Tā ir neaprakstāmi skaista zeme, varenu Dabas spēku veidojums, kuri radījuši pārsteidzošas krāsas un formas – tuksnešus, ielejas, kalnus un fjordus.Zemes nosaukums cēlies no tās vissenākajiem iedzīvotājiem. Viņi sauca sevi par čīliešiem, kas nozīmē "aprakstītās klintis" jeb petroglifus – klintīs iecirstus attēlus, kādi atrodami visā Čīles teritorijā.Senie mīti, kas stāstīti no paaudzes paaudzē, līdz tos ap 16. gadsimtu pierakstīja spāņu konkistadori un hronisti, vēsta, ka paši pirmie Čīles iedzīvotāji ir Virakokos jeb milži, dievišķas izcelsmes rase, kas savukārt radīja cilvēkus un iemācīja tiem prasmes un kultūru. Virakokos ir tie, kuri uzcēla monumentālas akmens celtnes, un pēc tam, izpildījuši savu civilizācijas radīšanas darbu, devās projām – atpakaļ uz savu debesu dzimteni. Tomēr dažino tiem palika starp cilvēkiem.
Bet tad notika milzīga katastrofa. Mēness nokrita uz zemes, radot postošas zemestrīces un briesmīgus plūdus. Virakokos pēc zvaigznēm to jau bija paredzējuši un caur alām iekļuvuši Kordiljeros. Tur viņi guļ visu šo Ceturtās Saules laikmetu, gaidot laiku, kad reiz atkal iznāks zemes virspusē. Tas notiks tad, kad parādīsies Piektā Saule, kura spīdēs debesīs pēc nākamās katastrofas.
Šie mīti vēl joprojām atbalsojas Andu kalnu augstumos, to vientulīgajā ainavā, kur šķiet, iespējams aizsniegt gan zvaigžņotās nakts, gan bezgalīgi zilā okeāna debesis. Tur esmu atradis savu dvēseli. Tur esmu kļuvis par to, kas esmu. Tā ir vieta, kas ietekmējusi manu dzīvi un manu darbu. Daļu no tā esmu centies izteikt mākslā. Mākslā, kas nav nekas cits kā vājš mēģinājums izpaust savas sajūtas pretstatā kalnu varenībai īstenībā.
Tas ir stāsts, kas savaldzināja manu dvēseli. Bet faktiski es esmu kalnu daļa – te es atgriezīšos, kad tuvosies mana nāves stunda.
Tiem, kas dzimuši Čīles zemē, kalni ir spēka avots. Tā ir vieta, kur majestātiski parādās Saule, Garīgā Vertikāle, kas ieskauj mūs no austrumiem, pretstatā Klusajam okeānam – Lielajam Garīgajam Okeānam – rietumos.
Tā ir ainava Dei Patriœ, atmiņas par Paradīzi, manu Paradīzi."
Tāds ir čīlieša Rafaela Videlas Eismana stāsts, kas vizualizējas izstādē Čīle - atmiņas par paradīzi.
Rafaels Videla Eismans dzimis 1979. gadā Santjago, Čīlē. No 1998. līdz 2004. gadam studējis vēsturi Pontificia Katoļu Universitātē Čīlē (Pontificia Universidad Católica de Chile). Iedziļinājies antropoloģiskos un etnovēsturiskos pētījumos par mītiem, simboliem un Pirmskolumba laika kultūras un civilizācijas izpausmēm Dienvidamerikā. Gleznotājs bez akadēmiskas izglītības. Gleznu galvenie motīvi ir kalni un Čīles ainavas apvienojumā ar arhetipiskiem simboliem.