Skatītāji atgriežas Eiropas teātros un koncertzālēs. Paralēli tiek izziņoti 2021./2022. gada sezonas plāni. Kultūras un izpildītājmākslas institūcijas turpinās aktivitātes tiešsaistē, jo ceļošanas iespējas joprojām ir ierobežotas un zināmu laiku apmeklētāju vidū galvenokārt būs vietējā publika un cilvēki, kuri dzīvo tuvākajos reģionos. Operatīvi pārlēkt no vienas pirmizrādes uz nākamo, pārlidot no vienas metropoles uz citu vēl kādu laiku nevarēs tik viegli kā pirms pandēmijas. Katra teātra un koncertzāles mājaslapā ir rūpīgi uzskaitīti visi droša apmeklējuma nosacījumi. Skatītājiem ir jārēķinās ar to, ka pie ieejas viņiem būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 testa rezultāts vai pabeigta vakcinācijas procesa apstiprinājums.
Gaisma Kopenhāgenā
8. maijā durvis publikai atvēra Dānijas Karaliskais teātris Kopenhāgenā – tajā notika režisora Džona Fuldžeimsa un horeogrāfa Hofeša Šehtera iestudējuma Gaisma. Baha dejas pirmizrāde. Tajā piedalās dziedātāji, dejotāji un Dānijas Nacionālais baroka orķestris Concerto Copenhagen diriģenta Larsa Ulrika Mortensena vadībā. Uzvedumā skan Johana Sebastiāna Baha kantātes, tā dramaturģiskajā pamatā ir intervijas ar neārstējami slimiem cilvēkiem, kuri jūt nāves tuvošanos.
Ko jūs izdarītu, ja zinātu, ka jums ir atlicis tikai gads, mēnesis vai nedēļa? "Nāves tuvošanās saasina dzīves izjūtu, dod papildu stimulu, dzirksti un vēlmi justies dzīvam šajā konkrētajā brīdī," saka horeogrāfs Hofešs Šehters. Izrāde risina sarežģītus jautājumus, taču attīstoties tā kļūst nevis drūmāka, bet arvien gaišāka un vieglāka, tā atveras un parāda ceļu uz gaismu. Dzīves svinēšanu paspilgtina Baha mūzikas skaistums un mūžības pieskāriens. Izrādi Kopenhāgenā varēs apmeklēt 13. un 15. maijā.
Dānijas Karaliskais teātris, kura paspārnē darbojas Karaliskā opera, balets, simfoniskais orķestris, operas akadēmija un baleta skola, jau ir izziņojis 2021./2022. gada sezonas plānus.
Informācija: kglteater.dk
Vērtības Milānā
10. maijā 500 skatītāju klātbūtnē vienā no slavenākajiem operteātriem pasaulē – Milānas Teatro alla Scala jeb vienkārši La Scala – notika teātra orķestra un kora koncerts, kurā tika svinēta La Scala atjaunošanas 75 gadu jubileja. Atbilstoši pašreizējiem epidemioloģiskās drošības noteikumiem publika aizņēma vietas ložās un balkonos, savukārt orķestra mūziķi tika izvietoti parterā un koris – uz skatuves (tieši tāpēc pagaidām klātienē šeit ir pieejami tikai koncerti, nevis izrādes). Pie diriģenta pults stājās La Scala muzikālais vadītājs Rikardo Šaijī. Soliste bija norvēģu dramatiskais soprāns Līse Dāvidsena, kura pēdējos gados ir iekarojusi opermākslas virsotni.
Tajā pašā vakarā, 10. maijā, digitālā formātā Londonā notikušajā operas Oskara – britu žurnāla Opera piešķirtās prestižās balvas International Opera Award – pasniegšanas ceremonijā Līse Dāvidsena tika kronēta par gada dziedātāju. Viņa spilgti ir izpaudusies Riharda Vāgnera, Riharda Štrausa, Pētera Čaikovska un Ludviga van Bēthovena operlomās.
11. maijā vieskoncertu La Scala ar Fēliksa Mendelszona-Bartoldi, Roberta Šūmaņa un Johannesa Brāmsa simfoniskās mūzikas programmu sniedza Vīnes filharmonijas orķestris maestro Rikardo Muti vadībā. 17. maijā teātrī notiks orķestra Filarmonica della Scala koncerts, ko diriģēs Daniels Hārdings. To varēs dzirdēt tiešraidē teātra mājaslapā, kā arī La Scala kanālos Facebook and YouTube (sākums plkst. 20 pēc Latvijas laika). Programmā – Karls Marija fon Vēbers un Antonīns Dvoržāks.
Bez publikas klātbūtnes šeit 15. maijā notiks baleta vakars (dalībnieku vidū būs Rīgā dzimušais La Scala baleta premjers Timofejs Andrijašenko; programmā – gan klasika, gan jaundarbi) un 25. maijā – Džoakīno Rosīni komēdijas Itāliete Alžīrā izrāde. Abi pasākumi būs vērojami tiešraidē teātra kanālos internetā (sākums plkst. 21).
Informācija: teatroallascala.org
Novatorisms Minhenē
"Drīz Jonasam Kaufmanim vairs nebūs jāuzstājas tukšas skatītāju zāles priekšā!" 10. maijā savos sociālajos tīklos priecīgi paziņoja Bavārijas Valsts opera Minhenē. Saslimstības rādītāji Bavārijas galvaspilsētā ir samazinājušies, un tas ļāvis dot zaļo gaismu teātra atvēršanai. Pārdošanā būs aptuveni 700 biļešu – tā ir trešdaļa no Minhenes Nacionālā teātra (Bavārijas Valsts operas mājvieta) ietilpības.
Pirmais publiskais pasākums pēc ilga pārtraukuma notiks 13. maijā – tenors Jonass Kaufmanis, soprāns Līse Dāvidsena un bass Georgs Cepenfelds diriģenta Ašera Fiša vadībā atskaņos Riharda Vāgnera Valkīras pirmo cēlienu. Tie, kuriem nav lemts piedzīvot šo koncertu klātienē, plkst. 21.15 varēs pieslēgties tiešraidei teātra mājaslapā.
Pandēmijas laikā Bavārijas Valsts opera, kas ir viens no aktuālā teātra procesa virzītājspēkiem pasaulē, nav apturējusi savas radošās aktivitātes un ir turpinājusi gatavot jauniestudējumus, kuri tika demonstrēti tiešsaistē (operas Putni, Falstafs, Burvju strēlnieks un Rožu kavalieris). Jaunākais darbs, kas pašlaik top Minhenē, tiks nodots skatītāju vērtējumam 23. maijā – tā būs vācu mūsdienu klasiķa, šogad 85 gadu jubileju nosvinējušā komponista Ariberta Reimaņa, operas Līrs pirmizrāde. To iestudē laikmetīgās režijas grands Kristofs Martālers un diriģents Juka Peka Saraste. Jaunā, konceptuālā lasījumā Reimaņa Līrs atgriezīsies vietā, kurā notika tā pasaules pirmizrāde, – Šekspīra traģēdijas iedvesmotā opusa ceļš ir sācies Bavārijas Valsts operā 1978. gadā. Titulloma tika komponēta baritonam Dītriham Fišeram-Dīskavam. Tagad šajā tēlā debitēs cits neatkārtojams mākslinieks – Kristiāns Gerhāers. Līra tiešraide internetā ir gaidāma 30. maijā plkst. 19.
Vēl teātra afišā ir baleta viencēlienu vakars Paradigma, horeogrāfa Andreja Kaidanovska jaundarbs Putenis un Franča Lehāra operete Skaista ir pasaule – šīs izrādes varēs apmeklēt klātienē.
Informācija: staatsoper.de
Skaistums Londonā
Londonas Karaliskā jeb Koventgārdena opera būs vaļā no 17. maija. Tās sagatavotajā programmā ir operas un baleta pirmizrādes, kā arī aktivitātes digitālajā vidē. Atšķirībā no citiem Eiropas teātriem savas izrādes tiešsaistē Koventgārdena opera piedāvā par maksu (par brīvu ir pieejams digitālais projekts 8bit teātra kanālos dažādos sociālajos tīklos).
No 17. līdz 23. maijam skatītājus gaidīs Volfganga Amadeja Mocarta Tita žēlsirdības pirmizrāde, ko iestudējis diriģents Marks Viglsvorts un režisors Ričards Džonss. Solistu ansamblī – soprāni Nikola Ševaljē un Kristīna Ganša, mecosoprāni Emīlija D’Andželo un Andžela Brauere, bass Džošua Blūms un tenors Edgars Montvids. 21. maijā Tita žēlsirdība tiks demonstrēta internetā (tiešsaistes biļete – 16 sterliņu mārciņu).
Karaliskās operas mazajā zālē, kas dēvēta par Linberiju teātri, no 21. maija līdz 10. jūnijam tiks īstenots eksperimentāls projekts Current, Rising, kas tiek pieteikts kā pirmā opera hiperrealitātē. Darbu, kuram būs jāiedarbojas uz visām skatītāju jūtām, veidojusi radošā komanda ar sievietēm priekšgalā. Current, Rising nodrošinās sapnim līdzīgu virtuālās realitātes pieredzi piecpadsmit minūšu garumā. Biļete – 20 mārciņu. Vasaras mēnešos Koventgārdena opera publiku vilinās ar hitiem – Pučīni Bohēmu un Mocarta Donu Žuanu.
Daudzveidīgu afišu ir izveidojusi Londonas Karaliskā baleta trupa. Trijās programmās – XXI gadsimta horeogrāfi, Balančins un Robinss un Skaistums – izpaudīsies visi trupas mākslinieki, kuri apliecinās spēju dejot visplašāko repertuāru – no Mariusa Petipā līdz Kristelai Paitai, Kristoferam Vīldonam un Kailam Ābrahamam. Šīs izrādes būs skatāmas gan klātienē, gan interneta tiešraidē.
Informācija: roh.org.uk
Atlasa kurpīte Parīzē
19. maijā publiku atkal uzņems Parīzes Nacionālā opera, kuras durvis apmeklētājiem ir bijušas slēgtas kopš pērnā gada marta. Par galveno notikumu kļūs franču komponista Marka Andrē Dalbavī (1961) operas Atlasa kurpīte pasaules pirmizrāde 21. maijā uz Parīzes Nacionālās operas vēsturiskās – Garnjē pils – skatuves. Tā tiks izpildīta piecas reizes līdz 13. jūnijam. Darba pamatā ir Pola Klodela Atlasa kurpīte, kas ir viena no garākajām lugām dramaturģijas vēsturē. Arī opera ir sanākusi monumentāla – tā ilgs gandrīz sešas ar pusi stundas (ar diviem pārtraukumiem). To diriģēs pats Marks Andrē Dalbavī.
Sākotnēji šim projektam bija plānots piesaistīt režisoru Alvi Hermani – intervijā KDi 2014. gadā viņš stāstīja, ka pats ir uzrakstījis Atlasa kurpītes libretu franču valodā. Četrus gadus vēlāk Alvis Hermanis minēja, ka varētu iestudēt lugu Atlasa kurpīte uz Jaunā Rīgas teātra skatuves, kad JRT atgriezīsies savā atjaunotajā ēkā Lāčplēša ielā.
Parīzes Nacionālās operas izplatītā informācija liecina, ka Atlasa kurpītes libreta autore ir rakstniece un Klodela daiļrades pētniece Rafaela Flerī, savukārt iestudējuma režisors ir Stanislass Nordē. Lomās iejutīsies basbaritons Luka Pizaroni, mecosoprāns Eva Moda Ibo, baritons Žans Sebastjēns Bū, baritons Marks Labonets, kontrtenors Marks Emanuels Cenčičs un daudzi citi. 13. jūnijā plkst. 15.30 Atlasa kurpīte būs skatāma tiešraidē Parīzes operas digitālajā platformā L’Opéra chez soi un kanālā Medici.tv (ieraksts bez maksas būs pieejams 48 stundas).
Tuvākajā laikā Garnjē pilī notiks baleta vakars Veltījums Rolānam Petī un programma Jaunie dejotāji, kā arī Volfganga Amadeja Mocarta operas Tita žēlsirdība izrādes. Parīzes operas otrajā mājvietā – Bastīlijas operā – skanēs Džakomo Pučīni Toska un būs skatāms balets Romeo un Džuljeta Rūdolfa Nurejeva horeogrāfijā. Šeit notiks Pētera Čaikovska mūzikas koncerti, kas aizstās no afišas pazudušo Pīķa dāmas jauniestudējumu – tā ir viena no Covid-19 smagākajām blaknēm. Bija paredzēts, ka Pīķa dāmu Parīzē sagatavos maestro Daniels Barenboims un režisors Dmitrijs Čerņakovs. Čaikovska koncertos, kuros skanēs Jevgeņija Oņegina, Jolantas un Pīķa dāmas fragmenti, dziedās soprāns Asmika Grigorjana, tenors Brendons Džovanovičs un baritons Etjēns Dipī. Pie pults stāsies ukraiņu diriģente Oksana Liņiva. Šovasar viņai ir paredzēta debija Baireitas festivālā, kur kopā ar Dmitriju Čerņakovu viņa iestudēs Klīstošo holandieti.
2. jūlijā Bastīlijas operā notiks koncerts, kurā no Parīzes Nacionālās operas muzikālā vadītāja amata atvadīsies šveiciešu maestro Filips Jordans – viņš ir kļuvis par Vīnes Valsts operas muzikālo līderi. Skanēs Ferenca Lista Fausta simfonija (solists – tenors Andreass Šāgers) un Riharda Vāgnera Parsifāla trešais cēliens (solisti – tenors Andreass Šāgers, baritons Pēters Matei, mecosoprāns Eva Moda Ibo un bass Renē Pape).
No 19. līdz 29. maijam Parīzes operas akadēmijas audzēkņi būs dzirdami Bendžamina Britena operas Lukrēcijas apkaunošana iestudējumā uz Parīzes Théâtre des Bouffes-du-Nord skatuves.
Informācija: operadeparis.fr
Sešas pirmizrādes Vīnē
19. maijā gandrīz pēc sešu mēnešu pārtraukuma skatītāji atgriezīsies Vīnes Valsts operā. Šī ir bijusi ilgākā pauze teātra darbībā kopš Otrā pasaules kara beigām. Līdz sezonas beigām ir palikušas sešas nedēļas, un teātris publikai ir sarūpējis sešas pirmizrādes. Divas no tām šogad tika demonstrētas tiešsaistē – Žorža Bizē Karmena (diriģents Andress Orosko-Estrada, režisors Kaliksto Bjeito, galvenās lomas skatītāju priekšā dziedās mecosoprāns Mišela Lozjē, tenors Dmitro Popovs un basbaritons Ervīns Šrots) un Šarla Guno Fausts (diriģents Bertrāns de Bijī, režisors Franks Kastorfs, lomās – tenors Huans Djego Floress, soprāns Nikola Kara, bass Adams Palka un baritons Etjēns Dipī).
22. maijā notiks Klaudio Monteverdi operas Popejas kronēšana pirmizrāde, ko diriģēs Pablo Erass-Kasado. Režisors Jans Lauverss šo darbu piepilda ar jutekliskuma, ķermeniskuma un vardarbības poētiku. Lomas atveidos mecosoprāns Keita Lindsija, soprāns Slavka Zamečnikova, kontrtenors Šavjē Sabata, mecosoprāns Kristīna Boka, basbaritons Vilards Vaits un soprāns Vera Lote Bekere. 24. maijā mazos skatītājus iepriecinās Džoakīno Rosīni Seviljas bārddziņa versija bērnu auditorijai. 10. jūnijā Džuzepes Verdi Makbeta pirmizrādē lēdijas Makbetas lomu – pirmo reizi Vīnē – dziedās soprāns Anna Ņetrebko. Titulvaroni spēlēs baritons Luka Salsi. Izrādi veido diriģents Filips Jordans un režisors Berijs Koskis.
26. jūnijā Vīnes Valsts operas baleta repertuāru papildinās pirmizrāde Dejas, attēli, simfonijas, kuru veido horeogrāfu Džordža Balančina, Alekseja Ratmanska un Mārtina Šlepfera darbi. Mārtins Šlepfers kopš 2020./2021. gada sezonas ir Vīnes Valsts operas baleta mākslinieciskais vadītājs, un šajā programmā notiks viņa baleta Piecpadsmitā simfonija pasaules pirmizrāde (izmantota Dmitrija Šostakoviča mūzika).
Arī repertuāra izrādes Vīnes Valsts operā maijā un jūnijā sola daudz patīkamu mākslas pārdzīvojumu, piemēram, Toskā mirdzēs soprāns Soņa Jončeva un tenors Pjotrs Bečala. 1. jūnijā kamermūzikas koncertu sniegs soprāns Diāna Damrava un pianists Helmūts Deičs. Līdz sezonas beigām skatītājus iedvesmos Džeroma Robinsa un Džordža Balančina baletu vakars Deju svīta, Riharda Štrausa Rožu kavalieris un Elektra, Volfganga Amadeja Mocarta Bēgšana no serāla un Riharda Vāgnera Loengrīns – visās izrādēs būs spēcīgs solistu ansamblis.
Informācija: wiener-staatsoper.at