Nevar noliegt, ka gandrīz visi latvieši spēlē zoli. Zole latvietim ir kas vairāk kā kāršu spēle, tā ir viņa kultūras, latviskās mentalitātes sastāvdaļa. Pasaulē it kā esot dažas līdzīgas spēles, bet zole latviskajā versijā ir unikāla. Zoli spēlē veci un jauni, turnīros un kopmītnēs, par zoli strīdas līdz asarām un asinīm, ar zoles terminiem apzīmē ikdienas notikumus, vārdu sakot, vai katrā latvietī sēž kaislīgs zolmanis.
70-to gadu otrajā pusē Rīgā zināmās aprindās leģendārs bija zolmanis Jānis Būrijs, cilvēks ar brīvdomātāja dzīves uztveri, nestandarta redzējumu uz daudzām lietām, vārdu sakot, radošs gars, kas bieži tika redzēts kopā ar līdzīgiem un sabiedrībā šodien labāk zināmiem personāžiem, piemēram, Ingu Baušķenieku. Stāsti par Jāņa dzīves un zoles spēles stilu ir folklorizējušies, piemēram, kā viņš izspēlējis mazo zoli ar kreiceni rokās, kā principā vienmēr ņēmis augšā, ja bijušas trīs stiprās dāmas un daudzi citi. Lieki piebilst, ka spēlēts vienmēr tika uz naudu, un likmes nebija mazās!
Viens no stāstiem par šo zoles ikonu ir sekojošs. Jānis Būrijs spēlē lielo uz pēdējo roku. Mazais pirmajā rokā izspēlē pliko pīķa dūzi, otrs mazais no kunga un devītnieka met devītnieku. Lielajam rokā plikais pīķa desmitnieks, tā sauktais jelgavnieks. Būrijs ņem stiķi ar plato un, aci nemirkšķinot, zibenīgi iziet ar pīķa desmitnieku. Stāsta sāls ir apstāklī, ka šāda spēle viņam nav bijis izņēmums vai kļūda, to viņš reiz pa reizei ir izmēģinājis, kad nav bijušas citas šances vinnēt un pretinieki, uzvaras garšu sajuzdami, kļuvuši neuzmanīgi. Risks būtībā nemaz tik liels nav – ja pretinieki uzķers, ierakstīs zaudējumu, bet bez šīs viltības partiju vinnēt tik un tā nav iespējams. Būrijs, būdams smalks psihologs ar nestandarta domāšanu, sapratis, ka šādu gājienu var izdarīt, tikai pilnīgi pārsteidzot pretspēlētāju. Ja liekais pīķis tiktu izspēlēts pēc diviem vai trim gājieniem, iespēja, ka pretspēlētāji sāks domāt: „Pag, bet pīķis jau vienu reizi gāja!”, būtu lielāka nekā tad, ja šādu bezkaunību izpilda acu priekšā. Pats interesantākais, ir bijuši gadījumi, kad pretinieki to ievērojuši tikai pēc partijas, analizējot zaudējuma iemeslus, kad kārtis jau dalītas nākamajai izspēlei vai pat vispār nav pamanījuši.
Šis stāsts atausa atmiņā, kad noskatījos pārraidi par partijas „Sabiedrība citai politikai” kongresu, kurā ar plašu runu uzstājās SCP biedrs Jānis Ošlejs.
Pirms kāda laika ideju par devalvāciju – tik nozīmīgu ekonomikas atveseļošanas priekšlikumu kā zoles partijā pliko pīķa dūzi pirmajā izspēlē galdā lika Andris Šķēle. Kāda jezga izcēlās – kampējs grib uzvārīties, tauta grims postā, nepieļaujami destabilizēt noguldītāju noskaņojumu, šādas baumas iedragā lata stabilitāti un uzticību visai valsts politikai, un tā tālāk un tā joprojām! Pārējie politiskās zoles spēlētāji skaļi paziņoja, ka pīķu, respektīvi, devalvācijas kārts viņiem rokās nav un sameta virsū platos – stabilu latu. Sabiedriskās un profesionālās domas satriekts un zemē iebradāts, Šķēle padeva reversu:
Šķēle piekritis, ka jautājums par lata kursu ir LB kompetencē
Ceturtdiena, 4. februāris (2010) 12:09
Tautas partijas priekšsēža Andra Šķēles un Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča šorīt notikušajā sarunā skarts jautājums arī par lata kursu, tomēr puses vienojušās, ka «katrs dara savu darbu» un šis jautājums ir LB kompetencē. Par to Diena.lv informēja LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Viss skaidrs, stiķis tika norakts un aizmirsts. Miers un bērziņš.
Sestdien, 27.februārī kārta iziet bija stabilā lata piekritējiem, un ar ko viņi izgāja? Ar pīķi! Jānis Ošlejs SCP kongresā pa visu lielo ekrānu vilka ārā devalvācijas pīķa desmitnieku un meta galdā, tā teikt, diskutēsim, paskatīsimies, vai pārējiem ir kaut kas pīķos!
Ekonomists J.Ošlejs, kas šoreiz uzrunāja sapulcējušos no Barselonas videokonferences formātā, kārtējo reizi mudināja noticēt lata devalvācijai, bez kuras, viņaprāt, nebūs iespējama ekonomikas atkopšanās. SCP līderis Aigars Štokenbergs to vairāk vērtē kā diskusijas pieteikumu, atšķirīgajā pozīcijā nesaskatot apgrūtinājumu sadarbībai apvienībā.
Diskusijas pieteikumu?? Vai tad pīķis jau neizgāja? Vai tad visi nepaziņoja, ka pīķu viņiem nav? Varbūt Šķēle bija pieteicis diskusiju un runājis par kādu citu, tikai viņam vienam pašam izdevīgu devalvāciju, tādu, kas ļaus viņam iedzīvoties, bet pārējos izputinās, tāpēc SCP tajā diskusijā neiesaistījās, toties Ošlejs un SCP tagad runā par pavisam savādāku, tautas un, galvenokārt, SCP aizstāvēto pensionāru interesēs realizēto devalvāciju?
Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas ekonomikas ekspertsVai lata devalvācija aizstātu saprātīgu budžeta politiku? Nē, tieši otrādi - tā tikai radītu papildu nestabilitāti tautsaimniecībā, apdraudot izaugsmes atjaunošanos.
Tātad, SCP atbalsta valdības politiku, valdība atbalsta Latvijas Bankas politiku, Latvijas Banka kategoriski neatbalsta devalvāciju, bet SCP piesaka diskusiju par devalvācijas nepieciešamību pēc tam, kad Šķēles uzsāktā diskusija pabeigta kā nederīga.
Vai nu devalvācijas ir dažādas, vai SCP ir ļoti nestandarta domāšana.
Izstāstīju savas pārdomas draugam - zolmanim, kurš principā piekrita, bet iebilda pret salīdzinājumu ar aprakstīto Jāņa Būrija izspēlēto partiju. Viņš teica, ka Būrijs kā lielais reizēm esot pamanījies vienas izspēles laikā divas reizes iziet ar kreiča kalpu, tas šim gadījumam atbilstot precīzāk. Cik zolmaņu, tik viedokļu!
Patīkamu nedēļas nogali vēlot,
Autors