Bjorka pavērs savas pasaules durvis - 16.jūlijā Arēnā Rīga
Skatuvi rotā milzu karogi, tajos atveidota ķirzaka, zivs, putns, krupis. Kad Bjorka dzied, varbūt viņa grib pārvērsties par ķirzaku, zivi, putnu vai krupi. Viņas mūzika ir gan "dzīvnieciski" pagāniska, gan abstrakti intelektuāla. Bjorkas dziesmās jūtams gan pirmatnējais nervs, gan progresīvākās vēsmas. Koncertos māksliniece meklē jaunu skanējumu - albumā ierakstītas kompozīcijas kļūst vien par sākumpunktu skatuves eksperimentiem. Šajā turnejā, kas turpinās jau gandrīz pusotru gadu un ir veltīta albuma Volta iznākšanai, skanējumā dominē elektroniskā mūzika un pūtēju orķestris, kura dalībnieces ir atraktīvas meitenes no Īslandes. Viņas arī kļūst par koncerta spilgtāko "scenogrāfisko risinājumu" - spēlē instrumentus, piedzied Bjorkai, maršē pa skatuvi un kopā ar savu valdnieci dejo trakas dejas.
Bjorkas šovs ir enerģisks un brīžiem pat agresīvs, dziedātāja to pārvērš par panku ballīti un pat reivu. Man laimējās būt klāt divos Volta turnejas koncertos - pērn decembrī Lasvegasā un šogad aprīlī Londonā. Katrs priekšnesums ir unikāls, jo Bjorka katrā pilsētā maina programmu un uznāk jaunos tērpos - dažādus tērpu komplektus šai turnejai veidojis Vācijas avangarda modes mākslinieks Bernhards Vilhelms. Koncerta programmā, protams, ir pastāvīgie balsti - šovu atklāj dziesma Earth Intruders, bet noslēdz Bjorkas aktuālākais vēstījums tautām Declare Independence. "Pasludiniet neatkarību! Neļaujiet viņiem izdarīt to ar jums! Nodibiniet savu valūtu, izdodiet savu pastmarku, aizsargājiet savu valodu! Uztaisiet sev karogu un paceliet to augstāk! Augstāk!" viņa dzied šajā dziesmā, kas koncertam piedod "revolucionāro punktu".
Intelekta balss
Bjorkai ir dots intelekts un unikāla balss, viņas koncerts ir radošā prāta pārliecinošākie svētki. Kas ir Bjorkas fenomens? Tas, ka jau 15 gadu - kopš albuma Debut izdošanas - viņa nodarbojas ar drosmīgiem eksperimentiem un revolūcijām, neatstājot popmūzikas teritoriju. Pat ja Bjorkas popularitāte, salīdzinot ar periodu 90.gadu beigās, ir samazinājusies, viņas autoritāte tikai augusi, bet viņa noteikti nav margināla parādība vai frīks. Viņa ir viena no centrālajām figūrām mūsdienu populārajā mūzikā, kurai šajā vidē izdevies izveidot un attīstīt savu unikālo skaņu un vizuālo pasauli.
Pastāv viedoklis, ka XXI gadsimtā veiksmīgākie dziedātāji būs tie, kuri savā daiļradē spēs apvienot modi, mākslu un mūziku. Šai formulai Bjorka atbilst ideāli. Viņai tērpus veidojuši gan Aleksandrs Makvīns, gan Marjans Pejoski - tieši viņš izdomāja "gulbja tērpu", kurā Bjorka 2001.gadā ieradās Oskaru pasniegšanas ceremonijā. Aiz sevis uz sarkanā paklāja viņa atstāja olas… "Daudziem tas nelikās smieklīgi. Visi par to runāja tā, it kā es būtu mēģinājusi uzvilkt Džordžo Armāni melno kleitu, bet man nekas nesanācis. Visi domāja, ka es mēģināju spēlēt pēc Holivudas ceremoniju noteikumiem. Protams, ka es to nemēģināju darīt!" saka dziedātāja.
Pērn Bjorka uzstājās lielkoncertā par godu Gugenheima muzeja Bilbao 10 gadu jubilejai. Viņas dzīvesbiedrs Metjū Bārnijs ir viens no nozīmīgākajiem amerikāņu laikmetīgajiem māksliniekiem. Kopā ar M.Bārniju Bjorka atveidoja galvenās lomas viņa filmā Drawing Restraint 9, viņa arī sacerēja filmas skaņu celiņu. Pirms tam dziedātāja uz lielā ekrāna bija redzama Larsa fon Trīra mūziklā Dejotāja tumsā, kuram arī komponējusi mūziku, - Kannu festivālā Bjorka saņēma balvu kā labākā aktrise.
Mutāciju pētniece
Bjorkas turneju koncerti notikuši gan operteātros (viņa uzstājās Londonas Karaliskajā (Koventgārdena) operā, bet netika Lielajā teātrī Maskavā), gan baznīcās (Svētajā kapelā Parīzē Bjorka dziedāja bez mikrofona). "Jūtos visērtāk, kad esmu nezināmā ielenkta," viņa reiz teica.
Arī katrs Bjorkas albums ir "ceļojums nezināmajā": diskā Volta ir gan modificēts hiphops (dažas dziesmas producējis "hiphopa oligarhs" Timbalends), gan eksperimenti ar ziemeļafrikāņu ritmiem un ķīniešu mūziku. Iepriekšējais Bjorkas albums Medulla bija vēl radikālāks - tas bija cilvēka balss mutāciju pētījums, vokālās mūzikas robežu paplašināšana. Koncertā Rīgā skanēs vairākas dziesmas no šā albuma, turklāt pirms Bjorkas arēnā uzstāsies vokālā grupa Cosmos. Albumā Medulla hitu tradicionālajā izpratnē nebija, taču dziesmu Oceania Bjorka atskaņoja Atēnu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā - viņa var atļauties pat tik drosmīgu žestu.
Melodijas zemapziņā
"Skatieties - šeit ir divu ielu krustojums. Šeit ir tik augsta ēka, tad viena iela pagriežas pa labi, bet otra - pa kreisi. Un tur atkal stāv ēka, bet tai jau ir cita forma. To visu es dzirdu savā mūzikā: ielas kļūst platākas un šaurākas… Tā piedzimst raksturi manās dziesmās. Mūzika man ir kā fakts, kā algebra. Citiem māksliniekiem mūzika saistās ar cilvēkiem un viņu balsīm, bet man gan ne. Man drīzāk tā saistās ar fiziku un matemātiku," uzsver Bjorka. Taču svarīgākais dziesmā viņai ir melodija, kas ir katras kompozīcijas sākumpunkts. "Galvā es vienmēr dungoju melodijas. Šajā ziņā esmu diezgan konservatīva un romantiska - es ticu melodijas spēkam. Ja man rodas laba melodija, es nekad necenšos to pēc iespējas ātrāk pierakstīt - ja es to aizmirsīšu un tad pēkšņi tā pie manis atgriezīsies, es zināšu, ka tā tiešām ir laba. Es ļauju zemapziņai rediģēt melodijas manā galvā," viņa stāsta.
Ielikt emociju
Bjorka atzīst, ka viņai nav pārliecības trūkuma ne par savu balsi, ne par melodijām: "Nedrošības sajūta ir problēma, kas raksturīga jauniešiem. Man svarīgākais ir saprast un pateikt dziesmā, ko es jūtu, ko vēlas mana sirds - es rūpējos par to, lai dziesmā pareizi "ieliktu" emociju. Mūzikai ir jābūt daļai no manas dzīves, tas ir manas pasaules atspoguļojums - mūzikai ir jābūt savienotai ar to, kas notiek manā dzīvē. Ja tā ir nodalīta, tad mūzika ir ne-dzīves apliecinājums," skaidro dziedātāja.
Īslandes sieviete, mūziķe, divu bērnu māte ar divām pārāk jutīgām ausīm - tā sevi patlaban raksturo pati Bjorka. Pasaule viņu uztver arī savādāk - "noslēpumainā princese" un "ekscentriskā īslandiešu feja" ir tikai dažas no tām klišejām, kas parasti asociējas ar šo mākslinieci. Viņa pati uz to reaģē mierīgi: "Mani interesē tas, kādā veidā pasaulē tiek pasniegtas dažādas īslandiešu lietas, kā tās tiek mārketētas - nez kāpēc mūs salīdzina ar elfiem un uzskata par naivu tautu. Esmu pret šādiem pieņēmumiem un uzskatiem. Es nekad presei neesmu stāstījusi, ka būtu redzējusi elfus. Es tos neesmu redzējusi! Jā, Īslande iedvesmojusi Tolkīnu uzrakstīt Gredzenu pavēlnieku - iespējams, šis fakts joprojām spēcīgi iedarbojas uz angļu valodā runājošās sabiedrības iztēli par to, kas ir Īslande."
"Bjorkai ir raksturīga absolūtā brīvība. To vēlas izjust ikviens klausītājs. Kad mēs dzirdam Bjorkas balsi, mēs iegremdējamies viņas brīvībā," saka grupas Antony & the Johnsons līderis Entonijs Hegertijs, kurš ar Bjorku iedziedājis divas dziesmas viņas albumam Volta. Iegremdēšanās seanss notiks jau nākamtrešdien.