Dažādas bijušas diskusijas un argumenti par vai pret pašvaldībai piederošas bankas izveidošanu. Vislielākie iebildumi, protams, dzirdēti no pašlaik jau eksistējošām komercbankām, kā arī ar tām saistītiem ekspertiem. Taču lielākoties gan finanšu, gan pašvaldību speciālisti un šīs jomas pārzinātāji ir pozitīvi noskaņoti – piemēram, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševics izteicies par labu šādai idejai, un arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis atzinis, ka šādas bankas izveide ir realizējama. Un pats galvenais arguments par labu Pašvaldības bankai ir vienkāršs – pilsēta pati apgūs savu naudu, pati regulēs savu budžetu, piesaistīs investīcijas un Eiropas Savienības finansējumu. Bet “par galveno vēl galvenāks” arguments ir tas, ka banka būs ļoti izdevīga pilsētniekiem - proti, visi maksājumi, kas saistīti ar komunālajiem pakalpojumiem un finansiālajām attiecībām ar pilsētai piederošiem uzņēmumiem vai pašu pašvaldību, būs bez jebkādām komisijas maksām un papildus uzcenojumiem. Tātad – taupīs gan pilsēta, gan pilsētas iedzīvotāji.
Tas, ka Rīgas pilsētas budžets un pilsētai piederošu uzņēmumu apkalpošana noteikti ir gards kumoss jebkurai komercbankai, nav noliedzams. Un, protams, ir tikai normāli, ja ar finanšu darījumiem un kontu apkalpošanu nodarbojas bankas, jo veikt banku darbību noteikti nav viena no pašvaldības darbības pamatfunkcijām. Taču laikā, kad Rīga - tāpat kā visa valsts, - nonākusi ekonomiskās krīzes situācijā, arī pilsētai ir jādomā, kā, kur un kādā veidā taupīt, kā risināt pilsētas un pilsētnieku ekonomiskās problēmas, kādā veidā ar iespējami mazākiem izdevumiem organizēt Latvijas galvaspilsētas normālu funkcionēšanu.
Pašvaldības banka ir viens no šo problēmu risinājuma variantiem. Pirmkārt, tas ļauj koncentrēt pilsētas līdzekļus vienuviet, operatīvi organizējot pieejamos resursus. Otrkārt, tas ļauj nodrošināt investīcijas un resursu piesaisti pilsētas projektiem, garantējot projektu izdošanos ar pašvaldībai piederošas bankas finansēm. Treškārt, pašvaldības banka ļautu ietaupīt uz dažādiem starpniecības, komisijas vai papildpakalpojumiem, par ko pilsēta un tās uzņēmumi šobrīd spiesti maksāt – galu galā, gada laikā šīs summas ir gana iespaidīgas. Ceturtkārt, krietni atvieglota būs finanšu komunikācija pašas pašvaldības iestāžu, uzņēmumu un organizāciju starpā. Un visbeidzot, kā jau iepriekš teikts – tas ir reāls labums rīdziniekiem. Gan ietaupīto resursu ziņā, gan dēļ atvieglotās komunikācijas ar pilsētas iestādēm - visi norēķini notiktu vienuviet.
LSDSP, izvirzot šādu ideju par Pašvaldības bankas izveidi, to nav darījusi, tā teikt, “ar karstu galvu un tukšā vietā”. Esam konsultējušies gan ar Latvijas Bankas vadību, gan pētījuši līdzīgu kredītiestāžu darbību citās Eiropas pilsētās un valstīs. To efektīvā darbība liecina vienu – arī Rīgai vistuvākajā laikā jādara viss, lai Pašvaldības banka tiktu izveidota.