Pēc izmaiņām likumā, kas stājās spēkā 2010.gada 1.janvārī, lielo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītāji saņem ap 2800 latiem mēnesī. Grozījumi tika pieņemti zem ļoti stingrās taupības lozunga un noteica kapitālsabiedrību amatpersonu atalgojuma griestus, proti – valdes priekšsēdētāju darba samaksa mēnesī nedrīkst pārsniegt sešas valstī strādājošo vidējās algas, kas 2009.gada pirmajā pusgadā sastādīja 471 latu.
Pašlaik Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Krauklis (TP) uzskata, ka šāds atalgojums nav vērtējams kā pietiekams. Tam pievienojās arī Jaunā laika (JL) deputāts Dzintars Zaķis, skaidrojot, ka lielajos uzņēmumos vadītājiem atbildība ir milzīga, bet neadekvāti zems atalgojums nemotivē strādāt labi.
Minētās komisijas deputāti tikai aizmirsa piebilst, ka darbs algu palielināšanas jautājumā sākts ārkārtīgi laicīgi – grozījumi pirmajā lasījumā Saeimā tika pieņemti jau 21. janvārī. Tātad, kopš taupīgās dzīves sākuma nebija pagājis vēl mēnesis. Un, daudz nekavējoties, 11. februārī iesniegti jau nākamie grozījumi otrajam lasījumam, kurus akceptēja vakar.
«Šī likuma grozījumu straujā virzīšana pilnīgā slepenības aizsegā liek izdarīt tikai vienu secinājumu – sabiedrībai tiek demonstrēts klajākais politiskā nihilisms paraugs. Visvairāk cietusī sabiedrības daļa, ko veido pensionāri, skolotāji, policisti un mediķi, vārdos tiek mierināta, jo valsts labā ir jāpaciešas visiem, arī tiem, kas iepriekš pelnīja lielas algas. Bet bija jāpaiet tikai dažiem mēnešiem, lai deputāti klusām vienotos par trekno algu atjaunošanu,» secina Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.
Pēc vakar pieņemtajiem grozījumiem kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš savienos darbu ar citu amatu tajā pašā kapitālsabiedrībā, varēs saņemt divas valdes locekļa atlīdzības kopsummā. Pēc Venta Kraukļa teiktā, valdes priekšsēdētāju atalgojums mēnesī varētu sasniegt 4700 latu, bet valdes locekļu otrā atalgojuma lielums var būt 90% apmērā. Uz priekšlikuma oponentu iebildēm komisijas priekšsēdētājs paskaidroja, ka šāda amatu apvienošana būs iespējama tikai tad, ja tam būs piekritis galvenais kapitāldaļu turētājs, proti, attiecīgā ministrija. Tām arī būšot jāuzņemas galvenā politiskā atbildība, jo vienmēr pastāvot iespēja šādu lēmumu noraidīt.
«Mēs izbaudījām «Vienotības» paraugstundu,» uzskata Jānis Dinevičs, «šis jautājums ir izrādījies tik svarīgs, ka saskaņotam darbam saliedējis pilnīgi pretēji noskaņotu politisko spēku pārstāvjus. Tas nozīmē, ka situācijās, kas skar pašu un vajadzīgu draugu intereses, deputāti var sastrādāties. Varam tikai gaidīt, kādi brīnumi mūs sagaidīs pie nākamā gada budžeta apspriešanas, kas noteikti netiks sākta līdz vēlēšanām».