Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Bezdelīgas virsotne

Katrā no trim cēlieniem viņa ir cita sieviete. Kristīnes Opolais spožā debija Metropolitēna operā rada iespaidu par operas zelta laikmetu LatvijāPelnītu atzinību un publikas mīlestību pasaules lielākajā operteātrī saņēmusi latviešu operdziedātāja Kristīne Opolais. Nebūt ne viegli nācās šie lauri, debitējot Metropolitēna operā Ņujorkā, jo pateicīga nav nedz pati Džakomo Pučīni opera Bezdelīga, nedz arī Kristīnes partneris itāļu tenors Džuzepe Filjanoti bija spēcīgs atbalsts.

Taču spožs vokālais sniegums un pārliecinošs aktierdarbs nodrošināja Kristīnei Opolais pozitīvas recenzijas laikrakstos un skatītāju atzinību.

Pučīni Bezdelīga nav tehniski sarežģītākā opera. Tās savdabīgums slēpjas vienkāršajā sižetā. Atšķirībā no citiem paša Pučīni un viņa laikmeta itāļu komponistu verisma stila operdarbiem, kur varoņu nāve retumis uz skatuves notiek vienskaitlī, Bezdelīgā nav ne nāves ainu, ne augsti sakāpinātu emociju. Vēl vairāk – diriģenta Jona Martina izveidotā muzikālā interpretācija vedināja domāt, ka šī opera rakstīta tikai stīgu orķestrim – tik rezignēts un smeldzīgs ir šis operdarbs, un vēl smalkjūtīgāka interpretācija īstenota.

Kurtizāne sapņo par īstu mīlestību

Bezdelīgā viscaur jūtama komponista slavenāko operu romantiskāko lappušu sajūta, it kā visa partitūra būtu veidota uz Madama Butterfly un Bohēmas ilgu un mīlestības alku lappusēm. Bezdelīgā Kristīnes Opolais varone Magda, Parīzes kurtizāne, saimnieko bagāta baņķiera mājā, taču sapņo par īstu mīlestību. Viņa iemīl no provinces atbraukušo Rudžero, ar kuru kopā aizbēg no Parīzes uz Franču Rivjēru. Tomēr dzīvē ar Rudžero mīlestību vien nepietiek, tāpēc Magda operas noslēgumā nolemj viņu pamest.

Operas noslēgumā, pavērsusies pret skatītājiem, Kristīne Opolais izpleš rokas, un kā bezdelīga aizlido viņas pēdējā nots iestudējumā – tālumā, svešumā, skatītājam neatbildot, kur tā dosies tālāk. Šīs operas ritms ir lēns un nesteidzīgs, solistiem daudz klusējošu pārdomu brīžu un augstas aktierspēju prasības.

Individuālais panākums

Iestudējuma radošā komanda solistu darbu nepadara vieglāku. Nav runa par Frankas Skvarčapīno darinātajiem bezgaumīgajiem tērpiem – bieži jo bieži solistiem jāizpilda ārijas un ansambļa dziedājumi ne vien sēdus, bet arī, piemēram, Kristīnei Opolais, guļot dīvānā, savukārt Lizetes lomas izpildītājai Annai Kristi jābalansē uz nestabilas koferu kaudzes. Vienīgi slavenā ārija Chi il bel sogno di Doretta (kas simtkārt biežāk izskan soprānu solokoncertos, nekā tiek uzvesta šī opera) 1. cēliena sākumā Kristīnei Opolais jāizpilda, skolnieciski stāvot pie klavierēm. Taču dziedājums ne tuvu nav skolniecisks. No aktiermākslas un mīmikas puses tā ir perfekta nedaudz garlaikotas XX gadsimta divdesmito gadu mājsaimnieces ilustrācija, bet dziedājums – izcila mūslaiku operdīva. Kristīnes Opolais kolorītās vokālās virsotnes apvienojumā ar tembrāli siltām diapazona apakšējām notīm nenoliedzami padarīja viņu par šī iestudējuma spožāko zvaigzni.

Tomēr ar vienu āriju nezūdošu skatītāju mīlestību vis neiekarosi. Operas sižetā Magdas tēls katrā no trim cēlieniem ir cita sieviete, un pārbaudījums – būt pārliecinošai šī tēla pārmaiņās. Pirmajā cēlienā tā ir garlaikota augstākās sabiedrības dāma, 2. cēlienā jautrību un deju pārpilnajā restorānā Kristīne Opolais ir izcila kautrīga lauku meitene. Savukārt pēdējā cēlienā tā ir dilemmu un šaubu pārņemta sieviete. Pārdzīvojumos viņai būtisks ir atbalsts no Rudžero, taču šajā iestudējumā tas izpaliek. Itāļu tenoram Džuzepem Filjanoti aktiermeistarības trūkumus vokālais sniegums neglābj, bet gan vēl vairāk pazudina – tas ne tuvu nav kvalitatīvs un stabils. Viņš neapšaubāmi ir vājais ķēdes posms solistu ansamblī, tāpēc Kristīnes Opolais spožā debija Metropolitēna operā ir viņas individuālais panākums, kas sasniegts pašas spēkiem ar stabilu un virtuozu vokālo sniegumu un iespaidīgu aktiermeistarību.

Pasaule bauda latviešu talantu

Kristīne Opolais nav vienīgā latviešu operdziedātāja, kura šajā sezonā uzstājas Metropolitēna operā. Viņa kāpj uz skatuves pēc tam, kad Mocarta Figaro kāzās Maija Kovaļevska dziedāja grāfienes lomu un Elīna Garanča – Sesto lomu Mocarta operā Tita žēlsirdība. Tas licis Metropolitēna operas izdotajā bukletā tā veidotājiem, pieminot arīdzan Marinu Rebeku un Andri Nelsonu, Kristīnei Opolais vaicāt, vai Latvijā ir iestājies operas zelta laikmets. "Latvija vienmēr ir bijuši fantastiski dziedātāji, bet padomju laikā nebija iespējams doties uz ārvalstīm. Tāpēc visi strādāja turpat vai kur citur Krievijā. Šodien mums ir vēl vairāk brīnišķīgu cilvēku, dziedātāju un diriģentu, un pats patīkamākais, ka pasaule mums ir atvērta. Tādējādi ikviens var baudīt latviešu talantu!" atbild Kristīne Opolais.



Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja