Tik sarežģītā procesā šķiet viena indivīda loma ir ārkārtīgi neliela, bet varbūt tomēr katra cilvēka rīcība ietekmē globālos vides procesus? Piemēram, ja mēs veikalā pērkam Čīles vai Austrālijas vīnu, tad ir skaidrs, ka tā atgādāšanai uz lielveikalu Rīgā ir patērēts daudz vairāk energoresursu un radīti vairāk CO2 izmešu nekā, piemēram, Gruzijas vai Moldovas vīna atgādāšanai uz Rīgu. Šāda dažādu preču un produktu vētīšana, ņemot vērā tā transportēšanas attālumu, gan var nebūt sekmīga, jo, kurš gan var garantēt, ka, piemēram, Gruzijas vīna saražošanā nav radīts lielāks CO2 daudzums kā tā paša Čīles vīna ražošanā.
Patiesībā tas var šķist pārlieku sarežģīti katru reizi iegriežoties veikalā vētīt savā prātā, kura gan no precēm, kas guļ veikala plauktos, ir videi draudzīgāka un savā rašanas procesā ir radījusi mazāk CO2 gāzu. Tomēr šajā patērētāju laikmetā mūsu patēršanas ieradumi patiešām var ietekmēt globālus procesus. Tas var šķist abstrakti, bet ja lielākā daļa no patērētājiem izvēlētos preces, kuras ražotas netālu no to iegādes vietas un to ražošana nav pārmērīgi kaitējusi videi, tiktu dots kaut neliels ieguldījums cīņā ar globālo sasilšanu, procesu, kuru nav iespējams apturēt, bet ir iespējams palēnināt.