Klusajā sestdienā LNO skanēs garīgās mūzikas koncerts

Koncertā piedalīsies arī LNO orķestris, solisti Gunta Davidčuka (soprāns), Ieva Parša (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors) un Gundars Dziļums (bass), vokālais ansamblis Latvian Voices un ērģelnieks Aigars Reinis. “Operas ikdienā koris ir liela mākslinieciska vienība, kas kopā ar orķestri balsta jebkuru operas izrādi. Koncerts klusajā sestdienā ir lieliska iespēja ieraudzīt mūs no pilnīgi cita skatu punkta – klausītājiem piedāvāsim garīgo vokāli simfonisko mūziku, nevis tradicionālos operas korus. Mums ir lieliska iespēja radīt koncertu, kura mūzikā varēsim izdzīvot ceļu no tumsas uz gaismu, no ciešanām uz atpestīšanu,” stāsta LNO kora diriģents Aigars Meri. Arturs Maskats ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu komponistiem. Kopš 1996. gada Arturs Maskats ir Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais direktors. Opuss _Lacrimosa _(latīņu valodā – Asaru diena) – veltījums prāmja _Estonia _katastrofā bojāgājušajiem. Pats komponists par _Lacrimosa _tapšanu ir teicis: “Ikvienam notikumam vajadzīga distance. Nekad neesmu varējis kāda vai kaut kā piemiņai uzrakstīt tūlītēju veltījumu skaņās. Caur sevī ieskatīšanos un sevis plosīšanu. Bet – jebkurš komponists, rakstot par kaut ko ļoti, ļoti būtisku, sevi plosa. Nevar būt savādāk. Man ir vairāki traģiski darbi, kuru tēma izsāpēta caur sevi. Dzīvības un nāves noslēpums, varbūt – Dieva sods, varbūt – brīdinājums, kas uzrunā ar neparastu iedarbīgumu un cilvēciski sāpīgām emocijām." Sergejs Taņejevs – ievērojams krievu komponists, spožs pianists, atzīts pedagogs, aktīvs sabiedriskais darbinieks. Ar zelta medaļu absolvējis Maskavas konservatoriju, apgūstot klavierspēli pie Nikolaja Rubinšteina, bet komponēšanu – pie Pētera Čaikovska. Kantātes _Damaskas Jānis_ literāro materiālu veido krievu dzejnieka Alekseja Tolstoja (1817 – 1875) tāda paša nosaukuma poēma (1859), kas izceļas ar cēlu, vienkāršu, bet dziļi savdabīgu noskaņojumu. Pirmo reizi kantāte tika izpildīta 1884. gada 14. janvārī Maskavā koncertā, kas bija veltīts N. Rubinšteina piemiņai. To diriģēja pats autors. Pēc trim gadiem kantāte tika nodota Pēterburgas publikas vērtējumam. Abās pilsētās tai bija milzīgi panākumi.  Oratorija _Kristus _Ferenca Lista daiļradē ieņem īpašu vietu. _Kristus _tapa vairāk nekā desmit gadus – ilgāk nekā jebkurš cits komponista skaņdarbs. Pats komponists oratoriju _Kristus _sauca par savu “muzikālo gribu un testamentu”. Vēlāk viņš atzina: “_Kristus _komponēšana man bija mākslinieciska nepieciešamība. Tagad, kad tas ir paveikts, esmu realizējies.” Trešā oratorijas daļa veltīta Kristus krustā sišanai un augšāmcelšanās brīnumam, tāpēc tās noskaņojums mainās no izmisuma dzelmēm līdz ticības virsotnēm: Kristus skumjā saruna ar Tēvu, Marijas sāpes par vienīgā dēla zaudēšanu, Marijas Magdalēnas priecīgais pārsteigums par tukšo kapu un gaviles par Kristus augšāmcelšanos – nāve ir uzvarēta! Latvijā Ferenca Lista _Kristus _3. daļa pirmo reizi tiek atskaņota šī koncerta ietvaros.