Elektroniskais skābeklis

Piemēram, Maskavas 850 gadu jubilejā viņu bija atnākuši klausīties 3,5 miljoni cilvēku. Arī pirms tam Hjūstonā un Parīzē sasniegtie apmeklējuma rekordi piederēja Žāram. Mūziķis bijis mērķtiecīgs jau kopš agras jaunības — paralēli dažādu virzienu mūzikai viņš studējis jurisprudenci un ekonomiku. Lai nopirktu savas pirmās studijas aparatūru, viņš pārdeva savas gleznas. 1981.gadā Žārs kļuva par pirmo rietumu mūziķi, kurš uzstājies Ķīnā. 1986.gadā viņam vajadzēja kļūt par pirmo, kurš saspēlējies ar cilvēku atklātā kosmosā, bet šo plānu izjauca Space Shuttle Challenger katastrofa. 23.novembrī Žārs uzstāsies Arēnā Rīga. Arī šeit viņam līdzi būs tehnisko darbinieku jūra, kas Rīgā ieradīsies ar trim autobusiem, tehnika tiks vesta trīs kravas automašīnās. Pusotru mēnesi pirms koncerta izdevās mākslinieku sazvanīt. Pirms sarunas menedžeris gan pieteica, ka sarunas garums ir strikti ierobežots, jo parasti Žārs šādas intervijas nesniedzot vispār. Tātad laikam jāuzskata, ka ir palaimējies.Uldis Rudaks. Latvijā jūsu mūzika pazīstama jau kopš septiņdesmitajiem gadiem, jo atšķirībā no daudziem citiem rietumu mūziķiem jūs, pēc cenzoru domām, šķitāt Padomju Savienības iedzīvotājiem pietiekami nekaitīgs — Rīgas vinila plašu fabrikā, kas tagad diemžēl likvidēta, pat tika saražotas trīs jūsu plates. To vidū arī albums Oxygene, ar kura programmu apciemosiet Rīgu. Žans Mišels Zārs. Kaut esmu uzstājies daudzās pasaules vietās, es patiešām ļoti gaidu šo koncertu, jo tā būs mana pirmā viesošanās Latvijā. Zinu, ka pie jums un citās bijušajās Padomju Savienības daļās mans albums savulaik bija viens no brīvības simboliem. Šis man ir īpašs projekts, atšķirīgs no milzīgiem koncertiem, jo tajā izmantoju lieliskus instrumentus — pirmos sintezatorus, ko jau varētu dēvēt par leģendāriem, pat par elektroniskās mūzikas mitoloģiju. Tie būs oriģinālie instrumenti, ar kuriem Oxygene savulaik tika ierakstīts. Šo instrumentu skaņa ir brīnišķīga un specifiska. Mēs nelietojam datorus vai kādus citus palīglīdzekļus. Būs arī daudz vizuālu elementu uz skatuves. U.R. Jums patiešām izdevies līdz mūsu dienām darba kārtībā saglabāt šos instrumentus, ko lietojāt vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem? Ž.M.Ž. Tieši tā. Uz skatuves esam četri, un mums ir sešdesmit līdz septiņdesmit instrumentu. Es domāju, ka neviens nekad nav uz skatuves spēlējis tik daudz elektronisko instrumentu. Šo sešdesmito un septiņdesmito gadu sintezatoru skaņa ir patiešām interesanta un īpaša, ko mūsdienu instrumenti nespēj atdarināt. Tehnika attīstās, tomēr jebkura klasiskā mūziķa sapnis joprojām ir spēlēt Stradivāri, roka ģitāristiem leģendas ir Les Paul Gibson un Fender Stratocaster. Un tādas pašas leģendas šodien ir šie vecie sintezatori. Spēlējot ar datoriem, daudzas lietas var saprogrammēt un samiksēt — tas ir interesanti, bet mēs gribam cilvēkiem sniegt priekšnesumu, kas nav datorizēts un izklausās tieši tā kā septiņdesmitajos gados. Mūsdienās vairs nav aktuāli ar laika mašīnu pārcelties nākotnē, jo viss, pēc kā cilvēki savulaik tiecās, jau sasniegts, un ir skaidrs, ka šīs civilizācijas saglabāšanai laiks spert dažus soļus atpakaļ. Mēs piedāvājam laika mašīnu, ar ko pārcelties pagātnē. U.R. Vai izmantosiet arī akustiskos instrumentus — bungas vai basģitāras? Ž.M.Ž. Oxygene ir komponēts un ierakstīts tikai ar elektroniskajiem instrumentiem, tāpēc šai projektā arī nekādi akustiski instrumenti netiks izmantoti. Kad sniedzu koncertus zem klajas debess (ar tādu kādudien, cerams, atbraukšu arī uz Latviju), es spēlēju savus elektroniskos instrumentus kopā ar simfonisko orķestri, bet šoreiz izvēlos mazākas vietas, lai sniegtu koncertus intīmākā gaisotnē un ļautu šos antīkos instrumentus cilvēkiem ne vien dzirdēt, bet arī tuvāk apskatīt. U.R. Pastāstiet par Oxygene radīšanu? Ž.M.Ž. Es biju apsēsts ar domu uzcelt tiltu starp rokmūziku un klasisko mūziku ar elektronisko instrumentu palīdzību. Ar lielformāta klasiskās mūzikas skaņdarba dramaturģiju un ar melodijām un ritmiem, kas raksturīgi popam un rokmūzikai. Albumu ierakstīju astoņos mēnešos savā virtuvē. Nosaukums un uz vāka redzamais mākslinieka Mišela Granžē gleznotais galvaskauss, kas pārklāj zemeslodi, norāda, ka ar šo albumu gribēju sniegt arī ekoloģisku vēstījumu — tajos gados cilvēkiem tik daudz nerūpēja zemeslodes nākotne, jo civilizācijas veicinātā piesārņojuma un dabas procesu iegrožošanas radītās briesmas neviens vēl īsti neapzinājās. Toreiz visi nākotnē lūkojās daudz pozitīvāk, bet šodien mums ir krietni drūmākas domas par planētas nākotni, jo par apkārtējo vidi esam sākuši rūpēties pārāk vēlu. U.R. Astoņdesmitajos gados pie mums īpaši populārs bija jūsu albums Rendez-Vous. Vai Oxygene programmā, kas albumā skan nepilnas četrdesmit minūtes, kaut kur neizdosies iestarpināt kādu skaņdarbu no tā? Piemēram, Lū Rīds, kad uzstājās Rīgā ar sava albuma Berlin programmu, koncerta beigās tomēr nospēlēja arī klasiskos Satellite Of Love un Rock"n"Roll. Ž.M.Ž. Varbūt mēs atgriezīsimies Latvijā nākamajā turnejā ar citu projektu un tad noteikti nospēlēsim kaut ko no Equinoxe, Rendez-Vous un jaunajiem skaņdarbiem, bet šoreiz mēs vēlamies piedāvāt Oxygene piedzīvojumu kā vienotu veselumu ar īpaši sagatavotu scenogrāfiju, kam līdzīgu izmanto teātrī un operā, miksētu ar modernām tehnikām — ekrāniem un spoguļiem. Šis koncerts būs īpaša dāvana Latvijas publikai.