Reorganizēs Latvijas muzejus
Jaunais valsts taupības režīms iepriekš plānoto reorganizāciju Latvijas muzeju saimniecībā gan paplašinājis — projekts paredz arī Ojāra Vācieša un Andreja Upīša memoriālo muzeju pakļautības maiņu. Abus paredzēts iekļaut jaunizveidojamajā valsts aģentūrā Memoriālo muzeju apvienība.
Līdzekļu ekonomija pirmām kārtām būs administratīva — apvienojot muzeju funkcijas, kas dažādām filiālēm pārklājas, piemēram, grāmatvedību utt. iespējams veikt centralizēti. Konkrēti nosaukt plānoto finansiālo ietaupījumu KM gan vairās, jo pašreizējos finansiālajos apstākļos to ilgtermiņā prognozēt esot neiespējami. Reorganizācija tiks veikta šāgada finansējuma ietvaros, turklāt muzeju skars arī dotācijas samazinājums. Tomēr KM ir pārliecināta, ka reorganizācija nepieciešama, atsaucoties uz datiem par RTMM darbību. Pēc Muzeju valsts pārvaldes datiem, RTMM budžets 2008.gadā bija Ls 1 488 670, no tiem
Ls 1 427 691 — valsts dotācija. Dalot summu ar muzeja apmeklētāju skaitu, iznāk, ka vienam apmeklētājam pērn RTMM tērējis Ls 116,05. Vidējais rādītājs Latvijas muzejos 2008.gadā bija Ls 8,85.
"To visu var saprast — muzejam nebija tādu iespēju veidot ekspozīcijas, izdevumi bija, bet summa tik un tā ir astronomiska," komentē Muzeju valsts pārvaldes vadītājs Jānis Garjāns.
Plānotās pārmaiņas paredz izveidot divas jaunas valsts aģentūras — Rakstniecības muzeja un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvi un Memoriālo muzeju apvienību. RTMM Rakstniecības daļa tiks pārveidota par atsevišķu Rakstniecības muzeju, ko apvienos vienā struktūrā ar RTMM kājuma nodaļu, no kuras uz līguma pamata eksponātus aizlienēs citiem muzejiem. Krājums fiziski netiks pārvietots — tāpat kā Rakstniecības muzejs atradīsies Pils ielā, kur, apliecina KM preses sekretāre Dace Vizule, "nākamgad paliks, ja varēs segt ēkas ekspluatācijas izdevumus".
Tā kā krājumu tieši neskars arī ar reorganizāciju saistītās inventarizācijas, "vajadzētu būt, ka krājuma pieejamība vispār netiks traucēta", saka J.Garjāns. Aizlienējuma noformēšana un lietošana pēc būtības neatšķiršoties no RTMM jau eksistējošās prakses, paredzot vien papildu vienošanos.
Iepriekš RTMM pārstāvji pauda bažas, ka krājuma "atņemšana" faktiski nozīmējot muzeju likvidāciju, jo pēc pašreizējās likumdošanas normām Latvijā nav iespējams akreditēt muzeju bez krājuma. Kā atzīmē Muzeju valsts pārvaldes vadītājs Jānis Garjāns, ar kura vadītās iestādes speciālistiem KM pārstāvji konsultējušies, izstrādājot reorganizācijas plānu, pašlaik tiek gatavoti arī grozījumi noteikumos par Nacionālo muzeju krājumu, kas ļaus eksponātus glabāt arī citās institūcijās.
Memoriālo muzeju apvienībā pēc reorganizācijas ietilps Jāņa Akuratera, Krišjāņa Barona, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeji. Aģentūras sastāvā tiks iekļauts jaunizveidots Raiņa un Aspazijas muzejs, kas apvienos RTMM Raiņa un Aspazijas mantojumam veltītās filiāles — rakstnieku māju, vasarnīcu, muzejus Jasmuiža un Tadenava. Apvienībā tiks iekļauti arī divi līdz šim patstāvīgi muzeji — Ojāra Vācieša un Andreja Upīša. Uz to J.Garjāns skatoties "dalītām jūtām", jo līdz šim abi muzeji patstāvīgi eksistēja ļoti sekmīgi. Tādēļ reorganizācijā īpaši tiekot domāts, kā saglabāt atsevišķo apvienības sastāvdaļu pašnoteikšanos un atbildību. Piemēram, tiks uzstāts, ka katram muzejam jāizdala atsevišķi redzama budžeta daļa.
Eduarda Smiļģa Teātra muzeju kā struktūrvienību iekļaus Latvijas Kultūras akadēmijā. "Sākotnējā doma bija muzejus maksimāli sasaistīt ar mērķauditorijām," saka J.Garjāns, un LKA esot gatava inkorporēt muzeju mācību darbā, savstarpēji bagātinoties.
Savukārt Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna Jāņaskola tiks atdota Vecpiebalgas pagasta pašvaldībai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.