Viņš teica, ka pilnībā piekrist Rīgas vicemēra un partijas LPP/LC līdera Aināra Šlesera pirms kāda laika paustajai idejai par iespēju tūristu piesaistei katru gadu organizēt dziesmu svētkus nevar, taču norādīja - koru un citu kolektīvu, kuros tiek ieguldīti salīdzinoši lieli valsts līdzekļi, potenciāls tiešām netiek pietiekami izmantots, un situāciju varētu mainīt.
"Katru gadu nevar rīkot vispārējos dziesmu svētkus, bet es domāju, ka mums ir šis resurss - kormūzika - un tas ir jāizmanto pilnīgi noteikti.. Valsts iegulda ļoti lielus līdzekļus kormūzikas attīstībā, pašvaldības it īpaši, uzturot daudzus korus. Ieguldījumam ir jānes atdeve. Rīgas pilsētas kultūras budžets ir ļoti liels, un pārsvarā līdzekļi tiek novirzīti amatiermākslas kolektīvu darbības nodrošināšanai. Tātad tiem jāsniedz arī rezultāts, darbojoties ne tikai kā brīvā laika pavadīšanas pulciņiem, kas reizi piecos gados gatavojas dziesmu svētkiem vai sniedz dažus atsevišķus koncertus savos kultūras namos," uzsvēra ministrs.
"Protams, ka nacionāla mēroga pasākumus mēs nerīkosim katru gadu, tas ir skaidrs, un, protams, ka mums ar Šleseru kā sarunas partneriem katram ir atšķirīga pieredze, taču mūsu uzskati tuvinās," raksturojot sadarbību ar galvaspilsētas vicemēru, norādīja Dālderis.
Turklāt, viņaprāt, arī kultūrā nav pareizi likt valstij finansēt ko tādu, kam nav savu skatītāju un kas neinteresē sabiedrību. Tā vietā vajadzētu panākt saprātīgu kompromisu starp komerciju un tā dēvēto augsto mākslu.
"Es domāju, ka ir jāpanāk saprātīgs kompromiss, un tas ir iespējams. (..) Manuprāt, mākslai, kurai nav savas publikas, sava skatītāja vai klausītāja, nav nekādas vērtības. Tai rodas vērtība brīdī, kad kāds to novērtē arī no malas, ne tikai pats radītājs. Un mēs esam vairākās jomās iedzīvojušies diezgan lielās problēmās šajā ziņā," atzina ministrs un piebilda, ka šie negatīvie piemēri saistīti ar atsevišķām teātra un kino izpausmēm, savukārt kā ļoti labu piemēru minot vizuālo mākslu, kurai Latvijā kopumā ir veiksmīgs tēls sabiedrībā, savs skatītājs un arī savs pircējs.
"Reizēm atsevišķās teātru, atsevišķās kino izpausmēs ir mērķis radīt produktu, nedomājot, vai kāds to gribēs skatīties vai ne. Arī mūzikā ir bijuši tādi piemēri. Tiek radīti ļoti interesanti darbi, bet jābūt arī racionālam pamatojumam - nevar mākslas darbs izmaksāt valstij 10 tūkstošus latu, bet ieņēmumi no biļetēm būt, piemēram, 300 latu. Šāda nerentabilitāte nav akceptējama," viņš uzsvēra.
Jau vēstīts, ka pēc straujās biļešu izpārdošanas uz pagājušajiem dziesmu un deju svētkiem ar ideju tos organizēt katru gadu klajā nāca toreizējais satiksmes ministrs, pašreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).
Viņš norādīja - ja Latvija definēta kā dziedoša valsts un uzsvērts, ka "mums patīk dziedāt un dejot", biļetes uz dziesmu un deju svētkiem tika pilnībā pārdotas krietni pirms koncertu sākuma. Šādā situācijā viņš ieteica nevis meklēt vainīgo un gausties par spekulantiem, bet organizēt svētkus biežāk, piemēram, katru gadu, izplatot biļetes arī ārzemēs.
Līdz ar to šādi lieli kultūras pasākumi varētu kļūt nevis par dotējamiem, bet peļņu nesošiem.
"Ir jādomā radoši," uzsvēra Šlesers un piebilda, ka īpaši svarīga šāda pieeja ir krīzes situācijā, no kuras ir jāmāk nopelnīt.