Tā nebija izrādīšanās vai ārišķība, istabā bijām tikai daži vien, savējie. Sēdēt, kad skan himna, bija fiziski neērti, pat neiespējami. Arī stāvēt bija mulsinoši, tomēr - ārkārtīgi vienojoši!Šovakar biju labāko Rīgas koru kopmēģinājumā, kurā kāds populārs komponists, populāras un Latvijai ļoti nozīmīgas rokoperas autors, kopā ar 300 dziedātājiem atskaņoja savu sacerējumu, kurā bieži izskan vārdi "Dievs, svētī Latviju!" (tā nebija himna). Komponists, kurš, bez šaubām, ir ne tikai grands Latvijas mūzikas vēsturē, bet arī autoritāte jaunajai paaudzei, spēlēja pavadījumu un žļambāja košļeni.Sireāla sajūta: dziedi sakarīgi uzrakstītu dziesmu ar dziļu saturu par mīlestību pret savu zemi, un skaties uz komponistu, kurš jūtas komfortabli. Tāda kūla sajūta, vienīgi pietrūka mīksto dīvānu ar tām ērtajām galvas atzveltnēm un pelnu trauks cigāriem.No vienas puses – par ko es te cepos?! Varbūt arī valsts dzimšanas diena, līdzīgi, kā Ziemassvētki, Lieldienas un Jāņi, jau ir pārvērtusies par komerciālu pasākumu, kurā organizētājiem, kā lētā seriālā, ir pavisam skaidrs, kura poga jānospiež, lai mēs visi būtu priecīgi un apmierināti. Un tādā gadījumā, ko tur īpaši iespringt 300 dziedoņiem, kuri savākušies, lai aizpildītu vienu no svētku veiksmīgajiem elementiem. Recepte skaidra: vajaga karogus un ziedus, svinīgu runātāju pacilājošas uzrunas, bet runātājiem aiz muguras dziedošu kori, kas simbolizē laimīgo tautu. Obligāti vajadzīgi daudz drošībnieku un salūts. Patriotiskas asaras nodrošinās lāpu gājiens vai, vismaz, svecītes.Šis blogs nav pārmetums kādam. Šis blogs ir jautājums sev: vai cilvēks, kurš jūtas komfortabli, spēj būt tā pa īstam patriotisks? Tāds kāds bijis kādreiz.Un mani uztrauc: "Vai es, kad kādreiz būšu lielāks, gudrāks, pieredzējušāks un arī turīgāks, spēšu just tādu pacilājumu no vārdiem "laid mums tur laimē diet, Mūs' Latvijā!", kādu jūtu tagad?" Varbūt ir vērts izgaršot ideālistiski romantiski patriotiskās sajūtas tagad, kamēr tās ir, kamēr vēl neesmu noslīcis komfortablā dzīvē? Vai arī, kamēr neesmu noslīcis cinisma jūrā.P.S. Lūdzu, ja Jūs 18. novembrī, plkst. 21.00 pievienosieties visas tautas lūgšanai "Dievs, svētī Latviju", izņemiet no mutes košļeni. Ja nespējat rast personīgu iemeslu šādai rīcībai, dariet to, lai neaizrītos.
Patriotisms un komforts
Pagājušajā ceturtdienā, gatavojoties 18. novembra svinīgajam koncertam pie Brīvības pieminekļa, sava kora mēģinājumā mēģināšanai pieteicu skaņdarbu "Dievs, svētī Latviju!" Kāds no koristiem man jautāja: "Vai mēģināsim, stāvot kājās?"Vēlāk, pēc mēģinājuma, es turpināju domāt par izskanējušo jautājumu, kurš manā iztēlē jau bija paplašinājies: "Vai stājai, kādā izsakām lūgšanu, ir kāda nozīme?"Atceros, bērnībā, kad tika atskaņots "Dievs, svētī Latviju!", mēs mājās pie televizora cēlāmies kājās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.