Lēna Meiere-Landrūta
šoreiz finālā izpildīs pietiekami stilīgu dziesmu Taken
by a Stranger, kurā viņa mēģina vokāli atdarināt Bjorku. Dana
International startēs otrajā pusfinālā un konkurēs ar Latvijas
duetu Musiqq. Kompozīcijas Ding Dong autore ir pati Dana
– skaņdarbs ieturēts Eirovīzijas tradīcijās, tas ir viegls un
šarmants diskošlāgeris ar vārdiem ivritā un angļu valodā. Taču
tādu kulta slavu, kādu savulaik pamatoti iemantoja Danas dziedātā
atbrīvotības himna Diva, šis opuss neiegūs.
Dīvas manifests
Dziesmā Diva un Danas International vēsturiskajā priekšnesumā 1998. gada konkursā Birmingemā bija viss, ko skatītāji gaida no Eirovīzijas, – melodiskums un melodramatisms, kičs, dīvas stāja, Žana Pola Gotjē darināta haute couture kleita ar spārniem un spalvām. Turklāt krāšņais melodramatisms bija jūtams gan Danas mūzikā, gan personībā – daudzi skatītāji bija pārliecināti, ka Eirovīzija simptomātiski sasniegusi kulmināciju, kad par konkursa uzvarētāju tika kronēts greznais transseksuālis no Telavivas. Tas bija zemākais un augstākais punkts vienlaikus – zemāk nav kur krist, taču pacelties augstāk arī nav iespējams. Diva ir dziesma – uguņošana, dziesma – triumfs, visu pasaules dīvu, Filipu Kirkorovu ieskaitot, manifests.
Dana ir saglabājusi
savas 1998. gada uzvaras recepti – pirms dažām nedēļām zvaigzne
atkal ieradās franču modes mākslinieka Žana Pola Gotjē darbnīcā
Parīzē, kur izvēlējās kleitu eirouznācienam. Ar kādu tērpu Dana
pārsteigs 2011. gadā? Šis noslēpums tiek sargāts rūpīgāk nekā
Keitas Midltones kāzu kleitas dizains. Danai ir 39 gadi, viņas pasē
ierakstīts vārds Šārona Koena. Bērnībā Dana bija jautrs zēns
Jarons Koens, kurš juta, ka patiesībā ir meitene. Dzimuma maiņas
operāciju jaunietis veica 21 gada vecumā Londonā. 90. gados sākās
Danas muzikālā karjera Izraēlā. Par piedalīšanos Eirovīzijā
viņa sapņoja kopš bērnības, kad 1983. gada konkursa tiešraidē
ieraudzīja Izraēlas dziedātājas Ofras Hazas – Tuvo Austrumu reģiona
popmūzikas leģendas – priekšnesumu.
Uz eiroringu – Blue
Lielbritāniju konkursa finālā ar dziesmu I Can pārstāvēs puišu kvartets Blue – viena no komerciāli veiksmīgākajām XXI gadsimta sākuma britu grupām. Neilgi pirms Eirovīzijas Blue viesojās Rīgā un sniedza nelielu koncertu restorānā Ciro's Pomodoro. «Sevi mēs neuztveram pārāk nopietni, bet konkursu gan,» mūziķi teica Latvijas žurnālistiem. Pēc sešu gadu prombūtnes Blue dalībnieki iecerējuši ar Eirovīzijas kuģi iestūrēt atpakaļ mūzikas apritē un nosvinēt ansambļa desmit gadu jubileju. «Eirovīzija ir vislielākais televīzijas projekts pasaulē!» viņi atgādināja.
«Kas notiek
ar mūsu pasauli?! Mēs dzīvojam laikā, kad pat puišu grupu smukulīši
vairs nedzied šķībi!» par Blue teicis sers Eltons Džons
un 2002. gadā ar šo kvartetu ierakstīja savas 1976. gada balādes
Sorry Seems to Be the Hardest Word jauno versiju. Šī dziesma ir
Blue lielākais hits un vizītkarte. «Viņu sejas kļuvušas bārdainākas,
muskuļi – lielāki,» grupas Blue dziedātāju vizuālās
pārvērtības nesen raksturoja laikraksts The Guardian. Slavas
gadi ir pagātnē, taču Blue cer uz labu rezultātu Eirovīzijā,
kaut gan puiši žēlojas, ka dzimtenē viņu dziesma I Can netiek
spēlēta pat raidsabiedrības BBC radiostacijās. Tieši BBC izvēlas,
kurus mūziķus sūtīt uz ikgadējo «eiroringu». I Can ir
tradicionāls ēdiens, kādu var servēt šāda formāta kolektīvs,
– patosa pilns teksts un smieklīgas, klišejiskas deju kustības
uz debesskrāpja jumta, no kura paveras fascinējoša Londonas panorāma
(skatieties klipu mājaslapā eurovision.tv).
Meistars nerāda klasi
Pagājušajā nedēļā Rīgu apmeklēja arī Krievijas sūtnis Eirovīzijā – 23 gadus vecais dziedātājs un aktieris Aleksejs Vorobjovs, kurš gatavojas iekarot ārzemju tirgu ar vārdu Alekss Sperovs. Viņš ir televīzijas zvaigzne – pērn duetā ar olimpisko spēļu čempioni daiļslidotāju Tatjanu Navku Aleksejs uzvarēja televīzijas šovā Ledus un uguns liesma, kura dalībnieki gan dejo, gan slido. Eirovīzijas kontekstā viņš piesaista papildu interesi, pateicoties savas dziesmas Get You līdzautoram RedOne jeb Nadiram Hajatam, kurš patlaban ir pieprasītākais producents popmūzikā.
Viņa panākumu
sarakstā – Lēdijas Gāgas hiti Poker Face, Bad
Romance, Alejandro, Judas un citi. Radiostacijās
skanošais Dženiferas Lopesas hits On the Floor, kurā izmantots
Lambadas fragments, arī ir RedOne darbs. Viņš «ražo» dziesmas
Ašeram, Enrikem Iglesjasam, Mikam, Milēnai Fārmerei, Pussycat
Dolls sejai un balsij Nikolai Šērzingerei. RedOne producē nākamo
grupas U2 albumu. Taču Alekseja Vorobjova dziesma Get You sagādā
pamatīgu vilšanos – tas ir ļoti viduvējs skaņdarbs, trīs minūtes
absolūti pelēkas muzikālās masas. Meistara haltūra? Lēdijai Gāgai
viņš neko tādu neatļautos piedāvāt. Maksātspējīgam krievu klientam
– kāpēc ne?
Dodiet fīlingu!
Dueta Musiqq liktenis konkursā nav prognozējams. Iespējams, dziesma Angel in Disguise ir Emīla Balcera un Marata Ogļezņeva labākais veikums. Pirms nedēļas Musiqq sniedza savu pirmo lielo koncertu Rīgā – Sapņu fabrika bija pārpildīta. Emīlam un Maratam pagaidām nepietiek oriģinālrepertuāra, lai uz saviem pleciem iznestu visu koncertu. Viņi to arī neslēpj. «Būs kaverversijas un remiksiņi,» – šis brīdinājums skanēja visai biedējoši. Skanēja dziesmas Dzīve izdodas «angļu variantiņš» Dance with Somebody, jo tam ir «cits fīlings». Koncertā Musiqq skanējums bija blīvs un pietiekami moderns, sakausēts no roka, R&B, soulmūzikas un hiphopa.
Emīla Balcera balss, kas tiek plaši slavēta grupas cienītāju aprindās, prasa turpmāko «slīpējumu»: tēlot Džo Kokeru, ja vari būt viņa mazdēls, ir forši, taču labāk vēl pamācīties, kā ar savām vokālajām dotībām rīkoties lietderīgāk un mākslinieciski augstvērtīgāk. Pretējā gadījumā visas dziesmas skanēs absolūti vienādi neatkarīgi no «fīlinga». «Pirms Musiqq es biju citā grupiņā – Device –, un smukāko dziesmiņu mēs parāvām līdzi,» teica Marats Ogļezņevs koncerta apmeklētājiem. Sāka skanēt Stinga šedevra Fragile interpretācija. «Stings ir kruts džeks! Baigais draugs,» piebilda Emīls.
Secinājums pēc šova: jo mazākā devā uzņemsiet Musiqq daiļradi, jo labāks būs priekšstats par to. Eirovīzijā Emīlam un Maratam būs trīs minūtes un viena laba dziesma. Vēl ir svarīgi, ka Musiqq dalībnieki ļoti patīk meitenēm un paši sev, to apliecina grupas pašnovērtējums: «No desmit – desmit!» Taču Eirovīzijā, kā zināms, maksimālais punktu skaits ir 12.