Viņus daudz neuztrauc tas, ka atbalsts Kaļiņingradas AES vēl vairāk palielinās Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas, kas, saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu jau tā ir tālu pārsniegusi pieļaujamo robežu. Tad lūk, par ko Vējonis varētu būt runājis Maskavā, tiekoties ar Putinu. Par Kaļiņingradas AES.
Tie eksperti, kas pēc Zatlera vizītes Krievijā atviegloti uzelpoja, ka tur, Maskavā, mūsu pragmatiski noskaņotais prezidents un mūsu vēl pragmatiskāk noskaņotie ministri vismaz uz karstām pēdām Putinam neapsolīja atbalstu Kaļiņingradas AES, nu saprot, ka šis jautājums nekur nav pazudis. Tas ar Vējoņa un zaļo atbalstu ir ieguvis jaunu lidojumu.
Nu zaļie iet vēl tālāk - piedraud Zatleram ar viņa atkārtotu neievēlēšanu prezidenta amatā, jo, atbalstot Visaginas AES projektu, prezidents, lūk, aizstāvot Lietuvas nevis Latvijas intereses. Ja būtu atbalstījis Kaļiņingradu, tad gan būtu īstens Latvijas patriots un mūsu valsts interešu aizstāvis. Kā vienmēr, kur kāds lielāks pīrāgs no Krievijas sagaidāms, tā Šķēle un Šlesers arī savu balsi pievienojuši Visaginas norakšanai.
Tā nu ar mūsu pašu bālēliņu rokām tiek īstenots tas, ko pirms divdesmit gadiem Krievijas pragmatiskākie stratēģi ieteica darīt Jeļcinam - savākt atpakaļ bijušo impēriju ar smacējošiem ekonomiskiem apskāvieniem. Tik toreiz Jeļcina Krievija bija tik vāja, ka tā neko daudz Latvijai nespēja piedāvāt, tāpēc ekonomiskās pārņemšanas vietā īstenoja agresīvu politisku retoriku. Tā vismaz mums palīdzēja skaidrāk saskatīt, kas ir kas. Ja toreiz Krievija būtu īstenojusi šodienas skaldi, valdi un uzpērc taktiku, tad, iespējams, Latvija nemaz nebūtu kļuvusi Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Taču nepietiek tikai piederēt pie abiem ekskluzīvajiem valstu klubiem. Latvijai ir jājūtas un jārīkojas, kā neatkarīgai Eiropas valstij. Mēs nedrīkstam pārvērsties par Krievijas interešu aģentu ES un NATO. Tieši šādā virzienā Krievija vēlas mūs pastumt, piedāvājot Kaļiņingradas AES projektu.
Sandra Kalniete
EP deputāte (Vienotība)