Stambulas filharmonijas orķestris Borusan ir viens no Turcijas privāti uzturētajiem simfoniskajiem kolektīviem. Tas nodibināts 1999. gadā un darbojas kopš 2000./2001. gada sezonas. 2010. gadā orķestris piedalījās Zalcburgas festivāla atklāšanā, 2014. gadā tas kļuva par pirmo Turcijas ansambli, kas uzstājās festivālā BBC Proms Londonā.
Pērn par orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu kļuva itālis Karlo Tenans. Viņš stāsies pie orķestra Borusan pults 2024./2025. gada sezonas atklāšanas koncertā Stambulā 10. oktobrī un sezonas gaitā diriģēs vēl piecus koncertus, kā arī piedalīsies orķestra Lielbritānijas turnejas piecos koncertos 2025. gada aprīlī. Nesen Stambulā man bija iespēja iztaujāt Karlo Tenanu par viņa iecerēm.
Komponists pie pults
Karlo Tenans ir guvis ievērību ar simfoniskās, operas un baleta mūzikas interpretāciju, kā arī ar savu dziļo laikmetīgā repertuāra izpratni. Viņš ir daudzpusīgs mākslinieks: studējis diriģēšanu, klavierspēli, oboju, kompozīciju un elektronisko mūziku. Karjeru viņš sāka kā diriģentu Antonio Papāno, Mstislava Rostropoviča un Lorina Māzela asistents. Karlo Tenans ir diriģējis Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestri, Tokijas filharmonijas orķestri, Berlīnes Konzerthaus, Florences Teatro del Maggio Musicale, Boloņas Teatro Comunale, Venēcijas teātra La Fenice, Palermo Teatro Massimo, Manheimas, Mariboras, Ļubļanas, Insbrukas un Oldenburgas teātra orķestri, Milānas Verdi orķestri, Lincas Bruknera orķestri un Sofijas filharmonijas orķestri. Viņš ir uzstājies Rosīni operas festivālā Pezāro un Kioto Operas festivālā.
Karlo Tenans ir diriģējis ievērojamā britu komponista Pītera Maksvela Deivisa operas The Turn of the Tide pirmizrādi Itālijā. 2019. gadā Karlo Tenans sadarbojās ar itāļu komponistu Ludoviko Einaudi viņa debijas operas projektā Ziemas ceļojums, kura pirmizrāde notika Palermo Teatro Massimo un pēc tam Neapoles Sankarlo teātrī.
Aizraujošs notikums diriģenta karjerā ir domubiedru orķestra Wunderkammer izveide Itālijā. Boloņā dzīvojošais Karlo Tenans aktīvi darbojas arī kā komponists, viņa partitūras ir apbalvotas daudzos starptautiskos konkursos. Karlo Tenana opusu 4.0 pūtēju sekstetam ir atskaņojusi un ierakstījusi grupa Wonderbrass, kuras sastāvā ir mūziķi no Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestra un Leipcigas Gewandhaus orķestra. 2019. gada festivālā Sagra Musicale Malatestiana Rimini un Lugo džeza festivālā tika izpildīts Karlo Tenana Kamerkoncerts klavierēm un bigbendam.
Laimīgā sala
"Protams, daudzi domā, ka itāļu diriģents atskaņos daudz itāļu mūzikas, un mūsu koncertos ar Stambulas orķestri Borusan tā noteikti skanēs arī turpmāk, taču mēģināsim atrast tai savu pieeju. Mēs ieskandinājām 2024. gadu ar skaistu opermūzikas koncertu, kurā piedalījās gruzīnu soprāns Nino Mačaidze un amerikāņu tenors Džonatans Tetelmens. Tajā izpildījām Džuzepes Verdi, Frančesko Čileas, Umberto Džordāno, Alfredo Katalāni un Džakomo Pučīni operu fragmentus," stāsta Karlo Tenans.
2024./2025. gada sezonā Stambulā viņš īpaši izcels Gustava Mālera daiļradi. "Cilvēkiem ir svarīgi izdzīvot emocijas, uz kurām rosina Mālers," uzskata diriģents. Sezonas atklāšanas koncertā 10. oktobrī skanēs Mālera Ceturtā simfonija, kā arī Fēliksa Mendelszona-Bartoldi Ceturtā jeb Itāļu simfonija un turku komponista Ahmeta Adnana Saiguna Svīta orķestrim. Sezonas turpmākajos koncertos būs dzirdama Mālera Piektā simfonija un Desmitās simfonijas pirmā daļa.
"Mans mērķis kopā ar šo orķestri ir radīt savu skanējumu, ļoti piesātinātu, bet bez ārējiem efektiem. Mūzikā mani neinteresē efekti, es vienmēr sekoju komponista norādēm, mēģinājumā uzdodot jautājumu: ko mēs kopā varam atrast mūzikā? Tas patiešām ir iespējams tikai kopīgiem spēkiem. Bez ciešas saiknes ar orķestra māksliniekiem to nevar panākt. Dažreiz es viņiem prasu: "Sakiet, vai tas ir iespējams? Varbūt mana ideja nav reāla?" Vienmēr ir jāatrod saikne citam ar citu, tikai tā varam īstenot iecerēto," skaidro diriģents.
"Par orķestri ir jārūpējas kā par dārzu, kurā viss aug un attīstās. Tas ir jākopj, orķestris nav betona džungļi. Itālijā man ir sava laimīgā sala – ansamblis Wunderkammer. Pavisam neliels sastāvs, orķestris miniatūrā – stīgas, pūšaminstrumenti, perkusijas. Tajā ir apvienojušies draugi, un mēs spēlējam, piemēram, Bēthovena klavierkoncertu pārlikumus. Tā ir kamermuzicēšana, un es vēlos izpausties šādi. Esmu pārliecināts, ka arī ar simfonisko orķestri var strādāt līdzīgi. Ir svarīga ģimenes – kopības un tuvības – izjūta," stāsta Karlo Tenans. Viņš ļoti ciena diriģentus Lorinu Māzelu, Klaudio Abado, Antonio Papāno un Rikardo Muti.
"Neviens cits nediriģē Verdi mūziku tā, kā to spēj Rikardo Muti. Esmu daudz uzstājies viņa vadībā, kad orķestrī spēlēju oboju. Maestro Muti panāk skanējumu, ko uzreiz var atpazīt. Jūs dzirdat orķestri, un ir skaidrs – pie pults ir Muti! Tāds ir arī mans mērķis, bet nezinu, vai ir iespējams to sasniegt. Ir daudz orķestru, kuri spēlē labi, bet kuriem nav sava rokraksta – sava skanējuma, kas tos atšķir no citiem. Strādājot ar Muti, esmu sapratis, kā var skanēt katrs instruments un kā diriģents var mijiedarboties ar mūziķiem," saka Karlo Tenans.
Džeza izjūta
Nākamajā sezonā itāļu diriģents Stambulā atskaņos Morisa Ravela, Otorīno Respīgi, Roberta Šūmaņa, Volfganga Amadeja Mocarta, Viljama Voltona, Bendžamina Britena un Riharda Vāgnera darbus. Krāšņa programma sagatavota Jaungada koncertam 2025. gada 9. janvārī, kad kopā ar orķestri Borusan uzstāsies vācu soprāns Marlisa Pētersena. Viņa dziedās Semjuela Bārbera darbu Noksvila. 1915. gada vasara, skanēs arī Džordža Gēršvina un Leonarda Bernsteina mūzika. Citi viessolisti Stambulā būs itāļu pianisti – Marko Verdžīni, kurš spēlēs Ravela Klavierkoncertu Solmažorā, un Enriko Pače, kurš interpretēs Šūmaņa Klavierkoncertu Laminorā. Ķīniešu vijolnieks Dziju He būs dzirdams Britena Vijoļkoncertā.
Solo Mālera Ceturtajā simfonijā sezonas atklāšanas koncertā dziedās franču soprāns Elēna Voltere. "Elēna ir uzstājusies kopā ar manu ansambli Wunderkammer. Elēna nav tikai dziedātāja – viņa ir apguvusi oboju, vijoli un klavieres. Viņa ir mūziķe, kas dzied, – tas ir jūtams viņas sniegumā. Šāda pieeja silda manu sirdi. Es allaž meklēju interesantus, pamatīgus māksliniekus, viņiem nav jābūt slaveniem," apgalvo Karlo Tenans.
Nākamajos gados diriģents plāno iepazīstināt klausītājus arī ar laikmetīgo mūziku un džezu. "Es pats izpildu džezu, man tas ļoti patīk. Būtu interesanti iekļaut programmā kādu no krievu komponista Nikolaja Kapustina (1937–2020) klavierkoncertiem, kuros ir spēcīga džeza ietekme. Viņš man atgādina Kītu Džeretu. Atceros brīdi, kad pirmo reizi dzirdēju Kapustina klaviermūziku radio. Klausījos un domāju: tik izcila improvizācija – šī ir labākā diena pianista dzīvē, ja viņš spēj radīt kaut ko tādu! Pēc tam izrādījās, ka tā ir Kapustina mūzika un viss ir precīzi pierakstīts partitūrā. Savos koncertos Stambulā mēs noteikti iekļausim džezu, piemēram, Bernsteina darbus nelielam ansamblim. Klausītājos man vienmēr gribas raisīt zinātkāri," uzsver Karlo Tenans.
Pārspējot cerības
Kopš 2010. gada orķestris Borusan ir piedalījies septiņu albumu ierakstā austriešu diriģenta Sašas Gecela vadībā, un ieraksti palīdz kolektīvam pārliecinoši pozicionēt sevi Eiropas mūzikas kartē. Viens no tiem ir kompānijas Deutsche Grammophon 2016. gadā izdotais Latvijas akordeonistes Ksenijas Sidorovas albums Carmen. Savukārt 2023. gadā iznāca vācu tenora Daniela Bēles un orķestra Borusan ieskaņotais albums Richard, ko izdevusi kompānija Prospero Classical. Šis albums tapis austriešu diriģenta Tomasa Resnera vadībā, tajā ir iemūžinātas Riharda Štrausa dziesmas un Riharda Vāgnera operu Loengrīns, Nirnbergas meistardziedoņi un Tanheizers skati.
Tenors Daniels Bēle kopā ar Stambulas orķestri Borusan un diriģentu Tomasu Resneru ir ieskaņojis albumu Richard (2023), kurā ir iekļauta Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūzika
"Stambula ir dažādu kultūru un tradīciju kausēšanas katls, jau gadu tūkstošiem tā ir vieta, kas apveltīta ar īpašu skaistumu. Kad pirmo reizi diriģēju orķestri Borusan, man uzreiz bija skaidrs, ka tā skanējums ir brīnišķīgi maigs un plastisks un tam lieliski piestāv vācu romantisms. Tā radās mana vēlme ierakstīt Vāgneru un Štrausu kopā ar Danielu Bēli un šo kolektīvu. Mana vēlēšanās kļuva par realitāti, un šis albums ne tikai piepildīja manas cerības, bet arī daudzējādā ziņā tās pārspēja," priecājas diriģents Tomass Resners.
Veiksmīga koncertdzīve Turcijā un ārzemēs ir arī 2005. gadā izveidotajam kvartetam Borusan. Savā pirmajā starptautiski izdotajā albumā Company (2017) ansamblis ir pievērsies laikmetīgajam repertuāram – tajā ir iemūžināts Filipa Glāsa Otrais stīgu kvartets Company, Pētera Vaska Ceturtais stīgu kvartets, Arvo Perta Summa un turku skaņraža Hasana Učarsu Otrais stīgu kvartets Untold. Ierakstu laidusi klajā kompānija Onyx Classics.
Savā albumā Company (2017) kvartets Borusan ir iekļāvis laikmetīgo mūziku – Filipa Glāsa, Pētera Vaska, Arvo Perta un Hasana Učarsu opusus
Turku dīvas piemiņa
Simfoniskais orķestris un kvartets darbojas organizācijas Borusan Sanat paspārnē. To ir nodibinājis holdings Borusan, kas ir viens no Turcijas lielākajiem rūpniecības konglomerātiem un atbalsta daudzas kultūras un izglītības iniciatīvas. Borusan Sanat īsteno mūzikas un vizuālās mākslas projektus, nodrošina orķestra, kvarteta un bērnu kora Borusan darbību (sociāla iniciatīva, kuras mērķis ir iesaistīt mūzikas aktivitātēs bērnus no neprivileģētām sabiedrības grupām), mūzikas stipendiju programmu un citas norises gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Internetā ir izveidota klasiskās mūzikas platforma borusansanat.tv. Stambulas centrā atvērtajā Mūzikas namā Borusan notiek jaunās, alternatīvās un džeza mūzikas koncerti, starpdisciplināras izrādes un laikmetīgās mākslas izstādes.
Plašs ir arī organizācijas Borusan Contemporary aktivitāšu lauks – tā specializējas laikmetīgajā mākslā, organizē izstādes un izglītības programmas, veicina jaundarbu rašanos un izdod mākslas grāmatas. Holdinga Borusan galvenā mītne nedēļas nogalēs ir atvērta apmeklētājiem, kuri var aplūkot šeit izstādīto laikmetīgo mākslu no uzņēmuma kolekcijas.
Borusan Sanat kopā ar Stambulas Kultūras un mākslas fondu İKSV un Milānas Teatro alla Scala akadēmiju organizē Leilas Gendžeres jauno vokālistu konkursu. Kopš 2006. gada orķestris Borusan ir konkursa rezidējošais kolektīvs. Konkursa mērķis ir atklāt uzlecošās operzvaigznes, godinot slavenā turku soprāna un pedagoģes Leilas Gendžeres (1928–2008) piemiņu. Lielāko daļu sava radošā mūža māksliniece pavadīja Itālijā, viņa bija nepārspējama Gaetāno Doniceti operlomu interprete. Pēc dziedātājas karjeras beigām XX gadsimta 80.–90. gados viņa pievērsās pedagoģiskajam darbam un vadīja Milānas Teatro alla Scala akadēmiju.
Šogad konkurss tiks rīkots jau desmito reizi, fināls Stambulā notiks no 22. līdz 27. septembrim. Žūrijas priekšsēdētājs būs Neapoles Sankarlo teātra mākslinieciskais vadītājs Stefāns Lisnērs, kurš agrāk vadījis Milānas Teatro alla Scala, Parīzes Nacionālo operu, Parīzes Šatlē teātri un Ēksanprovansas festivālu. Žūrijā darbosies diriģents Karlo Tenans, kā arī Berlīnes, Milānas, Londonas un Tbilisi operteātru pārstāvji. Iepriekšējo gadu Leilas Gendžeres vokālistu konkursa uzvarētāju vidū ir Dienvidāfrikas soprāns Pritija Jende, gruzīnu soprāns Nino Mačaidze, gruzīnu mecosoprāns Anita Račvelišvili un argentīniešu tenors Marcelo Alvaress.
Informācija: borusansanat.com