Latvijas ārstu daudzpusību tiku apbrīnojis rakstā „Pabeidzot par Ādamsonu, bet runājot par Rozentāli”. Jāsaka, ka ārsti nav apstājušies pie sasniegtā un minētajām dzelzceļa, ostu un militārajām jomām pievienojuši vēl vienu – finansu un vērtspapīru operācijas! Par to var pārliecināties, izlasot nesen publicētu materiālu.
Dienai pirmdien neizdevās sazināties ar Bauskas slimnīcas vadītāju, domes deputātu Uģi Zeltiņu (TP). BDz viņš skaidrojis, ka no pārbaudes nebaidās, neesot veicis nekādus pārkāpumus. Ja kapitālsabiedrībai ir lieki līdzekļi, tai esot tiesības tos noguldīt fondos, kur šī nauda var dot peļņu. Lieki līdzekļi rodoties, jo valsts slimnīcas kontā ieskaita naudu par ilgāku laika periodu, tādēļ daļa, kas nav izlietojama uzreiz, noguldīta vērtspapīru kontā, raksta BDz.
Ja šāda informācija būtu izskanējusi kādā 1993.gadā, varētu norakstīt uz augšanas grūtībām, bet 2009-ajā... Pašvaldības slimnīca nogulda valsts naudu vērtspapīru kontā!
„Noguldīt fondos, kur šī nauda var dot peļņu...” – vai kāds šodien pasaulē var nekļūdīgi nosaukt fondus, kuros nauda var dot peļņu??? Izrādās, ka to var Uģis Zeltiņš. Es nesaprotu, kāpēc cilvēks ar tādām spējām un zināšanām finansēs strādā par ārstu – viņu vajag iecelt vismaz par Valsts kases priekšnieku vai Melngaiļa vietā „Pareksā” – viņš norādīs īstos fondus, kuros būs peļņa!
Es gribētu Zeltiņam pavaicāt - kāpēc miljardiem dolāru, eiro un jenu visā pasaulē ir saguldīti fondos, kas ne tikai nedod peļņu, bet zaudē arī pašus ieguldījumus?
Shēma ir tuvu ģeniālai – valsts aizņemas naudu, tajā skaitā no nīstā SVF, pārskaita to slimnīcai un slimnīca to iegulda fondā, lai gūtu peļņu. Bravo! Finansu menedžmenta augstākā pakāpe. Pie šādas shēmas slimnīca ar medicīnu vispār var nenodarboties – gulda naudu fondos, telpas var iznomāt, spirtu un medikamentus pārdot... Un pelnīt!
Man radās viens neliels jautājums – kas notiek gadījumā, ja fonds tomēr peļņu nedod? Reizēm taču pasaules ekonomikā notiek arī sliktas lietas un kļūdīties var arī finanšu guru Uģis Zeltiņš. Kas būs atbildīgs par zaudējumiem? Vai tiešām slimnīcai jānodarbojas ar naudas izvietošanu un slimnīcas vadītājam jālemj, kuru fondu izvēlēties?
Labi, pieņemsim, ka Zeltiņš nesavtīgu nolūku vadīts ir paplašinājis veselības aprūpē lietotā jēdziena „veikt plānveida operācijas” saturu un pievienojis tam operācijas ar vērtspapīriem. „Operācija paliek operācija,” teica Old Vāverlī, atvainojos, Uģis Zeltiņš un sāka operēt pa vērtspapīru kontu... Ko par šo kolēģu un padoto jaunradi saka biedri no centra – veselības ministrijas?
Viņi ir izbrīnīti. Viņi nesaprot. Viņi lūdz noskaidrot.
Laikraksts Bauskas Dzīve (BDz) raksta, ka latu fondā slimnīca bija noguldījusi vairākus simtus tūkstošu latu, piemēram, šā gada janvārī kontā bija 419 000 latu, bet oktobrī - 306 000 latu. VM pirmdien lūgusi Veselības norēķinu centru iepazīties ar slimnīcas finanšu atskaitēm un gada pārskatiem, lai saprastu, no kurienes tādi uzkrājumi un cik ilgā laikā tie radušies. «Slimnīcai, kura visu laiku mums stāsta, ka tai ir smags finansiālais stāvoklis, izrādās, ir šādi ieguldījumi un uzkrājumi. Es arī biju izbrīnīts,» saka VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis. Iespējams, iegūtā informācija palīdzēšot vairāk saprast par robiem slimnīcu finansēšanā.
Iespējams, ka informācija tiks iegūta un palīdzēs noskaidrot, iespējams, ka nepalīdzēs, mūsdienās viss ir iespējams - slimnīca visu laiku stāsta, valsts sekretārs brīnās... Iznāk, ka naudu slimnīcām pārskaita atkarībā no tā, kā tās prot pastāstīt par grūto stāvokli? Jo žēlabaināk stāsta, jo vairāk pārskaita un pēc tam brīnās – kā mēs viņiem tik daudz pārskaitījām? Valsts sekretārs viens pats ar šo jautājumu skaidrībā tikt nevar – nevar taču pacelt telefonu un izsaukt Zeltiņu ar visiem papīriem uz Rīgu, uz vienu „nelielu kafiju”. Nē, tāda prakse neatbilst labas pārvaldības principiem, un tāpēc tiek iesaistīts Veselības norēķinu centrs, kas tagad iepazīsies (ievērojiet – iepazīsies!) ar atskaitēm, lai kaut ko sāktu saprast.
Slimnīcas dibinātājas Bauskas novada domes izpilddirektore Dagnija Ludrika Dienai izsakās lakoniski - tiek gaidīti audita rezultāti. Viņa saka - krimināli sodāmas darbības slimnīca nav veikusi, taču atzīst: «Tā nebija korekta rīcība. (..) Ja mums sniedz informāciju, lūdzot līdzekļus dažādiem pasākumiem, kā tas notika, tad informācijai (no slimnīcas) vajadzēja būt - mums ir tik un tik kontā, es varu pasākumu finansēt tik ilgu laiku.» Pērn valsts slimnīcai par pakalpojumiem maksāja 1,5 miljonus latu, šogad summas ir daudz mazākas.
Rokas klēpī netur arī paši slimnīcas dibinātāji baušķenieki – viņi sēž un gaida audita rezultātus. Audits, es pieņemu, nav par velti, bet tas nekas, sava veida ekonomikas sildīšana.
Pēc audita saņemšanas to varēs salīdzināt ar norēķinu centra informāciju, reizes piecas tikties ar valsts sekretāru un, kas ir pat iespējams, varbūt radīsies doma, ka medicīnas jomā ir jāveic strukturālās reformas. Kārtējās, nez kurās pēc skaita...
Valsts sekretārs brīnās, norēķinu centrs iepazīstas, izpilddirektors gaida, ministre prasa, audits vērtē, iedzīvotāji protestē, Uģis Zeltiņš operē ar vērtspapīriem – kopā sanāk veselības aprūpes sistēma Latvijas gaumē.
Izlasot šo necilo informāciju man rodas iespaids, ka starp Bausku un Rīgu ir vismaz pāris tūkstošu kilometru un Bauskas novadā dzīvo vairāki miljoni iedzīvotāju, kuri ārstējas milzīgā slimnīcā ar vairākiem korpusiem, tad būtu saprotams, kāpēc viss notiek tik komplicēti.
Un tagad jautājums – vai tiešām mēs roku liekot uz sirds varam teikt, ka SVF un citu starptautisko organizāciju prasības par tā saucamajām strukturālajām reformām ir naida pret latviešiem izraisīta piekasīšanās? Vai jūs aizdotu personīgo naudu valstij, kas nezina, cik naudas tā ir pārskaitījusi slimnīcai, kas atrodas 60 km attālumā no galvaspilsētas? Labi, ka SVF neaizdod personīgos līdzekļus...
Atgriežoties pie tām pašām nelaimīgajām strukturālajām reformām, funkciju auditiem un medicīnas speciālistu vētraino darbošanos visās sfērās.
«Absolūti nepieļaujama ir veselības aprūpes sistēmas pārvēršana par politisko cīņu lauku. Mani pārsteidz situācija mūsu valstī, kad tik jūtīgā jomā kā bērnu veselība un dzīvība pretēji profesionāļu viedoklim tiek pausti diletantiski uzskati.»
Baiba Rozentāle, veselības ministre (Apollo)
Šis ministres citāts gan izskanēja citā sakarā, bet doma ir laba – profesionāļu viedoklī der ieklausīties. Tam var tikai pievienoties – ja ārsti operēs pacientus, nevis operēs ar vērtspapīriem, tad tā jau būs viena maza strukturāla reforma.