Jūrmalas festivāla atklāšanas koncertā spēlēs Vestards Šimkus un Sergejs Nakarjakovs

Šausmas, nevar taču mūsu varoņtenoru Aleksandru Antoņenko izlaist, Kristīni Gailīti, Ilzi Vazdiku, baletnieku vidū mākslinieci, kas vairs nedejo Inesi Dumpi...

Radīšana ir brīnums, un mākslinieks trausla būtne. Pirmajai daļai daļēji piekrītu, bet brīnums balstās uz zināšanām, uz skolu, uz nemitīgu pilnveidošanos, saprotot un analizējot visu un visus, kas attiecīgajā mākslas jomā darbojas, process, kas beidzas tikai līdz ar cilvēka aiziešanu Visumā. Ja mēs dzirdam un respektējam pianisma sasniegumus pasaulē, Vestards ir vidū, bet mūsu neprofesionālā mūzikas kritika/ analīze nodarbojas ar tukšu slavināšanu slavas pēc, kas nodara tikai ļaunumu, ja pieņem apmērus, kas pie mums iecienīti. Pateikt uzmundrinošus, atzinīgus vārdus- JĀ, bet ne pārspīlētus vērtējumus, kas patiesu mākslinieku tikai apkauno. Par trauslām būtnēm varam runāt vienīgi kā reti sastopamu izņēmumu. Parasti it tā- jo diskutablāka varēšana, jo lielākas ambīcijas, jo lielāka slieksme uz draudzību ar slavinātājiem, jo pamatīgāki savstarpējie sakari, balvas, kā, piemēram, Spēlmaņu naktī, jo draudzīgi sadalītas prēmijas, jo goda zīmes, padomju laikos goda nosaukumi, kas māksliniekus aizveda pilnīgā vājprātā. Diemžēl, sabiedrība un lēmēji, visvairāk slavē tos, kas ar elkoņiem tikuši pie valdošās atzinības. Jautāsit, kas manā uztverē ir godīgs mākslinieks, literāts, recenzents? Man šķiet- Intars Busulis, Elīna Garanča, Daumants Kalniņš, Boriss Bērziņš, Biruta Baumane, Roalds Dobrovenskis, Reinis Zariņš, Marina Rebeka, Guna Zariņa, Rūta Broka, Ģirts Krūmiņš, Anda Burtniece, Valda Čakare, Maija Svarinska, Intars Rešetins, Artis Robežnieks, Indra Briķe, Esmeralda Ermale, Sonore Vaice, Kārlis Lācis, Ivars Kļavinskis, Uldis Anže, Mārtiņš Meiers, Elīna Vāne, Vladislavs Nastavševs, Ieva Segliņa, Egīls Melbārdis, Dainis Grūbe, Valdis Lūriņš, Mārtiņš Brūveris, Līga Zeļģe, Ainārs Ančevskis, Kārlis krūmiņš, Daiga Kažociņa, Elmārs Seņkovs, Mārcis Manjakovs, Vita Vārpiņa... Katrs taču kādu no manis nosauktajiem pazīstat vairāk/ dziļāk, lemiet paši. Saraksts aizņemtu daudz vietas. Es saskatu, sajūtu TĀ. Neērti kļūst, ka nevaru par katru savu izvēli pamatojumu dot...

Vai Jums "šausmīgi nepatīk" Šimkus ne tikai Vestarda, bet visas ģimenes augstprātīgā viszinība, visgudrība" un - atļaušos piebilst - šķebinošā pašpasludinātā pareizība. Bet tāda tagad ir tā jaunā mode - blefot un pašpasludināties. Kad mēs augām, tad bija otrādi - vajadzēja sevi patiešām pierādīt un tad cerēt, ka citi novērtēs un slavēs! Mārgareta Tačere to brīnišķīgi noformulēja: "Tagad visi grib par kaut ko BŪT [galvenokārt par rokmūzikas zvaigzni - piebilde mana]; mūsu paaudze gribēja kaut ko PAVEIKT."

Jūs sakāt "labāk", ja ir jau labi, daudz eju uz koncertiem, izrādēm, skatos tv, cik iespējams, sevišķi mezzo kanālā. "Mocartisko vieglumu" piesauca arī Lilija Dzene. Piemēram, nupat N O "Makbetā" lēdija izskatījās pabriesmīgi sava nekoptā rumpja dēļ, kliegšna decibelos, ka galējās augša netīri vai vispār izpaliek, daži žesti un mīmika "gribu, man vajag, tad, vai, nelāgi sanāca, vajadzēs apmazgāt rokas", dižais Kairišs neko nav varējis ieteikt, palīdzēt. Radzobe, it kā pirmo reizi ieraudzījusi, slavina videoprojekcijas, to autors un gaismotājs arī mākslinieki, veikumu nevar, kā SR to dara, piesavināt Kairišam režijas nozīmē. Nožēlojami, Mēnessērdzības ainā- tumši mākoņi, zibeņo, divi augstsprieguma līnijas stabi, elektrības vadi karājas- pat bērnam stulbi, bet Radzobei patika, statisti attaino kustībās to, kam būtu jābūt iekšpusē, procesam, emocionālai spriedzei, bet ir tikai pozas. Tad tur vēl kopmītnes galdiņš ar 2 krēsliem un pulksteņuku, kas karājas. Tie pieprasa, ka lēdijai Makbetai tādā gadījumā vajadzētu kleitu nocirpt virs ceļa, vai biksēs staigāt, šortos, ar pliku vēderu, tad tik būtu skats. Oi, kad par Saljeri indi gvelžat, tad skumji paliek, mūsu mākslinieciņi visvairāk cietuši un mazattīstīti palikuši dēļ tā, ka neuzrāda trūkumus, man par TĀDU izpildījumu būtu kauns slavinājumus saņemt. Vestardam steidzami jāiet uz priekšu, nav vairs jaunēklis, laiks steidzas. Nevajadzētu gan viņam tīšus apstākļus radīt, ka viņš no Latvijas viens, lai tikai izskatītos pārliecinoši. Komentāru ANONIMITĀTE ir tādēļ, ka uzrakstot vārdu, uzrodas tev paziņas, kas aiz garlaicības mēļo, ak, TAS, nu riebīgi, vai tad viņš ir, piemēram, Lūsiņa vai Hermanis? Jūs jau arī nejauši te neieklīdāt, varbūt pat no radu vidus esat, vai "pats".

Tukša muca tālu skan, redz, aizskanēja i' līdz Tevīm. Kāpēc neizteiksies, ja ir KO teikt? Kāpēc bomzis? Bomzim ir ļoti spilgts dzīves veids. Un, ja vēl atpazīsti, ko tad vairs... Pārmeties? Vai tā kā zarnu sametums pašam/ šai? Kādus vīrusus, konkrēti runājot, atpazini? Ja pauris vainīgs, vai ir olgalvis? Neslēp sveci zem pūra, ka vizuļi nenosvilst!

kad cilvēks izvēlas radošu darbu, viņam jārēķinās ar "virsstundām", negulētām naktīm, mācās, vingrinās- tas ir melnais darbs, izšķīst/ savācas, tas jau tuvu amatniecībai, bez mocartiska viegluma un prieka, mokas nav rādītājs. Labi, ja tiecas kļūt mākslinieks, ne atomātiski, avansēti pārslavināts kā profesionālis gaida apliecinājumus vispārākā pakāpē, ka vēl tikai ceļā. Naida jūra? nē, protests pret lūsiņiski aprobežotajām cilnēm. Jā, mākslinieks ir arī prece vitrīnā, tēlaini runājot, iepuvis vai sapuvis, ieskābis vai pārskābis, vai augstas raudzes "produkts", tas ir viņa daļā, un, diemžēl, arī lūsiņiskajā, kas pielīdzināma Privātās Dzīves artiķeļiem. TAS tur Augšā neuzliek vairāk par nestspēju, noslīkst, kas nevingrinās peldēt, ar spēciņu minimumu samierinās, ar jaunību, glītumu, lokā, grimu...un čušš. TAS redz arī tos, kas raksta- vai aiz pārliecības un vairāk sapratnes kā lūsiņiešiem, vai tukši, neģēlīgi, ar nelāgu nolūku. Vienviedoklis ir aprobežots un nedzīvs, lai cik tīkams.

pareizi būtu "bēdājas", klizma gadījās

Drīzāk piegriezīsies tev, kaza ķengāties pa portāliem, kad rokas pagurs. Vai nedabūji Vestardu, ka trako?

krējums, sūkalas, rūgušpiens programmu vadīs tā pati Jūrmalas domes slavenība, kas astoņdesmitgades atklāšanas koncertu kā kleita saglabājusies, vai ar frizieri sapazīstināta, tagad prot lasīt bez papīra, taču informējiet plašāk, kuram tad šī bija otrā pusīte, draudzene, cik naudiņas dabūja, kad atkal redzēsim? Redziet, ja Dzintaru koncertzālē iespējams braukt arī ar "sūdu" ratiem, ja blata režīmā tur var klaiņot "prominenču sajauktenes", tad kāpēc brīnīties par komentāriem, kāpēc aizvien ŽULTI atgādināt? Tāpēc, ka kādiem nogriežas ceļš uz sili? žulti leju, jā, jā Jūrmalas dome par atšķaidīšanu gādās, jūrā ūdens vēl netrūkstot