Suns uz siena kaudzes

Ko Latvija kā valsts un Latvijas ekonomika/tautsaimniecība iegūs no šīs kredītņēmēju aizsardzības un banku pazudināšanas programmas? Nu labi, afēristus un nekustamā īpašuma spekulantus no cilpas un viņu ģimenes no nabadzības pasargāsim. Tas skaidrs. Bet vai tam līdzi nenāks arī nākotnē nesaņemami kredīti bankās? Ja bankai būs jāuzņemas atbildība par kredīta atdošanu, tad viņa šos kredītus dos tikai pārbaudītiem cilvēkiem, kas gadu desmitiem ir savlaicīgi maksājuši. Bet ko darīt jaunajiem uzņēmējiem? Kuri nespēs pārliecināt bankas klerkus par to, ka bizness ir drošs? Arī tad, ja tas tāds patiešām būs... Es nepiekrītu tam, ka vakardienas nekustamā īpašuma spekulanti ir jāglāb uz nākotnes mazo uzņēmēju rēķina!

Ja raksti - atbildi par vārdiem "tērēja pa labi un pa kreisi, gan zem JL, gan zem TP finansu ministriem". Lūdzu konkrētus faktus.

Lai panāktu situācijas uzlabošanos ir divi veidi kā samzināt valsts izdevumus: vai nu devalvējot latu (par ko ļoti daudzi visai pamatoti šūmējas) un otrais - jāsamazina liekie izdevumi - uz iztikas minimumu jānogriež vai jālikvidē aģentūras ierēdņu skaits un atalgojums, padomes. Jāpārskata visi līgumi - par telpu nomu - ietaupīt uz telpu platību un nomas maksu. Autotransporta izmantošanu - nogriezt uz minimumu. Utt.

1) par aploksnu algam utt, tas viss ir loti labi. bet problema jau bija ar nesabalansetu ekonomiku, un pamata nodokliem, kas to vareja mainit, bet netika ieviesti (kuras vel valstis, perkot nekustamo ipasumu, jamaksa tik mazs, praktiski neeksistejoss nodoklis?). 2) un tereja gan publiskais sekotrs pa labi un pa kreisi, gan zem JL, gan zem TP finansu ministriem. 30% no ministriju budzetiem jau tad mierigi vareja nogriezt, un butu krietni uzlabojusies ekonomiska efektivitate

Ja runājam par nodokļu sistēmu un tās sakārtošanu , tad pieminēšu pāris lietas raksta autora sakarā - 1. Cik atceros, tad raksta autors bij tas,kurš pirmais un nopietni pieķērās aplokšņu algām - rezultātā izveidojās sociālajā budžetā pārpalikums ( pirms tam visu laiku bij sociālais budžets ar deficītu), kuru veiksmīgi ēda nost pārējās valdības dēšot pamatbudžeta deficītu. 2. Tika sakārtota degvielas akcīzes iekasēšana - tur ieņēmumi palielinājās vairāk kā par 30% , bij mēneši ,kur pret iepriekšējo gadu pat vairāk kā 50% ( 2003. gada februāris) 3. Tika likvidēti visi tie speciālie ceļu fondi , par ko Šlesers dikti uztraucās , kaut gan tā pati nauda nonāca ceļiem caur valsts pamatbudžetu - iemesls ,ko nepiemin Šlesers - naudas plūsmas kontroles caurskatāmība šajos fondos. 4. Visi jau būs aizmirsuši tādu mazo karali Sončiku ,kuru starp citu tiesiski dabūja nost no amata, kuru tik vienkārši nemaz nevar zaudēt.

Esmu ari diezgan skeptisks par valsts bankam - (1) tas ir krietni mazak efektivas neka privatas bankas, (2) daudzviet pasaule valsts bankas, t.sk. Latvija Hipoteku bankas vadiba, ir diezgan saistitas ar politisko eliti. Un attiecigi ari sad, tad izsniedz vairaku miljonu kreditus. Pat Vacija, kur vel eksiste valsts banka, ta paslaik paredzetos 15 miljardus eiro nevis izsniedz kreditos tiesi uznemejiem, bet gan caur komercbankam. Priecajos, ka EK ietureja stingru liniju un nelava izmantot 7.5 mld aiznemumu tiesajam uznemejdarbibas atbalstam. lielaka dala no ta butu neefektivi izmantota

man gan skiet, ka bankas pilnigi normali rikojas - daudzi privata sektora uznemums krizes laikos samazina investicijas utt, nemot vera nakotnes neskaidribu drizak es parmestu visam musu pedejam valdibam, gan TP gan JL, kuras ekonomikas augsupeja (vairakus gadus ap 10%) nespeja sakartot nodoklu sistemu un skerdeja naudu pa labi un pa kreisi - bezatbildiga fiskala politika. Un Valdis jau ari saja laika bija finansu ministrs. Kaut ka neatceros, ka vins meginaja sajos divos FM atbildibas jautajumos, veikt nopietnas izmainas.

Nez vai bankas turpina zvanit saviem klientiem un uzspiest nemt visadus paterina kreditus, ka tas bija parsi gadu atpakal ?

Ja neatsāksies kreditēšana,tad turpināsies brīvais kritiens. Diemžēl bankām pietiek problēmu, un tās šajos apstākļos ražošanu nekreditēs. Iniciatīva ir jāuzņemas valstij: 1) uz "Parex"bankas pamatiem jārada "Rūpniecības un Attīstības banka", kur ražotāji varētu saņemt gan valsts garantētu pirmo iemaksu 25% apmērā, gan pašu kredītu. Kad tas aizies,arī privātās bankas sāks iesaistīties. 2) lai piesaistītu kapitālu no ārzemēm,jātgriežas pie 90-to gadu politikas, kad valstī kopumā līdzekļu bija vēl mazāk. Proti, toreiz jaunajām firmām ar 50% ārvalstu kapitālu pirmos 3 gadus nebija jāmaksā UIN un nākamos divus 50% apmērā.Reinvestētā peļņa VISIEM jāatbrīvo no UIN. Lai švaku preci pārdotu ir jādod atlaides !

nu tad luk valsts banu lomu palielinasana, lai tad priatas sak sazmiegties, ka zaudes nakotnes pozicijas.

galvenā doma ir tāda: banka jums uzdrukā naudu (parādzīme), jūs uzceļat māju, notiek krīze (parādzīmes izrādās ir tukšs gaiss), bet jūs bankai esat parādā reālu īpašumu,

Nespeciālista pārdomas. Ja mēs dzīvotu šatos, tad būtu vieglāk saprast. ASV banku sistēmā aizdodot naudu, kompjūterā tiek ierastīts cipars, naudu sadrukā (federalās rezerves naudas zīmes) un ir. Un tur bankām atkal ir ļoti izdevīgi, ka cilvēki sacēla kaudzēm mājas un tās visas ir atņemtas, jo nauda tika tasīta no zila gaisa, bet mājas ir reāla lieta. Tākā tur viss ir štokos. A šeit? No kuriens šīs bankas, kas mūs pārpludināja ar lēto naudu, ņēma šos līdzekļus? Kur tika drukāti tie lati, lai visiem pietiktu? Nu tā primitīvi runājot, skaidrs, ka liela daļa kredītu ir saistīt ar uzņēmumu kreditēšanu iepirkumiem, un tur neviens ar čemodānu no vienas iestādes uz otru neskraidīja. Tur nauda dienas gaismu neieraugos, pārceļoja no viena konta uz otru. Bet privātais sektors? Celtniecībā taču strādniekam nepārskaitīsi uz kontu un tas savukārt pārtiks no cipariem ekrānā. Jautājums ir tāds: miljardi eiro tika iepludināti šeit, miljardi eiro tika izsniegti kredītos, bet tākā ar eiro šeit neviens nenorēķinās, viss notika latos. Jautājums: kur ņēma tik daudz latus, lai šos eiro pārvērstu vietējā valūtā, ja eksports nu nekādi nesasniedz importētā kapitāla daudzumu. Un mēs taču zinam, ka lats nesavārstījās. Kaut kas man te nav skaidrs. Skaidrs ir tikai tas, ka mūs LR ir nopietnos sūdos, jo esam parādā, un ir aizdomas, ka daudz vairāk nekā līdz šim domājām. Un nekādi 7.5 mūs neglābs. Tākā no kurienes bankām izsniegt kredītus, ja tā jau nekāda reāla seguma tam visam nebija. Bankām varbūt tomēr ir izdevīgi iegūt mājas, zemes, fermas. Jo tas tad vismaz ir reāls īpašums, nevis kaut kāds papīrīts, kurš rīt būs tualetes papīra vērtībā, kaut kādas akcijas, kas jebkurā brīdī var palikt par to pašu, nemaz par virtuālo kompjūter naudu nerunājot.

Perspektīva par devalvāciju - paskataties kas notiek tepat kaimiņos Polijā. Valūta ar peldošo kursu, līdz pagājušai vasarai turpinājās spēcīgs pieaugums un tagad ir novēlusies zemāk par zemi (ap 50% nevērtīgāka salīdzinot ar pagājušo vasaru). Par ko varbūt pie mums runā mazāk, ka arī Polijā 90% hipotekāro kredītu ir ne-polijas valūtās, kas savulaik piedāvāja viszemākās likmes (Šveices franks, Japānas jēna, Eur). Kamēr Zlota vērtība pieauga, visi priecājās, ka ikmēneša maksājums palika mazāks, bet tagad, kad tā novēlusies - cilvēkiem ikmēneša maksājums pieaug daudz vairāk nekā pie mums cilvēkus baidīja vis nepatīkamākā Lata devalvācijas scenārijā...

Pareizi jau raksta ,ka ,kamēr nebūs finansu resursu - tikmēr neizdosies apturēt grimsošo ekonomiku un līdz ar to grimstošo valsti. Pie situācijas pirmkārt jau pašas bankas vainīgas ,ka izsniedto kredītu struktūrā tik nozīmīgu apjomu ieņem hipotekārie kredīti , kas pēc būtības ir patēriņa kredīti. Ja netiks rasts veids kā finansēt ekonomikas nozares ,kas rada pievienoto vērtību , tad pašas bankas atdursies pret likviditātes problēmām ,jo NI kīlas vērtība kritīsies līdz ar kredītu ņēmēju maksātspēju - bankas paliks ar nevērtīgām ķīlām un nemaksājošiem kredīta ņēmējiem . Bankām pašām jāsaprot ,ka viņām ir jādod to makšķeri ar kuru ķert zivi un makšķere sajā brīdī ir finanses uzņēmējiem , kuriem jārada pievienotā vērtība, jādod darbs kredītu ņēmējiem un tā jaiekustina apturētais naudas kustības aplis.

Ir gan tam Dombrovskim spēja sarežģīt vienkāršas lietas - bet muld tavu muldēšanu, atkārto, ko citi jau pateikuši