Tik pat viegli varētu paziņot, ka ASV sabiedrība ir sašķelta starp pilsoņiem un zaļo karšu īpašniekiem, kuri neprot valodu un nedrīkst vēlēt. Līdzīgi varētu apgalvot, ka Somijas sabiedrība ir sašķelta starp somiem un vairākiem tūkstošiem somāliešu, kuriem ,kara dēļ, somi piešķīra politiskā bēgļa statusu.
Patiesībā Dombrovskis tikai ar savu nekompetenci kārtējo reizi izdabāja latviski nerunājošai auditorijai, kuru pat ar piespiešanos, nevar uzskatīt par Latvijas sabiedrību. Lai kā dažiem patīk runāt par divām kopienām vai pat par divām tautām Latvijā, pirmais jautājums - kur tad šādai kopienai būtu vēsturiskā teritorija? Ja valoņiem un flāmiem Beļģijā, vāciešiem un francūžiem Šveicē, kataloņiem un baskiem Spānijā, skotiem un velsiešiem Lielbritānijā ir savas vēsturiskās teritorijas, kur tāda ir krieviem Latvijā? Jā, protams, Pitālovā, bet tā diemžēl vairs neatrodas Latvijā.
Vai krievi-Latvijas pilsoņi, kas pirms Otrā pasaules kara mācijās latviešu skolās būtu etniski sašķelti vai atšķelti no latviešiem? Ja tā, tad kapēc vairāk par pieciem tūkstošiem latviešu leģiona un nacionālo partizāņu rindās viņi cīnijās pret boļševismu? Nav dzirdēts, ka par etnisko šķelšanos runātu igauņi, poļi vai lietuvieši.
Dombrovska kungam vajadzētu paskaidrot tuvāk, kuri tad ir tie sabiedrības pārstāvji, kas jūtas tik ļoti etniski sašķelti. Kur ir viņu vēsturiskā teritorija? Ak, diemžēl, Krievijā nevis Līvu krastā ! Bet no tās taču ļaunie etnokrāti nav viņus atdalījuši ar dzelzs aizkaru. Neslāpē taču viņu dārgo Maskavas radio un Kremļa kontrolēto Pirmo Baltijas kanālu. Protams, jājūt līdzi cilvēkiem, kuri vēsturiski nesen ieradušies Latvijā ar tankiem, vilcieniem vai pajūgos, pēc PSRS sabrukuma jūtas apmaldījušies viņiem svešā ģeopolitiskā telpā. Kā gan lai nejūt līdzi ārzemniekam ( kļūdaini nodēvētam par nepilsoni), kurš lepni raksta tā paša "Čas" komentāros, ka nevēlas pieņemt maza limitrofa veidojuma pilsonību, nemaz jau nerunājot par valodu. Viņam pietiekot ar bezdarbnieka pabalstu.
Dīvaini, ka vienmēr tieši Jaunais Laiks izceļas ar putrošanu etniskajos un politiskajos jautājumos. Atcerēsimies kaut vai to lielo aktivitāti, cīnoties par Ždanokas tiesībām balotēties Eiroparlamenta vēlēšanās. Pat par spīti ECT atzinumam, ka Rīgas Domē, kā kompartijas aktīvistei pēc 1991.gada, viņai balotēšanās aizliegta pamatoti.
Dombrovskim, tomēr, pirms sniegt pārsteidzīgus paziņojumus, būtu derīgi iepazīties ar kaimiņvalstu-Zviedrijas vai Dānijas, pieredzi, kur par mazākumtautībām uzskata tikai tās etniskās grupas , kuras simtiem un pat tukstošiem gadu dzīvojošas valstī kādā noteiktā vēsturiskā teritorijā. Piemēram, Zviedrijā tie nav visi somi, bet tikai dažos, vēsturiski senos, ziemeļu ciemos dzīvojošie. Visi pārejie ir tikai ārzemnieki, kas nekādi nevar šķelt sabiedrību.
Latvijas sabiedrību jau arī neveido tikai 1,3 miljoni etnisko latviešu. To veido vairāk, kā 1,8 miljonu pilsoņu, starp kuriem ir cilvēki ar dažādu etnisko izcelsmi un kuri savā vairākumā brīvi runā latviski, ir pilnībā integrējušies latviešu vidē savas pārliecības vai latvisko ģimenes saišu dēļ. Bet ir arī PSRS okupācijas rezultātā vairāki simti tūkstošu ārzemnieku, kuri nekad principā nerunās latviski un nekļūs par pilsoņiem. Atcerēsimies, ka pusmiljons PSRS pilsoņu 1991.gada referendumā nobalsoja pret Latvijas neatkarību. Tā vietā lai viņiem palīdzētu atgriezties etniskajā dzimtenē, īstenojot Putina izsludināto repatriācijas programmu, ministru prezidents Dombrovskis pielabinās krievvalodīgajai presei ar sadomātiem stāstiem par sašķeltu sabiedrību.
Aleksandrs Kiršteins