Nē, tā vietā manu uzmanību šorīt piesaistīja kolēģa Raivja Dzintara raksts Latvijas Avīzē, kurā viņš apcer latviešu valodas stāvokli valstī. R. Dzintars atzīst, ka politikāņi mūsu valstī prot gan uzbrukt kultūras iestādei, kura uz reklāmu plakātiem lietojusi garo burtu ō, bet šķiet neredzam to, ka daudzviet Latvijā likums par valsts valodu tiek pārkāpts regulāri, suvenīru veikalos pārdod visādus priekšmetus ar uzrakstu "CCCP", bet kinoteātros reklamē filmu, kas latviešu valodā saucas "Krutie kruķi".
Godīgi sakot man jezga ap garo ō bija pārsteigums, jo man bija licies, ka no tā, atšķirībā no mīkstinātā r un pagalam neloģiskās "ch" konstrukcijas, atbrīvojušies bija pat emigrācijas latvieši. Taču ārpus tā, lai arī es R. Dzintaram pievienojos domā, ka valoda ir jākopj un jāsaudzē, nākas arī atzīt, ka viņa minētie piemēri diez vai ir tādi, par kuriem visticamāk var kaut ko īpašu iesākt.
Viņdien biju vienā no tām adresēm Rīgā, kurā ir nevis viens, bet septiņi dažādi korpusi ar daudzām durvīm. Nezinādams, kuras ir pareizās, vērsos pie sarga, kurš vientuļš sēdēja savā būdiņā. Sargs, šķiet, latviešu valodu neprata vispār, bet ar lielu vicināšanos un rādīšanu ar pirkstu mēs nonācām līdz pareizajām durvīm. Cilvēkiem, pie kuriem devos, teicu, ka sargs pārkāpj valsts valodas likuma prasības. Cilvēki apjukuši raustīja plecus. Būtībā jautājums par valsts valodu ir politisks jautājums. Sadzīves līmenī ļaudīm lielākoties ar to nav problēmu, jo lai nu kā, bet krievu valodā vai nu tekoši runāt vai boksterēt prot gandrīz visi valsts iedzīvotāji, vismaz lielajās pilsētās tas tā ir. Sak\', nu kas, ja sargs uz durvīm norāda krievu valodā? Manuprāt, šī problēma izzudīs, mainoties paaudzēm, jo tagad jau aug vairākas paaudzes, kurās bērni krievu valodu mācās labākajā gadījumā kā svešvalodu.
Suvenīri ar tekstu "CCCP" ir vēsturisks kičs. Jā, noteikti ir cilvēki, kuri to nēsā ar politisku piesitienu, bet varu derēt, ka lielākoties šos priekšmetus pērk tie paši ārzemnieki, kuriem patīk padlaiku militārās relikvijas. Zinu, ka ir arī tādi ļaudis, kuri burtiem CCCP cenšas piešķirt pēc iespējas oriģinālāku versiju. Cepta cūka cirta pliķi. U.tml. Manā dzimtajā Amerikā līdzīga situācija ir ar relikvijām no ASV Pilsoņu kara, ar simboliem, kuri saistās ar karā zaudējušajiem ASV dienvidiem. Atsevišķos štatos kādreizējo "neatkarīgo" dienvidnieku simbolika joprojām kotējas ļoti augstu, par sašutumu tumšādainiem cilvēkiem, kuri atceras, ka dienvidnieki karoja daļēji tāpēc, ka vēlējās saglabāt vergu sistēmu. Manuprāt te velkamas paraleles.
Un vēl "Krutie kruķi". Angļu valodā filma saucas "Hot Fuzz", un varu apliecināt, tikpat, cik "Krutie kruķi" nav laba latviešu, tikpat "Hot Fuzz" nav laba angļu valoda. Interesanti, kā šo nenopietno komēdiju piedāvātu nosaukt Raivis Dzintars? Nāk prātā korektore Tautas frontes apkārtrakstā Atmoda, kura reiz manuskriptā lasīja par tālbraucēju jūras kapteini, kurš teica, ka viņam ilgā prombūtne uz kuģa neliekas pārāk smaga, jo komandā ir forši džeki. Korektore nolēma, ka latviešu valodā tā nesaka, un tāpēc Atmodā ļaudis izlasīja par jūras kapteini, kuram patīk braukt jūrā, jo viņš to dara kopā ar ļoti patīkamiem zēniem. Šķiet, akcents mazliet mainījās.
Jauku visiem dienu.