"Smieties vai raudāt?", nodomāju. Bet nekā smieklīga jau nav. Cilvēki, kas seko līdzi politikai, atcerēsies, ka 2006./2007.gadu mijā strauji izplatījās baumas, ka par Valsts prezidentu pēc Vairas Vīķes-Freibergas varētu kļūt Andris Šķēle. Vairums toreiz smējās, uzskatot, ka tās ir fantāzijas. Taču ir pamats uzskatīt, ka tā bija patiesība. Un tieši šīs baumas bija vienīgais apstāklis, kāpēc plāns izjuka.
Ja novembra beigās TP kongresā A.Šķēle runās par Satversmes izmaiņām, lai ieviestu Latvijā tautas vēlēta prezidenta institūtu, tad pirmais solis otrajā mēģinājumā būs sperts. Nākamais – priekšlikuma iesniegšana Saeimā un tā pieņemšana. Lai ieviestu tautas vēlētu prezidentu, neko daudz nevajag – vien tehniskus grozījumus, bet efekts kampaņai – milzīgs. Un 10.Saeima tiek vēlēta jau kopā ar Valsts prezidentu. Tad arī loģiskas kļūst Andra Grūtupa un Andreja Ēķa pēkšņās pēdējā laika publiskās atskārsmes, ka tieši un tikai tautas vēlēts prezidents izglābs Latviju. Pie tam, ievērojama sabiedrības daļa tam tic.
Jautājums ir, vai šādam plānam ir balsis 9.Saeimā? Bet kāpēc ne, ja "daži" vienojas, ka pēc nākamajām vēlēšanām Saskaņas centra līderis ir premjers, Ainārs Šlesers - Rīgas mērs, Aivars Lembergs - 10.Saeimas deputāts ar imunitāti pret tiesvedībām, bet Andris Šķēle – Valsts prezidents? Šādam plānam balsis varētu būt.
Ja tas notiks, tad jāsaka, ka Valdis Zatlers būs izrādījies liela valsts nelaime. Jo, izsludinot referendumu par šā parlamenta atlaišanu jebkurā no mirkļiem pēdējo divu gadu laikā, kad tas bija tik ļoti nepieciešams demokrātijas attīstībai, viss būtu savādāk. Tas, ko V.Zatlers ar savu neizlēmību un politiskās izpratnes un intuīcijas trūkumu var panākt, iespējams, ir ļoti drūma perspektīva.
Bet balsos 10.Saeimas vēlēšanās tomēr tauta. Nevis tikai deputāti, zatleri vai tml. Un, ja sabiedrība būs ko mācījusies kopš pagājušām vēlēšanām, tad nekas no iepriekš aprakstītā nepiepildīsies. Jo, ja godīgi cilvēki balsos par godīgiem, tad negodīgie paliks mazākumā.