Tallinas nemieru atbalss

Austrija nav veiksmīgs okupantu aizvākšanās piemērs, jo tur krievu okupācijas armija atradās, ja nemaldos, līdz 1956. gadam.

Es veel aizvien nesaprotu un gribeetu dzirdeet ,teiksim , no Godmanja, kapeec to meeslu neaizvaaca kopaa ar ljeninekli- tajaa laikaa neviens nebuutu protesteejis, krievi Latvijaa peec 91. gada augusta bija zemaaki par zaali un klusaaki par jebko- un soliijaas maaciities latviski. Bet nu ir jau izaugusi jauna ,1991. gadaa dzimusha krievu jaunieshu paaudze , kura nekad nav bijusi krievijaaa, kurai nav nekaadas sajeegas par krieviju bet kura nemaak latviski un ir pilniigi krievu nacionaalisti. Kaa latvijas celja darbonji to vareetu izskaidrot?

Pēc šīs akcijas igauņi cēla savu pašapziņu un kļuva garā daudz stiprāki. Nedomāju, ka viņi prognozēja tādu krievu histēriju, bet ši uzdrīkstēšanās un stāvēšana līdz galam palīdzēja daudziem pārvarēt nepilnvērtības kompleksu ( tāds mēdz būt okupētām tautām). Bēt krievi izjūt pret igauņiem vēl lielāku cieņu.

Rīgā tik un tā pilns ar padomju okupācijas simboliem - jebkurš blokmāju mikrorajons, latviešu valodas zemais īpatsvars (vilcienos vairākumā dzirdu krievu valodu, vecrīgā - angļu, kas gan atkal nav okupācijas nopelns, bet gan brīvības eiforija - dzīšanās pēc rietumiem), darba kultūra un daudz kas cits... Tu to neaizmirsīsi, nojaucot Uzvaras kolonnu.

Uzvaras piemineklis - sievietes un kareivji - noteikti var palikt. Tas ir par cilvēkiem. To torni ar zvaigznēm gan tomēr vajadzētu novākt - tas ir par "uzvaru" viņiem un "okupāciju" mums. Šis simbols neļaus aizmirst viņiem atbrīvotāju statusu, bet mums okupēto.

Tomēr uzskatu, ka šo okupācijas simbolu nedrīkst atstāt Rīgas centrā. Kas būtu ja šeit vācu okupācijas laikā būtu uzcelts un atstāts Ādolfa nevien nacionālā pašcieņa, bet arī cieņa pret taisnīgumu un demokrātiju prasa, lai to aizvāktu. Arī, ja tas izraisītu zināmus konfliktus ar nelabojamiem vakardienas pārstāvjiem mūsu iedzīvotāju vidū. Cienu igauņus, pa viņu konsekvento rīcību.