Pagājušajā sestdienā, 31. maijā, tika atklāts 36. Ravennas festivāls. Ik vasaru šajā Itālijas pilsētā var baudīt bagātīgu un oriģinālu klasiskās un neakadēmiskās mūzikas, teātra, literatūras un vizuālās mākslas, kā arī starpžanru notikumu programmu. Šoreiz festivāla atklāšana pagāja itāļu diriģēšanas granda Rikardo Muti zīmē – viņš dzīvo Ravennā, un viņa dzīvesbiedre Kristīna Macavillāni-Muti ir festivāla dibinātāja un goda prezidente.
Skaistums skaidrībā
Ravennas festivāla pirmajā vakarā maestro Muti un viņa izveidotais Luidži Kerubīni jauniešu orķestris, kurā spēlē jaunie talanti no visas Itālijas, atskaņoja Ludviga van Bēthovena uvertīru Koriolāns un Septīto simfoniju, kā arī Volfganga Amadeja Mocarta Ceturto koncertu vijolei un orķestrim. Solo spēlēja lieliskais itāļu vijolnieks Džuzepe Giboni – 2021. gadā divdesmit gadu vecumā viņš uzvarēja prestižajā Paganīni konkursā Dženovā. Rikardo Muti ļoti patīk strādāt ar jaunajiem mūziķiem, un Kerubīni orķestris viņa vadībā neatpaliek no labākajiem simfoniskajiem kolektīviem Eiropā. Maestro Muti diriģētajos koncertos vienmēr ir dzirdama domas un vēstījuma skaidrība, un šajā skaidrībā uzmirdz mūzikas skaistums.
Vijolnieks Džuzepe Giboni spēlē solo Mocarta Ceturtajā koncertā vijolei un orķestrim. Foto – Marko Borelli
Pēc 31. maija koncerta Rikardo Muti tika pasniegta dižā itāļu baritona Pjēro Kapučilli (1929–2005) vārdā nosauktā balva. Diriģents to saņēma no dziedātāja meitas Patrīcijas Kapučilli rokām. Pateicības runā viņš atcerējās savu sadarbību ar leģendāro opermākslinieku, un maestro Muti teiktais ļāva noprast, ka šāda mēroga dziedātāju un personību klasiskās mūzikas pasaulē vairs nav un nebūs. Diriģents atminējās, kā 70. gados Londonā viņa vadībā tapuši Džuzepes Verdi operu Aīda un Masku balle ieraksti, kuros līdzās Pjēro Kapučilli ir dzirdama Montserratas Kavaljē, Fjorencas Kosoto, Plasido Domingo, Nikolaja Gjaurova un Martinas Aroijo balss. Rikardo Muti uzsvēra, ka šis darbs ne tikai sniedza radošu gandarījumu, bet ir neaizmirstams arī siltās cilvēciskās saiknes dēļ.
Rikardo Muti saņem dižā itāļu baritona Pjēro Kapučilli vārdā nosaukto balvu no dziedātāja meitas Patrīcijas Kapučilli rokām. Foto – Marko Borelli
Dzīves stunda
Maestro Muti ir mākslinieks, kurš turpina rakstīt mūzikas vēsturi arī šodien. Ravennas festivāla atklāšanas unikālais notikums bija vērienīgs izglītojošs projekts Cantare amantis est. Šos vārdus – "Dzied tie, kas mīl" – ir teicis Svētais Augustīns. 1. un 2. jūnijā Ravennas multifunkcionālajā kompleksā Pala De André pulcējās 3116 dziedātāju vecumā no 4 līdz 87 gadiem no visas Itālijas. Viņi apvienojās Rikardo Muti vadītajā kopkorī – tas bija nevis koncerts, bet meistarklase, mēģinājums un kolektīva pieredze. Šis projekts bija atvērts amatieru un profesionālajiem kolektīviem, pieredzējušiem dziedātājiem un iesācējiem, dalība bija bez maksas. Tas iekļaujas Ravennas festivāla jau ilgāk nekā divdesmit piecus gadus īstenotajā iniciatīvā Draudzības ceļi, kuras gaitā maestro Muti kopā ar domubiedriem ir devies koncertbraucienos uz dažādām pasaules malām – no Sarajevas līdz Ņujorkai, no Jeruzalemes līdz Kijivai, no Beirūtas līdz Lampedūzas salai. Šie maršruti tiek izvēlēti, lai veidotu brālības tiltus, veicinātu cerību un aicinātu uz mieru tautas, kuras cietušas no kariem, dabas un cilvēku izraisītām katastrofām un gadsimtiem ilgas nesaprašanās.
Šogad par Draudzības ceļu galamērķi tika izvēlēta pati Ravenna, kurā ieradās dziedātāji no visas Itālijas. Rikardo Muti ir pārliecināts, ka koru kultūras pamatā ir mīlestība, kaislība un ilgas pēc miera: "Kopā dziedāt un muzicēt nozīmē rādīt spilgtu piemēru sabiedrībai, ka, ļaujoties harmonijai un skaistumam, var tiekties uz kopējo labumu. Šis ir dramatisks brīdis – pasaule ir kā uz pulvera mucas, cilvēki iet bojā bumbu sprādzienos, Eiropas tautas domā, vai ieguldīt vairāk līdzekļu ieročos, zemestrīces prasa tūkstošiem upuru un rada postījumus, bērniem tiek atņemta dzīvība un nākotne. Šajā brīdī es vēlos vienot cilvēkus dziedājumā neatkarīgi no viņu izcelsmes, vecuma, dzimuma, profesijas un ticības."
1. un 2. jūnijā Ravennas multifunkcionālajā kompleksā Pala De André pulcējās 3116 dziedātāju vecumā no 4 līdz 87 gadiem no visas Itālijas. Foto – Silvija Lelli
Projektam Cantare amantis est Rikardo Muti ir izvēlējies Džuzepes Verdi mūziku. Verdi ir viens no viņam vissvarīgākajiem komponistiem. Divas dienas Ravennā maestro Muti vadībā un pianista Davides Kavalli pavadījumā gigantiskais koris apguva trīs kora dziedājumus no Verdi operām – Va, pensiero no Nabuko, Patria oppressa! no Makbeta un Jerusalem!... Jerusalem! no Lombardiešiem Pirmajā krusta karā. Kopkora dalībniekiem tā bija ne tikai mūzikas, bet arī dzīves stunda. Rikardo Muti pierādīja, ka viņš ir enerģisks šovmenis, kurš ar katru vārdu un žestu spēj pārliecināt un iedvesmot. Viņam ir ne tikai pieredze un zināšanas, bet arī izcila humora izjūta un magnētisks spēks.
Dvēseles atbrīvošana
Mēģinājuma starpbrīdī emocionālā sarunā ar žurnālistiem Rikardo Muti dalījās savos iespaidos: "Tas ir neticami, kāda vienotība šeit valda, kāds itāliskais sentiments – vārda vislabākajā nozīmē – šeit ir jūtams. Kad vairāk nekā trīs tūkstoši koristu vakar sāka dziedāt, mani pārsteidza un saviļņoja ne tikai visu balsu skanējuma, bet arī māksliniecisko nolūku vienotība. Tas nozīmē, ka mūsu kultūras substrāts joprojām pastāv un tas ir jāaizsargā. Mēs tikko mēģinājām kora dziedājumu Jerusalem!... Jerusalem! no operas Lombardieši Pirmajā krusta karā. Tieši tā cilvēkiem vajadzētu dziedāt baznīcā, vai ne? Šā dziedājuma pēdējais refrēns būtu jāizpilda dievnamā. Runa nav par to, kurai reliģijai tas atbilst, bet par to, ka tas ir īstens garīgais dziedājums, kurā izpaužas vienotības meklējumi, kas ir katrā no mums. Šī Jeruzaleme ir garīgs mērķis, ko katrs no mums vēlas sasniegt un ko mēs nesam sevī kā visas savas dzīves ilgas."
"Koru kultūras pamatā ir mīlestība, kaislība un ilgas pēc miera," ir pārliecināts diriģents Rikardo Muti. Foto – Silvija Lelli
Maestro Muti atzinās, ka projekts Cantare amantis est ir ļoti īpašs arī viņam pašam: "Līdz šim neko tādu nebiju pieredzējis un priecājos, ka man ir iespēja to piedzīvot. Vairāk nekā 3100 cilvēku sanāk kopā un dzied, būdami vienoti mērķī un sajūtās, – tas ir brīnums. Mums ir jādomā par muzikālo izglītību pamatskolās un par to, kā skolotājiem ir jāstrādā ar bērniem. Tas ir fundamentāls jautājums, jo mūsu valsts vēsture ir arī mūzikas vēsture. Kopš seno grieķu un romiešu laikiem mocekļi ir gājuši nāvē dziedādami. Dziedāšana ir dvēseles atbrīvošana, tā ir tiekšanās uz mūžīgo vai – pavisam vienkārši – savu jūtu izpausme. Tas, ko nevar pateikt ar runāto vārdu, tiek izpausts dziesmā. Man nav šaubu, ka skolā mūzikas stundās zēniem un meitenēm ir jāieiet skaņu mežā, tam ir jābūt aizraujošam piedzīvojumam. Skolotājam ir jāizdara viss, lai bērniem būtu jautri atklāt sev šo pasauli. Pamatskolā viņi nav jāmoka ar solfedžo. Bērniem vispirms ir jāļauj izbaudīt mūziku un dziedāšanu. Galvenais, lai viņiem būtu interesanti, un tālāk viss noritēs dabiski. Kopkorī Ravennā dzied arī pavisam mazi bērni. Šis eksperiments pierāda, ka dziedošā Itālija ir vislabākā. Tā ir labāka par visiem tiem, kuri cenšas panākt, lai tā nedzied."
Ravennas festivāls turpināsies līdz 13. jūlijam.
Informācija: ravennafestival.org