtējot ĢMO produktus, zinātnieki nav atklājuši nevienu produktu, kas būtu bīstamāks cilvēka veselībai nekā parastie produkti. Nav pamata domāt, ka Latvijā dzīvojošo cilvēku organisms varētu būt būtiski atšķirīgāks nekā citu valstu iedzīvotājiem." Tomēr uzsvēršu, ka nav arī viennozīmīgu pierādījumu, ka šādas negatīvas ietekmes nav.
Mums Latvijā
vēl ir iespēja dzīvot veselīgi, lietojot dabīgu pārtiku, ko iegūst
no dabiskā veidā ražotiem augu un dzīvnieku valsts produktiem. Daudzās
valstīs šāda iespēja jau zaudēta. Turklāt Latvijas zemniekiem
ir iespēja labi nopelnīt, ražojot ĢMO brīvu pārtiku, pēc kuras
pieprasījums pasaulē ik gadu palielinās. ĢMO saturoša pārtika
gan ir lētāka, bet ar to pelna citu valstu ražotāji. Vai mēs esam
ar mieru riskēt ar savu un bērnu veselību, ar savu cilvēku ienākumiem,
lai citi, kaut kur Eiropā vai pasaulē, varētu pelnīt?
Es savā pārliecībā neesmu viena – par to liecina vēl pavisam nesen Vides ministrijas organizētā aptauja internetā, kurā vairāk kā 30 000 cilvēku pauda savu viedokli pret ĢMO ieviešanu un ievešanu Latvijā, par to liecināja arī protesta akcija pie Zemkopības ministrijas. Kāpēc valdība neieklausās iedzīvotāju viedoklī? Kam īsti tas šoreiz ir izdevīgi?