Tie, kuri skatās, bola acis un pūš: ak šausmas, kāds līmenis! Tie, kuri neskatās, nekavējoties pārējiem paziņot, ka šāds kultūras surogāts viņus nesaista, nākamajā rītā zagšus iemet aci ziņu portālos, lai noskaidrotu rezultātus. Latvija šogad iekļuvusi finālā! Kopā ar 25 citām Eiropas valstīm cīnīsies par uzvaru. Pirātiņi, kā pašmāju balsotāju Eirovīzijai deleģēto muzikālo apvienību Pirates of the Sea 2.pusfināla tiešraidē mīlīgi dēvēja komentētājs Kārlis Streips, dziedāja: "With a hii hii hoo and a hii hii hey!/We"re hoisting the flag to be free/ We will steal the show, Jolly Rogers go/We are wolves of the sea!"* Vai kādam ir nojauta, ko pirātiņi ar to Eiropai gribējuši vēstīt? Ko vēstīt gribējusi Albānija, dziedot par laikā ieslodzītām sirdīm, Bulgārija, dziesmā lūdzoties - dīdžej, aizved mani no šīs diskotēkas, Malta - uzraujot potenciālo naktsklubu hītu par vodku? Kā pārsaldinātai košļenei vairums dalībnieku savu dziesmu melodijai pielipinājuši bezjēdzīgus, neko neizsakošus dziesmu vārdus. Košļenes ietinums (tērpi) šogad modē no spīguļojoša lateksa un mulenrūžas - sarkans, melns, zelts. Jūs atceraties, kurš bija kurš? Kurš ko dziedāja? Dienas interneta portālā, noskatoties Eirovīzijas abus pusfinālus, kāds Dihlofoss raksta: "Lielākā daļa, un es tajā skaitā, šo konkursu jau sen skatās kā sporta sacīkstes. Tas arī ir tas, kas piesaista. Vai tad mums ir svarīgi kā tiek gūti vārti - vai cūcene, vai iebakstīta ripa kaut kur no burzmas vārtu priekšā, vai arī pretinieks pats iesitis bumbu vārtos - viss vienalga, ka tik vārti un rezultāts!" Citi komentētāji kaunināja pirātus un citu valstu dziedātājus par balagānu. Sociologs Viesturs Celmiņš jautā: "Tagad ir tik debili kā nekad?" Un atbild: "Nē, taču!" Viņaprāt, Eirovīzija vienmēr bijis karnevāls, kam tiek liela sponsoru nauda un popularitāte tieši tādēļ, ka tas neskar politiski un sociāli jūtīgas un eksistenciāli nozīmīgas tēmas. Dzied par naudu, varu, seksu. "Jo to var sagremot katrs." Ar katru gadu pieaug Eirovīzijas dalībnieku skaits. Šogad piedalās jau 43 valstu pārstāvji. Iekļūt Eirovīzijas klubiņā steidz aizvien jaunas valstis. Mediju eksperte Anda Rožukalne domā: "Iekļūšana Eirovīzijas klubā apliecina ne tikai to, ka kāds var nodziedāt dziesmu. Tā ir kā sava veida iniciācija jaunai pastāvēšanas pakāpei." Ja tu esi Eirovīzijā, tu esi Eiropā!
Brāļojas, izrāda simpātijas
Redzot, ka Eirovīzijas otrajā pusfinālā daudz Balkānu valstu, bija pamats satraukumam par savējiem - tad jau skaidrs - pirātiņi netiks! Ierasts, ka kaimiņi balso par kaimiņiem, ja kaimiņu ir daudz... Pēc V. Celmiņa stāstītā, pētījumi liecina: konkursantu novērtējums un uzvara ļoti bieži balstās tā sauktajā koalīciju balsojumā. Tā, piemēram, no 1975. līdz 1980.gadam Lielbritānija balsoja par Franciju ar vidējo balsi 6,8 un 6,3. Savukārt, no 1986. līdz 1990.gadam izveidojās Kipras - Grieķijas un Dānijas - Zviedrijas koalīcijas. Ar nelieliem pārtraukumiem un svārstībām tās eksistē un regulāri aktivizējas līdz pat šodienai. "Aktuālākais patlaban ir "Vikingu bloks," ievērojis V.Celmiņš. Dānijas un Zviedrijas izsenai partnerībai 1996.gadā pievienojās Īslande, Norvēģija un Igaunija. 2001.gadā šim blokam ar saviem konsekventiem balsojumiem pievienojās arī Latvija, Lietuva un Somija. Baltijas valstis vienmēr savas balsis velta cita citai. Reizēs, kad pašiem nav cerību uzvarēt, Latvijas skatītāji tur īkšķus par kaimiņiem. Un priecājas, ja kāds no viņiem pietuvojas uzvarai, kā tas bija 2001.gadā, kad Eirovīzijā uzvarēja Igaunijas duets - Tanels Padars un Deivs Bentons. Pēdējos gados par spēcīgu "balsošanas mašīnu" izveidojies arī "Balkānu bloks" ar Horvātiju, Maķedoniju un Slovēniju, kā arī "Varšavas pakts" ar Krieviju, Poliju un Ukrainu. Dāvinot cita citai savas balsis, valstis apmainās ar uzmanības un cieņas apliecinājumiem.
"Var teikt, ka Eirovīzija ir iespēja saskatīt Eiropas īstos kaimiņus," saka V.Celmiņš. "Ņemot vērā balsojuma milzīgos apjomus, koalīciju balsojums parāda, kāda būtu vēlamā Eiropa iedzīvotāju acīm." Savukārt A.Rožukalne domā, ka uzvara konkursā ir kolektīvas identifikācijas, brāļošanās un simpātiju fenomens, kas uzveic tādus argumentus kā "viņiem paveicās!" vai arī "mākslinieka smagais darbs vainagojās panākumiem!" Eirovīzijas skatītājiem un balsotājiem šī ir iespēja izjust piederības sajūtu kādai grupai - veiksmīgas, progresīvas, mūsdienīgas un starptautiskā līmenī akceptētas. Tādas grupas, kas ir visu uzmanības centrā, lai arī ar prāvu noliedzēju un kritiķu pulciņu. "Eirovīzija pamazām kļuvusi par vienu no nedaudzajām kolektīvajām pieredzēm, kurā mēs varam sajust ikdienā diezgan papluinīto nacionālo vai valstisko identitāti. Salīdzināt sevi ar citiem," uzskata A. Rožukalne.
Kā gūt uzvaru?
V.Celmiņš novērojis, ka stabilo koalīciju valstis piedomā: kā jāizskatās, lai mēs patiktu un nepieviltu savus ilgadējos balsotājus? "Neviens nevēlas riskēt ar vecām, sūri nostiprinātām aliansēm un ar nepieņemamu uzstāšanos sarūgtināt uzticīgos partnerus, spiežot tos "laist pa kreisi", tas ir, balsot par citiem - piemēram, jaunpienācējiem. Dalībniekiem un menedžeriem no jauniņo vidus, kuri tāpat lauza galvu pa popularitātes inženēriju, savukārt jādomā, kā izrauties no koalīciju balsojuma tirānijas ar negaidītu vai pavedinoši trāpīgu uznācienu. Tāds bija, piemēram, Ukrainas gadījums. Vai varbūt labāk uzstāties nacionāli atpazīstami un cerēt, ka tas ļaus nekavējoties nodibināt draudzību ar esošiem blokiem. Tāda bija, piemēram, Latvijas pievienošanās "Vikingu koalīcijai" - drīz sekoja uzvara - MarieN iznāciens 2002. gadā bija satriecošs! - V.?Celmiņš domā, ka Eirovīzijas arvien pieaugošais dalībnieku skaits un balsojuma apmēri stāsta par Eiropu vairāk nekā gribētos. "Jocīgi tomēr ir tas, ka šis pasākums nes Eiropas vārdu. Eiropa taču izsenis lepojas ar savu kultūru." Jāatzīst gan, ka šis ir vienīgais pasākums Eiropā, kas var lepoties ar tik plašu auditoriju. Malā stāvētājam būt grūti. "Vienalga, vai tev Eirovīzija patīk, vai arī esi snobs, kas to kritizē, tu esi tajā visā iekšā," saka V.Celmiņš.
Svinības pašiem sev
"Tu vari sēdēt savā Kuldīgā pie televizora ar čipsu paku rokā un skatīties, kā dzied 43 Eiropas valstis. Tas taču ir kaut kas!" par Eirovīzijas bezrūpīgo, karnevālisko seju, kas lielu sabiedrības daļu vilina un apskurbina kā sidrs lauku zaļumballē, saka V.Celmiņš. Viņaprāt, nav pareizi Eirovīzijai pārmest banalitāti. Ja Eirovīzijā uz skatuves kāds kāptu ar nacionālajā kultūrā kanonizētu priekšnesumu, vai arī māk-slinieciski augstvērtīgu, daudzslāņainu sniegumu, viņš izgāztos. Labs piemērs ir Arnis Mednis, kurš 2001. gadā ar dziesmu Too Much palika 18.vietā. "Visi, kuri mēģinājuši šim pasākumam pieiet pārāk nopietni, ir apdedzinājušies," saka V.Celmiņš. Savukārt A.Rožukalne ir pārliecināta, ka Eirovīzija ir viens no lielākajiem rituāliem, ko piedāvā mediji. "Rituālā jau neviens pārāk neapspriež notiekošā jēgu un nepieciešamību, jo rituāla uzdevums ir būt par instrumentu kāda mērķa sasniegšanai. Cita iemesla dēļ taču mēs nebūtu ar mieru katru pavasari piedzīvot vairākpakāpju vilšanos - dziesmās, tērpos, pašā norisē." Kāpēc mēs tomēr skatāmies šo iepriekš paredzamo un būtībā ļoti garlaicīgo, vienveidīgo šovu? "Mums acīmredzot vajadzīgas kādas īpašas sajūtas, ko palīdz sasniegt Eirovīzijas kņada!" Kuru gan nemāc ziņkārība: kāds karnevāls un tā dalībnieki būs šogad? "Šim televīzijas koncertam ir jāpiešķir lielā svarīguma nozīme. Citādi tiešām nav nekādas jēgas," uzskata A.Rožukalne. Viņasprāt, tie ir televīzijas radīti svētki ar visiem svētku atribūtiem: kopības sajūtu, prieku, pārsteigumiem, gaidīšanu un vienošanos globālā balsojuma aktā.4
* Ar hai hai hou un hī hī hei/ mēs paceļam brīvības karogu/ Visu uzmanību pievērsīsim sev, Jautrais Rodžer, uz priekšu!/ Mēs esam jūras vilki! (tulk. no angļu val.)
***
Kādas ir Pirates of the Sea izredzes finālā?
Marija Naumova
2002.gads, 1.vieta
Tā kā esmu ārzemēs, diemžēl Pirates of the Sea Eirovīzijas pusfināla uzstāšanos neredzēju, taču šorīt man kāds pateica, ka viņi tikuši finālā. Tā ka - es viņus tiešām apsveicu! Par finālu tādēļ neko neprognozēšu, taču no visas sirds novēlu viņiem veiksmi! Pats galvenais, ko varu ieteikt: uzkāpjot uz skatuves, nevajag baidīties, tad viss būs kārtībā.
Mārtiņš Freimanis
2003.gads, grupa F.L.Y., 24.vieta
Tas, ka pirāti iekļuva finālā, ir tikai likumsakarīgi. Uz visa tā cirka fona viņi izskatījās patiešām labi un sakarīgi. Par finālu runājot, nezinu, kā viņiem ies. Grūti prognozēt. Manuprāt, viņi varētu iekļūt pirmajā desmitniekā. Lai tikai saņemas un sper kāju grīdā! Bet Eiropa lai par viņiem nobalso!
Ivo Fomins
2004.gads, duets Fomins & Kleins, 17.vieta
Uz tā visa fona mūsu pirāti bija tīri forši, nekādas vainas. Turklāt no viņiem nāca tāds īpašs strāvojums, un tas ir galvenais. Man prieks, ka viņi tikuši finālā. Vakar lielajai Eirovīzijai pievērsos pirmo reizi, un secināju, ka viņiem cīnīties bija samērā grūti - priekšnesumi bija baigi labie. Taču, tā kā viņi tikuši finālā, acīmredzot viss ir kārtībā. Prieks par viņiem! Jo īpaši tādēļ, ka priekšnesums, ko viņi parādīja Belgradā, ir daudz labāks, nekā Ventspilī. Novēlu viņiem uzvaru!
Kārlis Būmeistars
2005.gads, duets Valters & Kaža, 5.vieta
Diemžēl ceturtdienas vakarā man bija koncerts, tādēļ no Eirovīzijas pusfināla redzēju tikai balsošanu. Taču man ir patiess prieks, ka Pirates of the Sea iekļuva finālā. Ja man jautā par kāda, šajā gadījumā - pirātu - izredzēm, es teikšu tā: šādos pasākumos uzticos tikai bukmeikeru prognozēm, jo tās ir gandrīz simtprocentīgi precīzas, vismaz beidzamajos trijos četros gados pavisam noteikti. Viņi ļoti precīzi pateica, ka mēs ar Valteru būsim piektie un ka grupa Cosmos būs zem divdesmitās vietas. Kā zināms, tas arī piepildījās. Par pirātu izredzēm pagaidām neesmu interesējies, taču, ja sestdien laikus atgriezīšos no koncerta, noteikti paskatīšos gan bukmeikeru prognozes, gan finālu. Pagaidām varu viņiem novēlēt veiksmi un izdošanos.
Jānis Šipkevičs
2006.gads, Cosmos, 16.vieta
Ļoti priecājos par pirātu panākumiem. Kā katram latvietim, man Eirovīzijas pusfināls bija līdzjušanas vakars. Galīgi neesmu pareģis, taču ceru, ka finālā pirātiem veiksies. Būdams latvietis, priecāšos, ja viņiem izdosies!
***
Kā tapa Pirates of the Sea
Neapšaubāmi, formācija jeb projekts Pirates of the Sea, kas pārstāv Latviju starptautiskajā dziesmu konkursā Eirovīzija 2008, īsā laikā iekarojusi diezgan lielu popularitāti. Taču samērā miglaina ir šā projekta tapšana, jo neviens no dalībniekiem nav publiski stāstījis, kā pirāti tapuši.
Latvijas televīzijas pārstāve Baiba Saleniece zina teikt, ka viss esot sācies ar Roberto Meloni. "Kad zviedru autori iesniedza dziesmu Wolves of the Sea nacionālās atlases konkursam un tā tika starp 20 labākajām, viņi sāka domāt, kurš to varētu izpildīt. Pirmais tika uzrunāts Roberto Meloni - pagājušā gada projekta Bonaparti.lv dalībnieks, un viņš jau salasīja klāt pārējos: Aleksandru Kurusovu un Jāni Vaišļu." Baiba arī atgādina, ka Ventspilī nacionālās Eirovīzijas laikā grupai bija citi bekvokālisti. "Kad pirāti uzvarēja un sāka domāt par uzlabojumiem, iepriekšējo bekvokālistu vietā tika paņemts Oskars Zaļkalniņš un Candy." Sākotnēji pirātu menedžere iesaistīties projektā esot piedāvājusi dziedātājai Lienei Šomasei, taču viņa aizņemtības dēļ atteikusies.