Nedaudz iešķības, tomēr mīlīgas koka mājeles satupušas gar bruģētu ielu, pa kuru regulāri kursē tramvajs. Uz tā sliedēm… pogas! Jeb Zuksera ordeņi. Stāsts par bērnības priekiem un pārdzīvojumiem, īstiem varoņiem un patiesiem draugiem jau no 6.oktobra kinoteātrī Rīga — tur sāks demonstrēt režisora Edmunda Jansona animācijas filmu Pavasaris Vārnu ielā, kas veidota pēc Jāņa Grīziņa grāmatas Vārnu ielas republika motīviem. Animācijas filmiņa jau nominēta Lielajam Kristapam piecās kategorijās — labākā animācijas filma, labākais režisors, labākais animācijas mākslinieks, labākais skaņu režisors un labākais komponists.
Pieteikts kā animācijas mūzikls, Pavasaris Vārnu ielā aizved nedaudz vairāk nekā divdesmit minūšu ilgā ceļojumā bērnībā, kad viss notika pa īstam — arī bēgšana no indiāņiem. Īpašu garšu tai piedod mūzika, kuru veidojuši Latvijas mūzikas skatuves atzīti varoņi — vispirms Ingus Baušķenieks, vēlāk noslēguma karkasu uzbūvējis Edgars Šubrovskis.
Kauslis sapņotājs
Grāmata Vārnu ielas republika ir gandrīz vai himna bērnībai vairākām paaudzēm rīdzinieku. Edgars Šubrovskis puspajokam, pusnopietni aģitē — visiem jāizlasa šī grāmata! Lai arī viņa bērnība bijusi krietni vēlāk nekā animācijas filmiņā attēlotie notikumi, nav bijušas grūtības identificēties ar tajā redzamajiem bērneļiem. "Bērnībā dzīvoju Tallinas ielā, mums bija tāds kārtīgs bērnu bars, kādi padsmit gabali. Bija jāizkaujas ik pa laikam, jāapvainojas. Reiz Seržikam pārsitu mēli, spēlējot hoķi ar naglainiem dēļiem un konservbundžu. Atbrauca ātrie un sašuva to čūskas mēles šķelto galu atkal kopā. Pēc tam pārējie puikas mudināja šo atriebties, biju jau gatavs saņemt sodu, bet man augstsirdīgi piedeva, jo nebiju to izdarījis tīšām," atminas mūziķis.
Galvenais animācijas mūzikla Pavasaris Vārnu ielā varonis ir kautrais Janka, kuru vai uz pusēm plēš vēlme būt kopā ar draudzenīti Zelmu, taču tajā pašā laikā viņam negribas krist par apsmieklu kaimiņsētas puikām. Nebūt ne biklais Šubrovskis, rakstot dziesmas šim tēlam, tomēr radis kopējo stīgu: "Janka ir sapņotājs — grāmatu lasītājs un fantazētājs, un šī īpašība gan man piemīt. Turklāt teksti (autore Inga Ābele — Dž.T.) jau bija gatavi, un, manuprāt, labi, tāpēc strādāt bija viegli."
Lustīgais kopdarbs
Edgara Šubrovska sadarbība ar Edmundu Jansonu nav bijusi nejauša — abi iepazinušies, strādājot reklāmas lauciņā. "Noskatījos viņa filmu Čiža acīm, likās lieliska. Edmundam patika Hospitāļu iela. Kad diviem radošiem cilvēkiem patīk tas, ko otrs dara, sadarbība ir tikai laika jautājums," pārliecināts Šubrovskis. Šī nav pirmā reize, kad rakstīti "pasūtījuma darbi" — savulaik tapusi gan mūzika
Sākotnēji mūziku animācijas filmai rakstījis Ingus Baušķenieks, tomēr Edmunds Jansons pieaicinājis arī Šubrovski, lai viņš radītu īsto noskaņu. Saņēmis mantojumā Baušķenieka radītās melodijas (filmā skan viena no tām), Hospitāļu ielas līderis ķēries pie jaunu dziesmu sacerēšanas. Speciāli filmai radīts projekts Zigomārs un Bronikūrs, tā dalībnieki Edgars Mākens (Gaujarts), Saņok Ska (Kuchenbeat) un Oksana Ozola (meitene, kura ne tikai skaisti dzied, bet arī spēlē zāģi! — raksturo Šubrovskis) pamatīgi palīdzējuši ar skanējumu. "Mēs ļoti daudz runājām un spriedām, kādām emocijām jābūt dziesmās, kādi instrumenti būtu labākie, kāds aranžējums… Tas bija tāds kārtīgs kopdarbs, process bija ļoti radošs un patīkams," Šubrovskis uzsver kolēģu pienesumu mūzikas tapšanā.
Lai arī termiņš nav bijis īpaši liels — pusotra mēneša —, tas devis patīkamu spiedienu. "Nopietnības tur bija maz, tik vien kā pienākuma apziņa, taču process gan bija ļoti lustīgs," atceras Edgars Šubrovskis.
Jāatzīst — lai arī var identificēt laiku, kad notiek Grīziņkalna strādnieku bērnu piedzīvojumi, mūzika pirmajā brīdī samulsina — vienkārša, taču īpatnējiem ritma risinājumiem izcakota, tajā ieskanas gan klezmeru motīvi, gan dienvidtautu mūzikas iezīmes.
Šubrovskis apzināti iespaidojies no pagājušā gadsimta sākuma mūzikas. "Paklausījos vecos ierakstus — Zāru Leanderi, Utjosovu, kurš savā džezā izpilda populāras XX gadsimta sākuma ielu dziesmas, — tur viss ir," atklāj Šubrovskis un piebilst, ka, protams, likts klāt arī no sevis.
Pagaidām Edgara Šubrovska pienesums kinonozarē galvenokārt aprobežojies ar neliela formāta darbiem — mūzika īsfilmām, tagad animācijas filmām. Ko tad, ja piedāvātu sacerēt mūziku pilnmetrāžas filmai? "Skatoties, kas piedāvā un kāda filma. Bet principā, jā, labprāt!" viņš atbild.
***
Lielā Kristapa nominācija Labākais komponists
Ingus Baušķenieks, Edgars Šubrovskis — Pavasaris Vārnu ielā
Kārlis Auzāns — Medības
Satellites LV — Sesils
Aleksejs Aigi — Akts
Andrus Mamontovs — Nevajadzīgie ļaudis