Tā būs laikmetīga interpretācija par māla nozīmi un klātbūtni cilvēka dzīvē. Sākotnēji uzvedums bija iecerēts Lodes karjerā, tad – Žagarkalnā, taču ģeoloģija un šīgada ārkārtīgi lietainā vasara lika mainīt plānus, un rezultātā Māls būs skatāms Cēsu pils parkā, kur īpašu sajūtu radīs nestandarta skatuves un skatītāju zonu izvietojums.
Koncertuzvedums Māls ir daļa no plašā kultūras notikumu cikla, ko Cēsu novads īsteno, pildot publiski pausto solījumu realizēt programmu, kas tika izstrādāta Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada pieteikumam. Šogad Cēsis iemirdzas kā Latvijas kultūras galvaspilsēta, bet iestudējuma Māls stāsts aizsācies vēl ilgi pirms tam. Idejas autore un uzveduma režisore Inga Cipe stāsta, ka idejas asni dīgst 2018. gadā Priekuļu novada svētkos Liepā, kuru moto bija Māls – zemes sāls un kuros notika darbošanās ar mālu, izzinošas ekskursijas uz Lodes rūpnīcu un māla ieguves vietu. Pēc tam tapa izstāde par māla un ķieģeļu vēsturi. Vēlāk pandēmijas laikā dzima dokumentālā filma par novadu, kurā amatiermākslas kolektīvi filmējās rūpnīcas vidē. 2021. gadā, rakstot pieteikumu, lai Cēsis kļūtu par Eiropas kultūras galvaspilsētu, doma par Mālu jau bija skaidri iezīmēta – kā simbolu, kā materiālu, kā metaforu, kā stāstu, kas caurvij gadsimtus un nozares. Šogad iecere īstenojās, apaugot ar veselu notikumu un sajūtu tīklu.
Stāsts par mālu ir arī stāsts par kopību. Tieši tāpēc koncertuzvedumā, kas, pēc veidotāju teiktā, ir arī eksperiments, piedalīsies vairāk nekā 2000 dalībnieku: mūzikas grupas Auļi un Latvian Voices, kori, deju kolektīvi, teātra ļaudis, dažādi sava amata meistari. Iestudējuma galvenais varonis – Māls – dzīvos čella skaņā Ērika Kiršfelda izpildījumā, ķermeniskajā dejā, ko radījis Artūrs Nīgalis, un arī Viļa Daudziņa balsī. Uzveduma dziesmas komponējusi Laura Jēkabsone, skanēs arī Haralda Sīmaņa mūzika, deju un intermēdiju muzikālo audumu veidojis Mārtiņš Miļevskis kopā ar Kasparu Bārbalu. Tiks izmantoti māla mūzikas instrumenti: svilpaunieki, stabules, udu (māla bungas). Daļa skaņu ierakstītas Lodes rūpnīcā, kur arī filmēti videokadri, kas tiks projicēti uzveduma laikā. Māla faktūras videostāstos atdzīvojas mākslinieces Elīnas Titānes darbos. Uzveduma scenogrāfs ir Didzis Jaunzems, mākslinieciskais vadītājs – Reinis Rešetins.
Biļetes – Biļešu paradīzē.